Vēstījums Marijai Pavlovičai-Luneti 2025. gada 25. novembrī
“Mīļie bērni! Šajā žēlastības laikā es jūs aicinu sekot man. Lūdzieties par tiem, kuri nelūdzas un nevēlas mieru un prieku, ko var sniegt tikai Visaugstais. Lai jūsu dvēseles ir vienotas gaidīšanas priekā, un jūsu sirdi lai piepilda miers. Jūs, bērniņi, būsiet pārliecināti, ka viss būs labi un ka Dievs visu svētīs, jo labais, ko jūs dodat, atgriezīsies pie jums, un jūsu sirdi pārņems prieks, tāpēc ka jūs esat ar Dievu un Dievā. Paldies, ka atbildējāt uz manu aicinājumu!” (Ar Baznīcas apstiprinājumu)
Vissvētākā Dievmāte mūs pavada šajā žēlastības pilnajā Adventa laikā un aicina mūs lūgties, lai mēs varētu gaidīt mieru un prieku, ko mums var dot tikai Dievs.
Adventa laiku raksturo gaidīšana. Mēs dzīvojam laikmetā, kad cilvēks vairs nespēj gaidīt. Ikviens grib saņemt visu uzreiz un nekavējoties. Nekas mums nevar būt pietiekami ātrs. Mēs esam līdzīgi bērniem, kuri gribētu izraut iestādīto augu, lai tas ātrāk augtu.
Adventa sākumā daudzas vietas un tirdzniecības centri jau ir sagatavoti un izdekorēti Ziemassvētkiem. Angļu rakstnieks Gilberts Kits Čestertons kādreiz teica: “Nav ieraduma bīstamāka vai pretīgāka par Ziemassvētku svinēšanu pirms to atnākšanas.”
Izraēļa tauta gadsimtiem ilgi gaidīja Mesiju — Kristu, un arī kristieši gaida Kristus Dzimšanas svētkus. Mēs esam aizmirsuši gaidīšanas skaistumu.
Iedomāsimies, ka mēs gaidām Ziemassvētkus tā, kā tas bija senatnē: pazemībā, atteikšanās garā, gavēnī, gatavojot mājas Ziemassvētku svinēšanai, rīta un vakara lūgšanās. Un tad, Ziemassvētku priekšvakarā, pēkšņi iedegas gaismas, tiek rotāta eglīte, skan baznīcas zvani un dzied Ziemassvētku himnu. Lūk, kāda pieredze!
Skaistums nav tikai pašos svētkos. Priekšnojautai ir savs īpašs skaistums, tā pastiprina mūsu ilgas un liek mums ar nepacietību gaidīt to, kas nāks. Jo mazāk mēs spējam gaidīt, jo mazāk ceram uz to, ko sasniegsim. Tāpēc šajā Adventā būs vērtīgi apstāties un ieturēt pauzi, paskatīties saviem tuvajiem acīs, ar sapratni sastapt citus cilvēkus, atrast laiku lūgšanai un garīgumam, kas ir mūsos.
Ziemassvētku prieks piepildīs mūsu sirdis ar patiesu prieku. Apstājieties un ieturiet pauzi. Gaidīšana. Tajā slēpjas dziļa miera un prieka noslēpums.
Ir svarīgi pajautāt sev: ko mēs gaidām? Pēc kā ilgojas mana sirds? Ko mēs visi gaidām, un vai vispār kaut ko gaidām? Kamēr cilvēks kaut ko gaida, viņš uz kaut ko cer.
Vissvētākās Jaunavas aicinājumu un vēstījumu iedvesmoti, pamodināsim sevī dziļu tieksmi pēc miera un prieka, lai sajustu to mieru, kas piepilda mūsu sirdis.
Lūgšana: Jaunava Marija, tu biji nenozīmīga Kunga kalpone, kura piedzīvoja lielus darbus, ko Kungs darīja tev. Tu piedzīvoji to, ka Dievam nav nekā neiespējama. Tu vēlies, lai mēs iepazītu Dieva visvarenību, tapēc aicini sekot tev. Tavā sirdī mājoja liela Pestītāja gaidīšana. Karstā ticībā un cerībā tu gaidīji Jēzus, Mesijas un Glābēja, piedzimšanas brīdi. Tavā sirdī un klēpī Dievs sagatavoja cienīgu vietu sava Dēla atnākšanai. Lūdz par mums, lai arī mēs varētu izdzīvot šo Adventa laiku un mūsu dzīvi dziļā gaidīšanā, esot nomodā lūgšanā, lai Dievs darītu savus darbus mūsos un caur mums. Amen.
t. Ļubo Kurtovičs OFM
