Vēstījums Marijai Pavlovičai-Luneti 2025. gada 25. decembrī
“Mīļie bērni! Arī šodien, kad Dievs man ir ļāvis savās rokās nest jums Bērniņu Jēzu, Miera Karali, lai Viņš jūs piepildītu ar mīlestības un miera degsmi, tā ka šajā žēlastības laikā ikviena sirds kļūtu līdzīga Viņa Sirdij, – esiet apņēmīgi un drosmīgi sava Dieva mīlestības aizstāvji, lai šajā žēlastības laikā Viņš jums dāvā savu mieru. Paldies, ka atbildējāt uz manu aicinājumu!” (Ar Baznīcas apstiprinājumu)

Arī šodien, kad Dievs man ir ļāvis savās rokās nest jums Bērniņu Jēzu, Miera Karali, lai Viņš jūs piepildītu ar mīlestības un miera degsmi, tā ka šajā žēlastības laikā ikviena sirds kļūtu līdzīga Viņa Sirdij.

Vissvētākā Jaunava Marija mums atkārto: “… šajā žēlastības laikā…” Mēs saprotam, kādēļ tas ir žēlastības laiks, no viņas tālāk teiktā: jo Dievs ļauj viņai uz savām rokām nest mums Jēzu.

Kāpēc Dievmāte tik bieži mums atkārto, divas reizes šajā vēstījumā, ka šis ir žēlastības laiks?

Tāpēc, ka žēlastība viegli var mums paiet garām nepamanīta. Jo žēlastība nav skaļa, tā ir klusa. Iespējams, tikai mūžībā mēs pilnībā sapratīsim, kāds zaudējums un kāda palaista iespēja būtu bijusi, ja žēlastība būtu pagājusi mums garām nepamanīta. Tādēļ izcilais teologs Hanss Urss fon Baltazars ir sacījis: “Medžugorjei pastāv tikai viena briesma – ka to neatzīs.”

Vissvētākā Jaunava saka: «Jēzus ir Miera Karalis.» Karalis ir tas, kas valda. Jēzus ir Karalis, taču ne tādēļ, lai valdītu pār citiem, bet gan lai kļūtu par Karali mūsos. Jēzus ir Karalis mūsos tad, kad Viņa mīlestība valda mūsu sirdīs. Mīlestība valda tad, kad tā ir spēcīgāka par negatīvām domām un jūtām.

Jēzus mīlestība ir tik liela un tik spēcīga, ka Viņš vēlas mūs piepildīt ar „mīlestības un miera degsmi”. Patiesa mīlestība vēlas, lai arī citi mīlētu un lai citos mājotu miers. Kad sirdī deg mīlestība, tad piepildās Vissvētākās Jaunavas Marijas vārdi: “Kad jums ir mīlestība, jums viss ir iespējams.” Tad es ar prieku dodos uz Svēto Misi. Tad es aktīvi iesaistos savas draudzes dzīvē. Tad es arī vēlos palīdzēt citiem, lai viņu sirdīs un ģimenēs valdītu miers.

Mīlestības auglis – miers.

Mērķis, pie kura Jēzus, Miera Karalis, mūs vēlas vest, — lai katra sirds būtu līdzīga Viņa Sirdij. Kā mēs varam līdzināties Jēzus Sirdij?

Ir latīņu paruna: “Similis simili gaudet”, kas nozīmē: “līdzīgais priecājas par līdzīgo.” Citiem vārdiem sakot, līdzīgais atpazīst līdzīgo, līdzīgais pievelk līdzīgo. Kad mūsu sirds kļūst līdzīga Jēzus Sirdij, tad mūs pievelk tas, kas pievelk Jēzu. Tad mēs visu darām tā, kā to dara Jēzus.

Dievs negaidīja, līdz mēs, cilvēki, kļūsim labāki, lai nāktu pie mums, bet Viņš nāca pie mums, lai mēs kļūtu labāki. Ja Dievs Jēzū ir spēris pirmo soli, tad arī mēs kļūstam līdzīgi Jēzus Sirdij, ja negaidām, līdz citi cilvēki spers pirmo soli pretī mums. Mēs esam līdzīgi Jēzus Sirdij tad, ja negaidām, lai citi vispirms mainītos, pirms mēs pārstājam viņus ignorēt un sākam viņus sveicināt, un tikai tad ar viņiem sarunāties un doties pie viņiem ciemos, bet gan sakām: “Es pirmais sveicināšos. Es pirmais piedošu. Es pirmais iešu pie šī cilvēka un uzsākšu ar viņu sarunu.”

Jēzus zina, ka Zahejs ir grēcinieks, tomēr Viņš viņu neatstumj, jo Viņa mīlestība ir lielāka par Zaheja grēkiem. Kad Pēteris atzīst, ka ir grēcinieks, Jēzus viņu neatstumj, bet pat uztic viņam nozīmīgu uzdevumu — viņš būs cilvēku zvejnieks.

No tā izriet, ka Jēzus mīlestība ir lielāka arī par mūsu grēkiem. Mēs esam līdzīgi Jēzus Sirdij, ja mīlestība mūsos ir lielāka un spēcīgāka par citu cilvēku grēkiem un vājībām. Mēs esam līdzīgi Jēzus Sirdij, ja spējam pakāpties pāri kāda vājībām un piedot.

Iesaku lūgties: “Jēzu, lēnprātīgs un pazemīgu Sirdi, veido mūsu sirdis pēc savas Sirds!”

Esiet drosmīgi un stipri savas Dieva mīlestības aizstāvji, lai Viņš šajā žēlastības laikā dāvātu jums savu mieru.

Vai nav neparasta doma “aizstāvēt Dieva mīlestību”? Un darīt to stipri un drosmīgi. Kādēļ?

Dieva mīlestība mājo mūsos. Apustulis Pāvils saka: “…jo Svētais Gars, kas mums ir dots, ir ielējis Dieva mīlestību mūsu sirdīs.” (Rom 5, 5). Taču mūsos nav tikai mīlestība. Ir arī daudzi citi spēki: skaudība, naids, neiecietība pret otru cilvēku, citu nepieņemšana, egoisms, spītīga apņemšanās nesveicināt citus, ar viņiem nerunāt, nepiedot, kā arī ego pārliecība, ka es esmu taisnībā, bet otrs — kļūdās… Tādēļ mums ir jāsargā Dieva mīlestība sevī, jo ļaunums ir spēcīgs. Ja mēs sargājam — un darām to drosmīgi un ar stipru sirdi — Dieva mīlestību sevī, tas nozīmē, ka mēs neļaujam ļaunumam mūs uzvarēt.

No otras puses, Dieva mīlestība mani pasargās. Un tā mani pasargās tikai tad, ja būs stipra. Ja tā būs vāja, tā nespēs mani aizsargāt. Apustulis Pāvils mums dod piemēru: “Es visu spēju Tanī, kas mani stiprina.” (Fil 4, 13).

Lūk, mūsu ceļš uz patiesu mieru.

t. Marinko Šakota OFM