Vēstījums Marijai Pavlovičai-Luneti 2025. gada 25. augustā:
“Mīļie bērni, mani bērniņi, mani mīļotie! Jūs esat izredzēti, jo esat atsaukušies, īstenojuši manus norādījumus un mīlat Dievu vairāk par visu. Tāpēc, bērniņi, lūdzieties no visas sirds, lai mani vārdi piepildītos. Gavējiet, upurējiet sevi, mīliet aiz mīlestības pret Dievu, kas jūs radījis, un esiet, bērniņi, manas izstieptās rokas šai pasaulei, kas vēl nav iepazinusi mīlestības Dievu. Paldies, ka atbildējāt uz manu aicinājumu!” (Ar Baznīcas apstiprinājumu) 

“Mīļie bērni, mani bērniņi, mani mīļotie!”

Kad mēs ieklausāmies šajos Vissvētākās Dievmātes vārdos, mēs jūtam viņas maigo Mātes Sirdi, prieku un mīlestību pret saviem bērniem. Dievmāte tik ļoti mīl savus bērnus, ka viņai ir par maz teikt: “Mīļie bērni!” Kā māte, no kuras priekā plūst vārdi: “Mana saulīte, mans eņģelis, mans prieks!” tā arī Jaunava Marija saka “Mīļie bērni, mani bērniņi, mani mīļotie!”

Mēs uzdodam jautājumu: “Kā Dievmāte var mūs tik stipri mīlēt, ja esam vāji un grēcīgi?” Tāpēc, ka Dievmātes mīlestība nav tik vāja kā mūsu. Viņas mīlestība nav atkarīga no mums un mūsu uzvedības. Ja tā būtu atkarīga no mums, tad viņa mūs mīlētu, kad esam labi, un pārstātu mīlēt, kad mēs kļūdītos. Mums par laimi, tas tā nav. Mūsu vājības un grēcīgums nav šķēršļi viņas mīlestībai, bet tieši otrādi, iemesls mūs mīlēt vēl stiprāk un būt mums vēl tuvāk. Tāpat kā māte vienmēr mīl savu bērnu, un kad viņam neklājas viegli, kad viņš slimo, viņa to mīl vēl stiprāk un rūpējas par viņu vēl vairāk.

“Jūs esat izredzēti, jo esat atsaukušies, īstenojuši manus norādījumus un mīlat Dievu vairāk par visu.”

Dievmāte saka: “Jūs esat izredzēti, jo…” Liekas, varētu šķist, ka viņa to varētu pateikt savādāk: “Pēc tam, kad jūs tikāt izredzēti, jūs atsaucāties, īstenojāt manus norādījumus un mīlējāt Dievu vairāk par visu.”

Bet Vissvētākā Dievmāte tomēr sacīja: “Jūs esat izredzēti, jo…” Tāda vārdu kārtība Dievmātes teiktajā varētu nozīmēt sekojošo: “Es jūs izredzēju, jo es jums ticēju, jo jutu, ka tieši jūs atsauksieties, ka tieši jūs īstenosiet manus norādījumus un ka tieši jūs mīlēsiet Dievu vairāk par visu.” Sakot šos vārdus, viņa it kā vēlējās atdot mums to, kas mums pienākas un sacīt: “Es nekļūdījos, es pieņēmu pareizo lēmumu, izvēloties tieši jūs.” Protams, paliek svarīgs jautājums: “Vai šie Dievmātes vārdi attiecas uz mani? Par kuru viņa domāja, kad izteica šos vārdus? Vai viņa domāja arī par mani?”

“Tāpēc, bērniņi, lūdzieties no visas sirds, lai mani vārdi piepildītos. Gavējiet, upurējiet sevi, mīliet aiz mīlestības pret Dievu, kas jūs radījis, un esiet, bērniņi, manas izstieptās rokas šai pasaulei, kas vēl nav iepazinusi mīlestības Dievu.”

Pēc tam, kad viņa ir atdevusi to, kas mums pienākas, Dievmāte dod mums jaunu uzdevumu: palīdzēt viņai, lai īstenotu viņas teikto, viņas misiju, kuras dēļ viņa nāk pie mums jau 44 gadus. Ir pieci veidi, kā īstenot viņas vārdus un nodomus:
a) lūgties no visas sirds;
b) gavēt;
c) upurēt sevi;
d) mīlēt;
e) būt viņas izstieptajām rokām šai pasaulei.

