Dievmātes, Miera Karalienes, 2025. gada 25. aprīļa vēstījums
„Mīļie bērni! Nemiera, savtīguma un grēka vēji sagrābj daudzas sirdis un ved tās uz nemieru un pazušanu. Tāpēc es jūs, bērniņi, aicinu: atgriezieties pie Dieva un lūgšanas, lai jums būtu labi savā sirdī un zemē, kur dzīvojat. Bērniņi, es jūs mīlu, tāpēc nekad nepagurstu jūs aicināt uz atgriešanos. Paldies, ka atbildējāt uz manu aicinājumu!“ (Ar baznīcas apstiprinājumu.)
Marta vēstījumā Dievmāte mūs aicināja upurēt savas lūgšanas, ciešanas un asaras par to siržu atgriešanos, kuras ir tālu no Jēzus. Tad Viņa sacīja, ka bez Dieva mums nav ne nākotnes, ne mūžīgās dzīves.
Šī mēneša vēstījumā Dievmāte pievērš mūsu uzmanību tam, ka daudzas sirdis atrodas smagā stāvoklī – apjukumā, garīgā bezdibenī. Vienīgās zāles pret šo garīgo slimību – atgriešanās pie Dieva un lūgšanas. Šajās dienās Dievmātes Vārdos atbalsojas Dieva aicinājums, un tā pati atbalss gadsimtu garumā skan praviešu teiktajā. Pravieša Malahija grāmatā Dievs saka: „Atgriezieties pie Manis, un Es atgriezīšos pie jums.“
Pravietis Jeremija 115 reizes lieto ebreju darbības vārdu šuv, kas nozīmē „atgriezties“. Visbiežāk šis darbības vārds attiecas uz izraēliešu atgriešanos pie Dieva.
Dieva tauta bieži aiziet no Dieva, bet atkal un atkal Dievs mīlestībā un žēlsirdībā aicināja savu tautu nožēlot grēkus un atgriezties pie Viņa. Šajās dienās Dievs caur Jaunavu Mariju no jauna aicina mūs uz atgriešanos un grēku nožēlu. Grēku nožēla ir ceļš uz pestīšanu, caur grēku nožēlu mēs būsim attīrīti no mūsu grēkiem. Atgriešanās pie Dieva un grēku nožēla – tās ir zāles dvēselei.
Grēku nožēlai ir vairāki etapi: grēka atzīšana, tā nožēla, grēksūdze, kauns par grēku, naids pret to, atbrīvošanās no grēka. Ja neiziet cauri visiem šiem etapiem ar sirdi, pilnīga grēku nožēla netiks sasniegta. Tam ir vajadzīga Dieva žēlastība, bez kuras mēs neko nevaram izdarīt. Dievs vēlas mums dāvāt žēlastību, tāda ir Viņa griba, mums tikai tā neatlaidīgi ir jāmeklē.
Dievs ar Dievmātes starpniecību nāk pie mums un jautā, kā mēs dzīvojam šeit uz zemes. Vai mēs sevi veltām laicīgajam vai mūžīgajam? Vai mēs neesam iemetuši aizmirstības bezdibenī visu savu būtību, dienas un naktis, mums dāvāto dzīves laiku, iespējas un dāvanas, kas mums ir? Vai darām labu vai ļaunu? Sagraujam sevi un citus vai mierinām, uzmundrinām tos, kuri ir izmisuši?
Tas, kurš atgriežas uz kalpošanas cilvēkiem, īpaši tiem, kuri ir nelaimē, ceļa, kurš atsakās kaitēt un izturēties netaisnīgi pret citiem, var gaidīt pestīšanu, ko dāvā Jēzus Kristus.
Dievs vienmēr ir kopā ar savu tautu un ar katru cilvēku. Viņam nav vajadzīga atgriešanās. Cilvēki ir nepastāvīgi savos apsolījumos, lēmumos, ticībā. Cilvēkiem ir vajadzīga atgriešanās.
Atvērsim savas sirdis Dievmātes mātišķajam aicinājumam, Viņa nenogurstoši aicina mūs atgriezties pie mūsu Dieva, lai varētu baudīt dzīvi pārpilnībā.
Lūgšana: Jaunava Marija, tu mūs, savus bērnus, kas dzīvojam vētrainā pasaules okeānā, aicini uzlūkot tevi, Dieva žēlastības pilno. Tu, Miera un žēlsirdības Māte, neatsakies no mums, kas nedzird tavu spēcīgo un kluso balsi, kas aicina atgriezties pie Dieva. Izlūdz visiem, kuri ir nemiera, savtīguma un grēka sagrābti, žēlastību, lai viņi garīgi pamostos un kļūtu redzīgi. Lai tava Mātes Bezvainīgā Sirds mūsu sirdīs uzvar remdenumu, nežēlību, egoismu un grēku. Lūdzies kopā ar mums un par mums, par visām ģimenēm un īpaši par jauniešiem, kuri meklē dzīvību tur, kur tās nav. Lūdzam tevi, ak, Jaunava Marija, izlūdz visiem jauniešiem žēlastību, lai viņi ietērptos Dievā cīņā pret visu, kas sagrauj viņu dzīvi. Amen.
