Dievmātes, Miera Karalienes, 2025. gada 25. aprīla vēstījums
“Mīļie bērni! Nemiera, savtīguma un grēka vēji sagrābj daudzas sirdis un ved tās uz nemieru un pazušanu. Tāpēc es jūs, bērniņi, aicinu: atgriezieties pie Dieva un lūgšanas, lai jums būtu labi savā sirdī un zemē, kur dzīvojat. Bērniņi, es jūs mīlu, tāpēc nekad nepagurstu jūs aicināt uz atgriešanos. Paldies, ka atbildējāt uz manu aicinājumu!” (Ar Baznīcas apstiprinājumu.)

“Nemiera, savtīguma un grēka vēji sagrābj daudzas sirdis un ved tās uz nemieru un pazušanu.”

Vējš var būt ļoti bīstams dzīvībai. Pietiek atcerēties vētru jūrā, sniega vētru vai smilšu vētru tuksnesī, lai saprastu, par ko mēs runājam. Tāds vējš ir pazudinājis daudz cilvēku kā jūrā, tā sniegā un smiltīs. Medžugorjē reizēm gadās, ka vējš no Āfrikas kopā ar mākoņiem un lietu atnes tuksneša smiltis, kas piesārņo visu apkārtni.

Dievmāte mums stāsta, kā nemiers, egoisms un grēks izplatās pasaulē kā vējš, “sagrābj daudzas sirdis un ved tās uz nemieru un pazušanu.” Tiešām, satraukums un nepārliecinātība izpaltās un iekļūst cilvēku sirdīs dzirdot ziņas par kariem Ukrainā un Tuvajos Austrumos, teroristu uzbrukumiem dažās Eiropas valstīs, kā arī politiķu un viņu tiekšanos pēc varas dēļ. Kas tie ir par vējiem? Plašsaziņas līdzekļi, internets, sociālie tīkli, laikraksti, mobilie telefoni, televīzija?

Cik daudz grēka izplatās caur pornogrāfiju? Kas ir iemesls tam, ka egoisma gars arvien vairāk ietekmē jauniešus? Kas ir tas vējš, kas izpaltās Rietumos, un kādēļ daudzi jo daudzi kristieši atkrīt no Baznīcas, ticības un lūgšanas?

Līdzīgas vējam ir arī tenkas un runāšana par citiem. Kā negatīvas sarunas par citiem pārvēršas par vēju, kas iznēsā sliktu slavu un apmelošanu! Kā ļaunums un naids, kā vējš, iekļūst cilvēku sirdīs, inficē un pārņem tās! Cik mānīgs ir ļaunums, cik viegli tas pieviļ cilvēkus, padara tos aklus un izmanto pret citiem!

“Tāpēc es jūs, bērniņi, aicinu: atgriezieties pie Dieva un lūgšanas, lai jums būtu labi savā sirdī un zemē, kur dzīvojat.”

Izglābās tie cilvēki, kuriem izdevās atgriezties no jūras uz saszemes līdz vētras sākumam vai atrast patvērumu, kad, vietā, kur viņi atradās, sākās sniega vai smilšu vētra. Jaunava Marija mūs aicina atgriezties pie Dieva un lūgšanas, jo tādā veidā mēs iegūsim patvērumu un paglābsimies no vējiem, kas nes nemieru, egoismu un grēku.

Dievmāte mums apsola: mēs ne tikai būsim izglābti, bet mums būs labi kā mūsu sirdīs, tā arī uz Zemes, uz planētas. Mūsu sirdīs būs miers un apmierinājums, bet mūsu attiecībās ar zemi, kurā mēs dzīvojam, būs skaidrība par to, kā pareizi attiekties pret radīto.

Lūgšana, Svētā Mise, grēksūdze ir atgriešanās pie Dieva. Daudzas lietas, tādas kā darbs, cilvēki, rūpes, atkarības… attālina mūs no Dieva, jo mums nav laika lūgšanai un Svētajai Misei. Un grēks mūs īpaši attālina, jo tas paverdzina mūsu sirdis, padara mūs aklus un ved virzienā, kas ir pretējs Dievam. Lūk, kāpēc svētā grēksūdze ir atgriešanās pie Dieva. Tāpat kā jaunākais, pazudušais dēls atjēdzās, nožēloja grēkus un atgriezās pie sava tēva, tā grēksūdze ir mūsu atgriešanās pie žēlsirdīgā Tēva.

“Bērniņi, es jūs mīlu, tāpēc nekad nepagurstu jūs aicināt uz atgriešanos.”

Mēs, cilvēki, parasti nogurstam un padodamies, kad runa ir par tiem, kuri iet pa nepareizo ceļu, kuri ir iekrituši atkarībās, kuri mūs ir aizvainojuši un attālinājušies no mums. Turpretī ar Dievmāti viss ir savādāk – viņa nepagurst. Viņa skaidri mums atklāj savas nepaguršanas iemeslu: jo viņa mūs mīl! Viņas mīlestība pret mums ir iemesls, kāpēc viņa parādās, kāpēc viņa ir ar mums tik ilgi, kāpēc viņa mūs aicina uz atgriešanos un ceļu kopā ar Dievu.

Neapšaubāmi, mīlestības trūkums vai vāja mīlestība ir iemesls tam, ka mēs nogurstam, padodamies un attālināmies no tiem, kuri ir vāji. Mēs rūpējamies tikai par sevi, mēs nedomājam par citiem, mēs nepalīdzam citiem, jo mūsos nav mīlestības.

Mīlestība ir atslēga, kas atver mūsu sirdis, lūpas un rokas, lai mēs varētu nepaguruši darīt labu un pašaizliedzīgi palīdzēt cilvēkiem dažādās vajadzībās. Tādēļ uzlūkosim Jaunavu Mariju, mācīsimies no viņas un lūgsim Kungu, lai Viņš pamodinātu un nostiprinātu mūsos mīlestību.

Vējam ir arī labās īpašības: tas kustina buras un ar to palīdzību arī kuģus, ar vēja ģeneratoru palīdzību tas ražo elektroenerģiju, nes ziedputekšņus no augļu koka un apputeksnē citus kokus, kas pēc tam nes jaunus augļus… Kad mīlestība mūsos kļūs stiprāka, kas zin, pateicoties mums, sāks pūst labais vējš, kas izplatīs labestību, mieru, prieku citiem cilvēkiem, vienotību, piedošanu.

Un visbeidzot, lai mēs neaizmirstu Dievmātes aicinājumu uz atgriešanos. Kuru Jaunava Marija aicina uz atgriešanos? Cilvēkus, kuri ir attālinājušies no Dieva un lūgšanas un kurus ir aizpūtuši nemiera, egoisma un grēka vēji? Protams! Bet neuzskatīsim, ka mēs neesam aicināti uz atgriešanos. Tā būtu liela kļūda…

t. Marinko Šakota OFM