Lūgties no visas sirds.
Lūgties un lai jūsu nodomi ir: lai piepildās Dievmātes vārdi un misija. Lūgsimies šajos nodomos katru dienu. No visas sirds. Jaunavas Marijas dēļ.

Gavēt.
Gavēsim šajā nodomā: lai īstenotos Dievmātes vārdi, viņas plāni un vēlmes. Trešdienās un piektdienās. No visas sirds. Dievmātes dēļ.

Upurēt sevi.
Kā? Kāpt Parādīšanās vai Krusta kalnā ar nodomu: lai īstenotos Dievmātes vārdi. Es darīšu to, kas man parasti nav viegli. Tieši to. Es iešu pie tā cilvēka, ar kuru man ir sliktas attiecības. Es upurēšu sevi. Dievmātes dēļ. Es aiznesīšu dāvanu kādam nabadzīgam vai vecam cilvēkam. Es došos uz slimnīcu apciemot slimniekus vai uz veco ļaužu pansionātu… To darīt man ir grūti, bet Vissvētākās Dievmātes dēļ man nekas nav par grūtu.

Mīlēt.
Kuru mīlēt? Pēc dažiem vārdiem mēs uzzinām, kuru: pasauli, tātad, cilvēkus un tos (īpaši tos), kuri nepazīst Dieva mīlestību. Kāpēc? Mīlestības pret Dievu, kurš mūs ir radījis, dēļ. Citiem vārdiem sakot: pateicībā Dievam. Jo Dievs radīja mūs un viņus – visus. Viņa mīlestība līdzinās saulei, kas spīd vienmēr un visiem: labiem un ļauniem, mums un viņiem. Kurš ir labs, un kurš – slikts? Ir pārsteidzīgi spriest, pie kuras grupas mēs piederam.

Būt viņas izstieptajām rokām šai pasaulei.

Kādēļ? Tādēļ, ka šī pasaule nepazīst Dieva mīlestību. Tādēļ, ka Dievmāte vēlas parādīt mīlestību šai pasaulei, bet viņa to var un vēlas darīt ar mūsu starpniecību, ar manu un tavu. Tādēļ, ka Jaunava Marija vēlas izglābt šo pasauli, viņa vēlas tai palīdzēt iepazīt Dieva mīlestību. Kādēļ Jaunava Marija to vēlas? Tādēļ, ka viņa ir Māte, tādēļ, ka viņa mīl un cieš. Tādēļ, ka mēs un arī citi ir viņas mīļotie bērni. Tāda ir mīlestība. Tikai mīlestība var ciest citu dēļ, kad citi nedodas pareizajā virzienā. Mēs varam iedomāties, cik ļoti Dievmāte cieš pasaules dēļ, kura nepazīst Dieva mīlestību un ir tālu no Dieva… Mēs varam iedomāties, cik ļoti viņa vēlas tai palīdzēt…

Iespējams, Jaunavas Marijas vārdi vēstījuma sākumā: “Mīļie bērni, mani bērniņi, mani mīļotie!” saka mums vēl kaut ko. Viņa it kā vēlas mums teikt: “Es jūs izvēlējos! Jūs esat mana cerība, tikai jūs! Bez jums es nevarēšu palīdzēt pasaulei, maniem bērniem, kuri ir tālu no manis, no Dieva mīlestības, no mana Dēla.” Sakot šos siltos vārdus, viņa it kā vēlas mums sacīt: “Palīdziet man! Lūdzu, palīdziet man! Esiet manas rokas, lai es varētu aizsniegt arī tos manus bērnus, kuri nepazīst Dieva mīlestību!” Cik ļoti šie Dievmātes vārdi mums atgādina māti, kuras bērns ir nomaldījies no ceļa, pievērsies narkotikām vai vēl kam citam, un viņa saka šos vai līdzīgus vārdus savam otram dēlam vai meitai cerībā, ka viņi palīdzēs viņai glābt šo bērnu, atgriest viņu uz pareizā ceļa.

Bet mēs? Bet es? Kāda ir mūsu, kāda ir mana mīlestība? Cik tālu tā izplatās? Vai tikai līdz manīm un manām vajadzībām? Tikai manas ģimenes vajadzību robežās? Vai arī nedaudz tālāk…

Sākot ar 2025. gada 25. augustu (no brīža, kad saņēmām no Dievmātes šo vēstījumu) un arī turpmāk mēs redzēsim, uz ko attiecas šie Jaunavas Marijas vārdi: “Jūs esat izredzēti, jo esat atsaukušies,…”

t. Marinko Šakota OFM