ROMAS PĀVESTA LEONA XIV VĒSTĪJUMS
36. Jauniešu festivāla dalībniekiem
Medžugorje, 2025. g. 4.- 8.augusts
Dārgie jaunieši!
Ar prieku vēršos pie jums ar vēstījumu par godu 36. Jauniešu festivālam, kas, tāpat kā katru gadu, ir sapulcējis jūs Medžugorjē. Jūs esat atbraukuši no daudzām pasaules valstīm: no visas sirds sveicinu jūs visus ar Augšāmceltā Jēzus sveicienu: “Miers jums!”
Šajās dienās jūs pārdomājat šim festivālam izvēlēto devīzi: “Iesim Tā Kunga namā!” (Ps 122, 1). Šis pants mums vēsta par ceļu un tieksmi, kas mūs velk pie Dieva, uz Viņa mājvietu, kur mēs varam justies patiesi kā mājās, jo tur mūs gaida Viņa mīlestība. Bet kā mums iet uz Kunga namu, nenomaldoties no ceļa? Jēzus sacīja: “Es esmu ceļš…” (Jņ 14, 6): Viņš pats mūs pavada, vada un stiprina mūsu ceļā. Viņa Gars atver mums acis un parāda to, ko paši nespētu saprast.
Pa dzīves ceļu mēs nekad neejam vieni. Mūsu ceļš vienmēr ir savijies ar kādu citu: mēs esam radīti, lai satiktos viens ar otru, kopīgi dotos ceļā un atrastu kopīgu mērķi. Tāpēc es vēlētos ar jums dalīties svētā Augustīna pārdomās, kurš runā par Tā Kunga namu nevis kā par tālu mērķi, bet sludina kopīga ceļa prieku, līdzīgu klejojošas tautas gaitām: “Iesim, iesim! – tā viņi saka cits citam, un, aizdedzinot liesmu viens otrā, veido vienu liesmu. Un šī vienīgā liesma, kas dzimusi no runātāja, nodod citam liesmu, ar kuru tas deg.” (sv. Aurēlijs Augustīns, “Psalmu komentāri”, Patristica Latina 37, lpp. 1619.). Cik brīnumaina aina! Neviens neiet viens: mēs uzmundrinām viens otru, palīdzam viens otram. Mūsu siržu liesmas savienojas un kļūst par vienu lielu liesmu, kas izgaismo ceļu. Jūs, dārgie jaunieši, neesat vientuļi svētceļnieki. Šo ceļu pie Kunga mēs ejam kopā. Tajā slēpjas ticības skaistums, ko izdzīvojam Baznīcā.
Mūsu ikdienas satikšanās reizēs mēs kopā dodamies svētceļojumā uz Tā Kunga namu. Šajā ziņā, dārgie draugi, jūs labi zināt, ka mēs dzīvojam arvien digitalizētākā pasaulē, kur mākslīgais intelekts un tehnoloģijas mums piedāvā neskaitāmas iespējas. Atcerieties: nekāds algoritms neaizstās apskāvienus, skatienu, īstu satikšanos, vai tā ir ar Dievu, vai mūsu draugiem un ģimeni. Atcerieties Mariju: arī viņa mēroja sarežģītu ceļu, lai satiktos ar savu radinieci Elizabeti. Tas nebija viegli, taču viņai izdevās, un šī satikšanās atnesa prieku: Jānis Kristītājs priecīgi sakustējās savas mātes miesās, apzinoties Kunga dzīvo klātbūtni Jaunavas Marijas miesās. Tādēļ, sekojot Marijas piemēram, es jūs aicinu meklēt īstas satikšanās. Priecājieties kopā un nebaidieties raudāt kopā ar tiem, kas raud, kā to mums saka svētais Pāvils: “Priecājieties ar priecīgajiem, raudiet ar tiem, kas raud.” (Rom 12, 15)
Jūs esat ieradušies Medžugorjē no dažādām valstīm, un, iespējams, jums šķiet, ka valoda vai kultūra rada robežas: esiet drosmīgi. Ir valoda, kas pārvar jebkādus šķēršļus, tā ir ticības valoda, ko baro Dieva mīlestība. Jūs esat Viņa miesas, kas ir Baznīca, locekļi: satiecieties, iepazīstiet viens otru, dalieties pieredzē. Tikai tā, ejot kopā, atbalstot vienam otru, apgaismojot viens otra ceļu, mēs sasniegsim Kunga namu. Kāds prieks zināt, ka mēs esam gaidīti viesi Tēva namā, ieskauti Viņa mīlestībā, un zināt, ka mums ir jāiet nevis vieniem, bet kopā!
Ja kāds no jums šajā dzīves svētceļojumā sajutīs īpašu aicinājumu veltītai dzīvei vai priesterībai, es aicinu jūs nebaidīties tam atsaukties. Šis aicinājums, ko jūs sajutīsit sevī, nāk no Dieva; Viņš uzrunā mūsu sirdis. Klausieties tajā ar uzticību: Tā Kunga vārds patiesi dara mūs ne tikai patiesi brīvus un laimīgus, bet arī realizē mūs gan kā cilvēkus, gan kā kristiešus.
Dārgie jaunieši, uzticu jūs katru Vissvētākajai Jaunavai Marijai, Kristus Mātei un mūsu Mātei. Es jūs pavadu ar savu lūgšanu. Lai Jaunava Marija jūs atbalsta un vada jūsu dzīves ceļā, lai jūs kļūtu par miera un cerības vēstnešiem.
No sirds dodu visiem savu Apustulisko svētību.
Kastela Gandolfo, 2025. g. 9. jūlijā
