Vēstījums Marijai Pavlovičai-Luneti 2026. gada 25. janvārī:
“Mīļie bērni! Šodien es jūs aicinu būt par lūgšanu un mīlestību visiem tiem, kuri nav iepazinuši Dieva mīlestību. Bērniņi, esiet atšķirīgi no citiem, esiet pozitīvi lūgšanas un Dieva mīlestības cilvēki, lai ar savu dzīvi jūs citiem būtu Dieva mīlestības zīme. Es dodu jums savu Mātes svētību un par ikvienu no jums aizbilstu savam Dēlam Jēzum. Paldies, ka atbildējāt uz manu aicinājumu!” (Ar Baznīcas apstiprinājumu)
“Šodien es jūs aicinu būt par lūgšanu un mīlestību visiem tiem, kuri nav iepazinuši Dieva mīlestību.”
Medžugorjē ir lietderīgi atcerēties dažas pamata domas: Vissvētākā Jaunava Marija ir Māte, bet mēs esam viņas “mīļie bērni”. Jaunava Marija vēlas mieru pasaulē, taču kopā ar mums, ar mūsu līdzdalību. Kad mēs dzīvojam tā, kā viņa mūs aicina, mēs kļūstam par viņas palīgiem miera darbā.
Kādā veidā mēs varam būt Vissvētākās Dievmātes palīgi?
Pirmkārt, kad lūdzamies par tiem, kuri nav iepazinuši Dieva mīlestību, un kad viņus svētījam. Pēc tam, kad pasniedzam šiem cilvēkiem roku.
Sirds un rokas – tas ir viens no pamatprincipiem Vissvētākās Jaunavas Marijas skolā. Sirds vienmēr vada rokas. Visa sākums ir lūgšana. Nekas bez lūgšanas. Sākumā sirds lūgšanā atver rokas, un pēc tam tās atver cilvēkiem.
Mēs vienmēr varam rīkoties divējādi: apstāties pie tā, lai vērotu šādus cilvēkus, stāstītu par viņiem dažādus stāstus un spriestu par viņiem tiesu. Vai arī uzdot sev jautājumu: kāda ir mana sirds? Vai manā sirdī ir mīlestība, un kāda ir šī mīlestība?
“Bērniņi, esiet atšķirīgi no citiem, esiet pozitīvi lūgšanas un Dieva mīlestības cilvēki, lai ar savu dzīvi jūs citiem būtu Dieva mīlestības zīme.”
Kas ir tie, “kuri nav iepazinuši Dieva mīlestību”? Iespējams, tie ir cilvēki, kuri netic Dievam (piemēram, ateisti, agnostiķi…), tie, kuri dara ļaunu, izraisa nekārtības, konfliktus, karus…
Kāda ir mūsu attieksme pret šiem cilvēkiem? Iespējams, mēs par viņiem runājam sliktu, nosodām viņus?
Nošķirsim skaidri: protams, mēs nevaram piekrist šādiem cilvēkiem. Mums nav līdzīgu uzskatu vai dzīves skatījumu. Taču Vissvētākā Jaunava vēlas, lai mēs būtu “atšķirīgi”, lai mēs no viņiem atšķirtos, un mēs patiesi atšķiramies tad, ja viņus neatstumjam, ja vēlam viņiem labu un ja lūdzamies par viņiem.
Mēs varam domāt, ka ar to izrādām vājumu. Nē, tā ir spēka izpausme. Tā ir uzvara pār ļaunumu, kas vēlas mūs ieraut savā virpulī un iejūgt savos ratos. Ļaunums vienmēr cenšas mūs sašķelt, mudina uz naidu, uz konfliktiem ar citiem, liek radīt jaunus ienaidniekus un aizvērt viņiem gan savas sirdis, gan rokas. Ja mēs to pieņemam, mēs kļūstam par ļaunā līdzstrādniekiem un nekārtības izplatītājiem.
Vissvētākā Jaunava vēlas, lai mēs būtu “atšķirīgi”, lai mēs atšķirtos no citiem. Mēs atšķiramies tad, ja atveram viņiem savas sirdis un rokas, ja viņus netiesājam, ja par viņiem nerunājam ļaunu, bet lūdzamies par viņiem un viņus svētījam. Un kas zina — varbūt Svētais
Gars mūs iedvesmos viņiem pietuvoties un palīdzēt iepazīt Dieva mīlestību.
“Es dodu jums savu Mātes svētību un par ikvienu no jums aizbilstu savam Dēlam Jēzum.”
Ar šiem vārdiem Marija it kā mums saka: “Ko es jūs aicinu darīt, to es pati daru jūsu labā. Es aicinu jūs lūgties par tiem, kuri vēl nav iepazinuši Dieva mīlestību, un viņus svētīt. Tieši to es daru jūsu labā: es jūs svētīju un aizbildinu par jums Jēzus priekšā.”
Tagad pievērsīsimies Jaunavai Marijai un pieņemsim viņas mātišķo svētību. Pateiksimies viņai par to, ka viņa mūs svētī un aizbildina par mums Jēzus priekšā. Pateiksimies viņai par viņas brīnišķīgo mīlestību, kas ir līdzīga Jēzus mīlestībai.
Kāda ir Jēzus mīlestība?
Pēteris sajuta šo mīlestību, kad Jēzus priekšā saprata, ka ir grēcinieks: “Kad Sīmanis Pēteris to redzēja, viņš krita pie Jēzus kājām, sacīdams: Aizej no manis, Kungs, jo es esmu grēcīgs cilvēks!”
Tagad ir svarīgi ieraudzīt to, kā Jēzus uzlūko Pēteri brīdī, kad viņš atzīst savu grēcīgumu, un kā Viņš uz to reaģē: “Un Jēzus sacīja Sīmanim: Nebīsties, no šī laika tu zvejosi cilvēkus.” (Lk 5, 8-10)
It kā Jēzus Pēterim saka: “Pēteri, nebīsties par to, ka es tevi atraidīšu, tāpēc ka tu esi grēcinieks! Nē, nekad! Es ne tikai tevi neatraidīšu, bet arī došu tev, vājam un grēcīgam cilvēkam, īpašu lomu un uzdevumu: tu zvejosi cilvēkus! Tu ganīsi manas avis! Tu stiprināsi manus brāļus! Es dodu tev atslēgas! Tu būsi līderis!”
Kā gan Pēterim ir paveicies! Viņa dzīve nav neveiksme! Neskatoties uz to, ka Pēteris ir grēcinieks, Jēzus ar viņu rēķinās. Viņa dzīvei tagad ir jēga, iemesls un motivācija — veltīt sevi citiem.
Jaunavas Marijas mīlestība līdzinās Jēzus mīlestībai, jo viņa mūs, vājus un grēcīgus, neatraida. Vēl vairāk, viņa mums, vājajiem, dod īpašu lomu un uzdevumu: viņa vēlas, lai mēs būtu viņas līdzstrādnieki Dieva miera izplatīšanā pasaulē.
Vai ir vēl augstāks aicinājums? Vai ir vēl brīnišķīgāks un nozīmīgāks uzdevums, kā šis? Līdzīgi kā Pēterim, arī mūsu dzīvei ir jēga, mums ir iemesli un motīvi, lai veltītu sevi citiem.
Nekavēsimies, sāksim tieši tagad: saņēmuši Vissvētākās Jaunavas Marijas svētību, garīgā veidā vērsīsimies pie tiem, kuri vēl nav iepazinuši Dieva mīlestību, sāksim par viņiem lūgties un viņus svētīt. Nodosim tālāk to, ko paši esam saņēmuši…
t. Marinko Šakota OFM




