PARASTĀ LITURĢISKĀ LAIKA 1. SVĒTDIENA, 11.01. JĒZUS KRISTUS KRISTĪŠANA

Dieva Tēva un Dēla un Svētā Gara vārdā. Amen.
SVĒTĀ GARA PIESAUKŠANA
Nāc, Svētais Gars, nāc caur Tavas Līgavas, Vissvētākās Jaunavas Marijas Bezvainīgās Sirds aizbildniecību! (3x)

EVAŅĢĒLIJA FRAGMENTS (Mt 3, 13-17)
“13. Tad atnāca Jēzus no Galilejas uz Jordānu pie Jāņa, lai tas Viņu kristītu.
14. Bet Jānis atturēja Viņu, sacīdams: Man jāsaņem kristību no Tevis, bet Tu nāc pie manis?
15. Bet Jēzus atbildēdams sacīja viņam: Lai tas tā notiek! Tā taču mums pienākas izpildīt visu taisnību! Tad viņš to pieļāva.
16. Pēc kristības Jēzus tūliņ izkāpa no ūdens, un, lūk, debess atvērās, un Viņš redzēja Dieva Garu baloža veidā nolaižamies uz sevi.
17. Un, lūk, balss no debesīm sacīja: Šis ir mans mīļais Dēls, kurš man labpatīk.”

IETICĒT, KA TĒVS MANI MĪL

Es lūdzu dziļi piedzīvot Tēva mīlestību.

— Es uzlūkošu, ar kādu pazemību Jēzus nāk pie Jāņa un lūdz viņu kristīt (13.-15. pants). Viņš ieiet ūdenī, pilnībā iegremdējas tajā. Viņš “iegremdējas” katra cilvēka dzīvē, lai atbrīvotu viņu no grēka un atgrieztu viņam dzīvesprieku.

— Es apzināšos, ka kaut kas līdzīgs bija arī manas dzīves sākumā, Kristību sakramentā. Jēzus mani pieņēma jau mātes klēpī. Kristību dienā Viņš “iegremdējās” manā dzīvē.

— Vai es ticu, ka caur kristību Jēzus ir piepildījis visu manu dzīvi ar sevi? Ko es varu teikt par savām attiecībām ar Jēzu?

— Es lēni izrunāšu Jēzus vārdu. Kādas jūtas šis vārds izraisa manā sirdī? Vai es jūtu pieķeršanos, drošību, piederību? Vai arī jūtu vienaldzību, ikdienišķumu, vēsumu?

— Šo vingrinājumu es varu pārvērst vienkāršā sirds lūgšanā. Es koncentrēšu visu savu uzmanību uz Jēzus personību un 5-10 minūtes harmonijā ar savu elpošanu izrunāšu tikai vienu vārdu: “Jēzus.” Es to izrunāšu ar dziļu vēlmi saplūst ar Jēzus personību.

— Es atgriezīšos pie ainas pie Jordānas upes (16.-17. pants). Es redzu atvērtas debesis. Es uzlūkošu Dieva Garu, kas nolaižas pār pazemīgo un lēnprātīgo Jēzu. Es vēlos sadzirdēt šīs debesu balss spēku: “Šis ir mans mīļais Dēls.”

— Jēzus, ko pieņēmu kristībās, ir Dieva mīļais Dēls! Es sevī nesu Dieva spēku un mīlestību. Vai es varu Viņam atdot visu savu dzīvi, neskatoties uz sekām?

— Es slavēšu Dievu Tēvu par to, ka Viņš man ir sūtījis Jēzu kā manu Brāli un Kungu. Es apliecināšu Viņam savu mīlestību: “Tēvs, es vēlos mīlēt Tevi tā, kā Jēzus!”

Dievmātes skolā:

Marija mums atkārto, ka Debesu Tēvs mūs mīl.

Dievmātes, Miera Karalienes, 2011. gada 25. decembra vēstījums:
“Mīļie bērni! Arī šodien uz rokām nesu jums savu Dēlu Jēzu, lai Viņš jums dotu savu mieru. Lūdzieties, bērniņi, un lieciniet tā, lai ikvienā sirdī valdītu nevis cilvēciskais, bet Dieva miers, kuru neviens nespēj iznīcināt. Tas ir sirdsmiers, ko Dievs dāvā tiem, kurus mīl. Kristības sakramenta spēkā jūs visi īpašā veidā esat aicināti un mīlēti, tāpēc lieciniet un lūdzieties, lai jūs būtu mans rokas, kas sniedzas pretī šai pasaulei, kura ilgojas pēc Dieva un miera. Paldies, ka atbildējāt uz manu aicinājumu!”

Marija, palīdzi mums saprast, ka mēs esam Tēva mīlēti, palīdzi mums piedzīvot Viņa mīlestību.

VELTĪŠANĀS LŪGŠANA JĒZUM CAUR MARIJU
Vissvētākā Jaunava Marija! Šodien tavā priekšā un tavās rokās es atjaunoju un apstiprinu svētās Kristības solījumus. Es uz visiem laikiem atsakos no sātana, no visiem viņa darbiem un sevi veltu Vissvētākajai Jēzus Kristus Sirdij. Es vēlos nest savu krustu un sekot Kristum visās sava mūža dienās saskaņā ar Debesu Tēva gribu. Ak, Marija, visu debespulku un Baznīcas klātbūtnē es sevi veltu tavai Bezvainīgajai Sirdij. Esi mana Māte un Karaliene! Pilnīgā paļāvībā un mīlestībā es tev uzticu un veltu savu miesu un dvēseli, visu, kas man pieder, redzamo un neredzamo, un savu bijušo, esošo un nākamo labo darbu augļus. Es tev dodu pilnīgu brīvību rīkoties ar mani un visu, kas man pieder, pēc tavas gribas lielākam Dieva godam tagad un mūžīgi. Amen.

Read Previous

ZIEMASSVĒTKU LAIKA 2. SVĒTDIENA, 04.01.

Read Next

BŪT PAR DIEVA MĪLESTĪBAS AIZSTĀVJIEM