Par godu 4. gadadienai kopš arhibīskaps Aldo Kavali ir apustuliskais vizitators Medžugorjes draudzē, viņš viesojās radiostacijas “Mir Medjugorje” programmā. Arhibīskaps Kavali dzīvo un kalpo Medžugorjē, piedalās draudzes locekļu un svētceļnieku ikdienas dzīvē.

Sarunas laikā viņš dalās personīgajā pieredzē par dzīvi Medžugorjē, kā arī stāsta par daudzveidīgo pastorālo un lūgšanu programmu, kas visa gada garumā pulcē ticīgos no visas pasaules — no garīgās atjaunotnes dienām un semināriem līdz jauniešu tikšanās reizēm un daudzām lūgšanu iniciatīvām. Īpašs uzsvars tiek likts uz miera vēsti, kas jau gadu desmitiem, ar Miera Karalienes aizbildniecību, no Medžugorjes izplatās visā pasaulē, īpaši laikmetā, ko iezīmē nedrošība un dažādi izaicinājumi. Sarunā arhibīskaps pieskaras arī nozīmīgajam “nihil obstat” lēmumam attiecībā uz Medžugorji, kā arī nesenajai tikšanās reizei ar Svēto Tēvu, pāvestu Leonu XIV, kas vēl vairāk izgaismo Medžugorjes misijas virzienu un nozīmi mūsdienās. Gavēņa laikā saruna ietver arī iedvesmojošu vēstījumu ticīgajiem par to, kā dziļāk, patiesāk un auglīgāk izdzīvot sagatavošanos Lieldienām.

Nedaudz vairāk nekā pirms mēneša, februārī, Jūs atzīmējāt 4. gadadienu kopš savas ierašanās Medžugorjē un sava kalpojuma sākuma kā apustuliskajam vizitatoram Medžugorjes draudzē. Kā Jūs, cienījamais arhibīskap, jūtaties kā priesteris un kā cilvēks šajā vietā, sastopoties ar ticīgajiem? Un kādi ir Jūsu iespaidi no pastorālā kalpojuma viedokļa kā apustuliskajam vizitatoram pēc četriem šeit pavadītiem gadiem?

Kad Svētais Tēvs mani nosūtīja uz Medžugorji, viņš skaidri noteica manu misiju. Pāvesta mandāts apustuliskajam vizitatoram nosaka pastorālās vadlīnijas, kas šajā vietā īstenojamas gan attiecībā uz draudzes locekļiem, gan svētceļniekiem. Garīgajām, finansiālajām, saimnieciskajām un pastorālajām vajadzībām tiek iecelts viens bīskaps ar pilnvarām, it kā viņš būtu diecēzes bīskaps. No tā izriet, ka apustuliskais vizitators uzņemas pastorālo vadību gan vietējiem iedzīvotājiem, gan svētceļniekiem.

Draudzes locekļi, Medžugorjes iedzīvotāji, mani uzņēma ļoti sirsnīgi, priecājoties, ka Svētais Tēvs šurp ir sūtījis arhibīskapu. Arī svētceļnieki mani uzņem ar lielu labvēlību un gandarījumu, ka Svētais Tēvs ir uzticējis rūpes par Medžugorji arhibīskapam. Šobrīd manā pastorālajā kalpojumā man palīdz daudzi cilvēki, kuri priecājas kopā ar mani. Vispirms tie ir franciskāņi, kuri jau ilgu laiku kalpo šajā draudzē un labi zina, kā strādāt ar ticīgajiem un svētceļniekiem, proti, kā viņus pienācīgi uzņemt. Turklāt Medžugorjē darbojas 15 dažādas institūcijas, kas palīdz liturģijā, dziedāšanā un pastorālajā darbā ar svētceļniekiem. Pateicoties sadarbībai ar tām, īpaši ar franciskāņiem, mans kalpojums var tikt labi īstenots. Tādējādi svētceļnieki tiek labi uzņemti un saņem pienācīgu garīgo pavadību, bet visi, kas atrodas šajā īpašajā vietā, saņem palīdzību savā ceļā pie Kunga Jēzus Kristus caur Jaunavas Marijas aizbildniecību.

