Vēstījums Marijai Pavlovičai-Luneti 2025. gada 25. maijā
“Mīļie bērni! Šajā žēlastības laikā es jūs aicinu būt cerības, miera un prieka cilvēkiem, lai ikviens cilvēks būtu miera nesējs un mīlētu dzīvi. Lūdziet, bērniņi, Svētajam Garam, lai Viņš jūs piepilda ar savu Svētā Gara drosmes un uzticības spēku. Un šis laiks jums būs dāvana un gājiens svētumā uz mūžīgo dzīvi. Es esmu ar jums un jūs mīlu. Paldies, ka atbildējāt uz manu aicinājumu!” (Ar Baznīcas apstiprinājumu)
Aprīļa vēstījumā Dievmāte pievērš mūsu uzmanību daudzu siržu garīgajam stāvoklim, kas atrodas egoismā un grēkā. Viņa piedāvā mums arī zāles pret garīgajām slimībām – proti, lūgšanu kā līdzekli un Dievu kā mērķi un mūsu dzīves piepildījumu.
Maija vēstījuma sākumā Dievmāte mums saka, ka mēs dzīvojam žēlastības laikā. Žēlastība ir Dieva labvēlība pret mums, cilvēkiem. Jaunavas Marijas klātbūtne mūsu vidū ir žēlastība, ko mums dāvā Dievs. Dievmātes parādīšanās un vēstījumi ir Dieva žēlastība un Debesu aicinājums būt cerības, miera un prieka cilvēkiem.
Mēs dzīvojam Jubilejas gadā, kas ir piedošanas gads, kurā Baznīca mūs aicina dzīvot kā cerības svētceļniekiem. Cerība ir cilvēka dzīves pamats. Mēs nevaram dzīvot bez cerības. Mūžībā aizgājušais pāvests Benedikts XVI ir teicis: “Cilvēks ir dzīvs, kamēr viņš gaida, kamēr cerība dzīvo viņa sirdī. Pateicoties šīm gaidām, cilvēks apzinās: mūsu morālo un garīgo diženumu var novērtēt pēc tā, ko mēs gaidām, uz ko ceram.”
Kristīgā cerība un tā cilvēka cerība, kurš dzīvo bez Dieva, nav viena un tā pati. Kad viss brūk, kad es vairs neesmu pārliecināts ne par ko un ne par vienu, tad parādās cerība uz tikšanos ar Dievu, kura rokās ir dzīvība. Tajā slēpjas būtiska atšķirība starp kristīgo cerību un to cerību, ko dod pasaule.
Pasaulē bez Dieva cerība ir tikai līdz kapam, un tu ceri, ka kaps pienāks pēc iespējas vēlāk. Kristīgā cerība ietver arī laiku pēc kapa. Kaps var pienākt šodien vai rīt, bet mēs ceram, ka aiz kapa mūs gaida dzīvība, kas ir stiprāka par nāvi. Ja manī ir cerība, ka mana dzīve ir Dieva rokās, tad nekas šajā pasaulē nespēs mani iznīcināt, nespēs man šo cerību atņemt, un mana ikdienas dzīve iegūs spēku. Tad es neiegrimšu izmisumā, neiegrimšu bezcerībā un spēšu savu dzīvi izmantot pēc iespējas labāk.
Dievmāte aicina mūs lūgt Svēto Garu, lai Viņš piepildītu mūs ar savu drosmes un uzticības dāvanu. Mums jālūdzas kopā ar psalmu dziedātāju: “Pavēli Tam Kungam savu ceļu un ceri uz Viņu, gan jau Viņš tad darīs.” (Ps 36, 5). Mums ir vajadzīga drosme uzticēties un nodot sevi Kunga rokās. No tā ir atkarīga mūsu garīgā izaugsme. Tas, kurš uzticas Dievam, spēj nodot sevi Viņam.
Nav jāgaida grūti laiki, lai uzticētu sevi Dievam. Tagad ir īstais brīdis. Šī ir tā diena, kad tas jādara. Un tas jādara pēc iespējas vienkāršāk. Pietiek ar vienu skatienu, kas paceļas no tavas sirds uz Dieva sirdi. Pietiek ar vienu domu. Pietiek ar diviem vai trim vārdiem: “Mans Dievs, es uzticu sevi Tev!” Tu redzēsi, kā atbrīvosies no spiediena, kas tevi smacē. Ja tu atkal un atkal ar paļāvību veiksi šo uzticēšanās aktu, tu sajutīsi, kā atbrīvojies no trauksmes un bailēm. Kad tu visu uztici Dievam, tad tu tici, ka Viņš visu vada. Tad vari būt mierīgs. Dievs ir labs un vēl tikai labu. Tāpēc, pat ja nonāksi nepatīkamu notikumu virpulī kāda cita vājuma dēļ, tu joprojām vari būt mierīgs. Dievs izvedīs tevi cauri arī šai ļaunuma ielejai. Vienkārši ar ticību uzticies Viņam un ļauj Viņam kļūt par tavu Kungu.
Ieklausīsimies Dievmātes aicinājumā, jo Viņa ir gājusi pa tiem pašiem ceļiem, pa kuriem ejam arī mēs.
Lūgšana: Jaunava Marija, Miera Karaliene, mēs vēršamies pie tevis un tavas varenās aizbildniecības pie Kunga, lai Viņš dāvā mums tik ļoti nepieciešamo mieru mūsu sirdīm, ģimenēm un tautām. Tu aicini mūs darīt visu no sirds. Kari sākas sirdī, bet arī miers sākas sirdī. Tavās mātišķajās rokās mēs ieliekam visu savu dzīvi, savus priekus un bēdas, lai tu varētu izlūgt cerību, mieru un prieku daudzām sirdīm, kas ir tukšas, ievainotas un zaudējušas dzīves jēgu. Paldies tev, Jaunava Marija, ka tu nepārstāj atkal un atkal aicināt savus bērnus atgriezties pie Dieva. Paldies Tev par visiem tiem, kuri ir uztvēruši tavus vārdus nopietni, un arī par tiem, kuri vēl ieticēs nākotnē un sekos tavam aicinājumam, kas mūs aicina pie Jēzus, kurš ir mūsu Ceļš, Patiesība un Dzīvība. Amen.
t. Ļubo Kurtovičs OFM
