Vēstījums Marijai Pavlovičai-Luneti 2025. gada 25. aprīlī
“Mīļie bērni! Nemiera, savtīguma un grēka vēji sagrābj daudzas sirdis un ved tās uz nemieru un pazušanu. Tāpēc es jūs, bērniņi, aicinu: atgriezieties pie Dieva un lūgšanas, lai jums būtu labi savā sirdī un zemē, kur dzīvojat. Bērniņi, es jūs mīlu, tāpēc nekad nepagurstu jūs aicināt uz atgriešanos. Paldies, ka atbildējāt uz manu aicinājumu!” (Ar Baznīcas apstiprinājumu.)
Dievmāte mums saka par graujošajiem nemiera, savtīguma un grēka vējiem, kas sagrābj daudzas sirdis un ved tās uz pazušanu. Vējš ir dabas spēks, ko nevar apturēt. Bet mēdz teikt, ka vējš, kurš saplēš buras, var arī tās pārvērst spārnos. Arī mēs varam izmantot vēju, lai iegūtu enerģiju. Mēs varam pasargāt sevi no vēja ar žoga, koka, sienu palīdzību. Dievmāte izmanto līdzību par vēju, lai mums šajā laikā mācītu garīgo cīņu. Ir labi dzirdēt, kas notiek garīgajā pasaulē, lai mēs varētu noorientēties, adaptēties un reaģēt gudri.
Graujošs vējš ir neparedzams, tādēļ mums ir jābūt gudriem un vienkāršiem, kā mums saka Jēzus: “Lūk, es jūs sūtu kā avis starp vilkiem. Tāpēc esiet gudri kā čūskas un vienkārši kā baloži!” (Mt 10,16)
Viņš sūta Mariju uz zemi, lai mums to atgādinātu, un jau gandrīz 44 gadus Viņa nenogurstoši ved mūs pa atgriešanās ceļu. Tikai tur mēs varam būt pasargāti no nemiera, egoisma un grēka vējiem. Mēs piedzīvojam nemiera vējus, kad attālināmies no Dieva. Regulāra ikdienas lūgšana ir miers. Marija mūs aicina atgriezties pie Dieva un lūgšanas. Maijā viņa īpaši aicina lūgties Rožukroni. “Tādēļ, dārgie bērni, lai jūsos nav baiļu. Ja jūs lūdzaties, tad sātans nespēs jums kaitēt, tāpēc, ka jūs esat Dieva bērni un Dievs ir nomodā par jums. Lūdzieties; lai Rožukronis ir vienmēr jūsu rokās kā zīme sātanam par to, ka jūs piederat savai Debesu Mātei.” (25.02.1988.)
Dieva Vārds ir miera vārds. Kad mēs katru dienu pārdomājam Dieva Vārdu, mēs kļūstam par miera nesējiem. Jēzus mūs māca apturēt egoisma vēju ar pazemību, mīlestību un rūpēm par tuvākajiem. Esot pazemīgiem, mēs atzīstam, ka citi ir labāki, kā līdzībā par farizeja un muitnieka lūgšanu templī. Farizejs ir egoistisks, viņš uzskata sevi labāku par citiem un ienīst tos. Muitnieks sit sev pie krūtīm un lūdz: “Dievs, esi man, grēciniekam žēlīgs!” (Lk 18, 9-14)
Kad mēs sakoncentrējamies uz patiesu lūgšanu un mīlestību, egoisms apstājas.
Grēka vēju var apturēt ar patiesu un biežu grēksūdzi un piedošanu. Kad vējš pūš spēcīgi, ir jāaizver logs, jāatsakās no grēka un iespējas grēkot. Lūk, kādēļ gavēnis, atteikšanās no grēka un bieža komūnija ir ļoti svarīga. Tādā veidā stiprinoties mēs saņemsim žēlastību izvēlēties mīlestību pret Dievu un tuvāko, un tad mūsu sirdīs būs labais. Svētīgā Zdenka Šeļingova, slovāku svētīgā, komunistiskā režīma laikā tika pakļauta nežēlīgai spīdzināšanai, ir slavena ar savu teikto: “Mani nekas nebiedē, par vējš, kas sadzen biezus mākoņus, jo tas būs tikai uz brīdi. Mana uzticēšanās aug, jo es zinu, ka aiz mākoņiem slēpjas mana mīļotā Saule.”
Kurš gan cits, ja ne Marija, var mūs labāk iemācīt neatlaidīgi iet pa atgriešanās ceļu un kļūt par stingru klinti, ko neizkustinās pat visstiprākais vējš? Svētais Bernards brīnišķīgi par to rakstīja: “Kad jūs redzat, ka šīs zemes dzīvē jūs vairāk mētā pa vētrām, nekā jūs staigājat pa cietu zemi, nenovērsiet acis no šīs zvaigznes gaismas, ja nevēlaties, lai jūs pārņem vainas apziņa. Kad jums pāri gāžas kārdinājuma vētras, kad jūs iekļūstat skumju lamatās, vērsieties pie zvaigznes, piesauciet Mariju. Kad lepnuma, iedomības, apmelojuma, greizsirdības viļņi jūs pārņem, vērsieties pie zvaigznes, piesauciet Mariju. Kad jūsu dvēseles laivu šūpo dusmas, vai skopums, vai miesas iekāre, vērsieties pie Marijas. Kad jūs biedē grēku nožēlas varenība, kad jūs biedē nešķīsta sirdsapziņa, kad jūs baidāties no smaga sprieduma un bēdu mute un izmisuma bezdibenis jau vēlas jūs norīt, atcerieties Mariju. Briesmās, satraukumā un šaubās domājiet par Mariju, sauciet uz viņu. Lai viņas vārds paliek uz jūsu lūpām, lai tas nepazūd no jūsu sirds.
Un, lai saņemtu Viņas aizlūguma atbalstu, neaizmirstiet Viņas dzīves piemēru. Sekojiet viņai, un jūs nenomaldīsities no ceļa. Lūdziet viņu, un jūs nekad nepaliksit bez cerības. Domājiet par viņu, un jūs nekad nekļūdīsities.”
Lūgšana: Marija, paldies tev par tavu nerimstošo mīlestību pret mums. Mēs uzticam sevi tev, tavai Bezvainīgajai Sirdij, kas ir mūsu patvērums. Palīdzi mums sekot tavam piemēram. Palīdzi mums neatlaidīgi iet pa atgriešanās ceļu, mīlestībā uz Dievu un tuvākajiem, lai viss būtu labi mūsu sirdīs un zemē. Amen.
Terēze Gažiova