Medžugorje ir vieta, kur visa gada garumā notiek dažādas garīgās atjaunotnes dienas, tikšanās un semināri. Nesen Jums bija iespēja piedalīties vienā no šādām garīgās atjaunotnes dienām — 31. Starptautiskās garīgās atjaunotnes dienas svētceļojumu organizatoriem, Miera centru vadītājiem un Medžugorjes lūgšanu un labdarības grupu vadītājiem. Tiek rīkotas atjaunotnes dienas priesteriem, laulātiem pāriem, Miera gājiens, Jauniešu festivāls, katehēzes, Jaunā gada sagaidīšana, semināri namā “Domus Pacis”… Kā Jūs vērtējat šos garīgos labumus draudzes locekļiem un svētceļniekiem? Vai šeit kaut kas netrūkst, kas būtu labs un noderīgs šai vietai un svētceļniekiem?

Mēs sekojam žēlastības norādījumiem. Mēs neizvirzām paši savas iniciatīvas, bet pastorāli vērojam, kur žēlastība vēlas jaunu iniciatīvu, jaunu notikumu, un to īstenojam pēc iespējas labāk. Mēs neesam bijuši iniciatori dažādiem pasākumiem, piemēram, labdarības grupu, lūgšanu grupu, garīgo atjaunotņu dienu priesteriem un laulātiem pāriem, Miera gājiena, Jauniešu festivāla izveidei… Tas nav mūsu nopelns, bet mēs esam īstenojuši un darījuši to, ko Dieva žēlastība mums ir parādījusi kā nepieciešamu Medžugorjē. Mēs vienīgi esam sadarbojušies. Un tas viss notiek šeit, Medžugorjē; visi pasākumi un tikšanās sakņojas šeit un tiek šeit īstenoti. Žēlastība un harizma vienmēr ir misija. Kurp mūs ved Medžugorjes harizma? Medžugorjes žēlastība mūs ved pa visu pasauli.

Pasaulē ir “dzimuši” daudzi centri, simtiem un simtiem centru, ko sauc par Medžugorjes Čenakolo, centri, ko sauc par Miera Karalienes centriem. Šie pasaulē izveidotie centri tagad mūs aicina ierasties pie viņiem. Un franciskāņu tēvi vai citi cilvēki tos apmeklē un liecina tur, kur vien tie atrodas. Nākotnē mēs darīsim to, ko, kā mums šķiet, no mums prasa žēlastība, un pēc iespējas labāk sadarbosimies ar šo žēlastību.

Miera vēsts no Medžugorjes sākās kā Vissvētākās Jaunavas Marijas aicinājums uz mieru pirms 45 gadiem. Šajā laikā pasaule ir mainījusies, ir vairāk nemieru un karu, daudzi ticīgie piedzīvo nemieru, satraukumu un nedrošību. Cik lielā mērā Mātes, Miera Karalienes, aicinājums var būt mums iedrošinājums šajā brīdī un cik lielā mērā viņas vārdi var kļūt par ceļvedi šajā nemierīgajā pasaulē?

Starp daudzajiem Vissvētākās Jaunavas Marijas vārdiem un tituliem visraksturīgākais šeit, Medžugorjē, ir izteiciens “Miera Karaliene”. Un tas, ko mēs saucam par Medžugorjes garīgumu, ir ilgas pēc miera gan šeit, gan visā pasaulē. Tā ir viena no Medžugorjes raksturīgajām iezīmēm. Un ko mēs varam darīt, lai sniegtu savu ieguldījumu mieram pasaulē? Lūdzieties, lai Vissvētākā Jaunava Marija ar savu aizbildniecību pie Debesu Tēva, pie sava Dēla Svētajā Garā, izlūdz žēlastību, pateicoties kurai cilvēki, kuru rokās ir cilvēku likteņi, spētu saprātīgi un efektīvi virzīt pasauli uz mieru. Pirmā lieta, kas īpaši svarīga šai vietai, ir Rožukroņa lūgšana. Lūgt Rožukroni, lai Vissvētākā Jaunava Marija aizbildina par mums visiem un mūs sargā. Otrā lieta, cik tas ir mūsu spēkos, ir rīkoties, lai risinātu problēmas, kas šodien pastāv pasaulē. Tas nozīmē palīdzēt vietās, kur cilvēki cieš no vajāšanām, traģēdijām, vardarbības un noziegumiem, un palīdzēt viņiem visos iespējamos veidos. Trešā — pastāvīgi domāt par to, ko es varu darīt pasaules miera labā. Šeit mēs varam darīt ļoti maz attiecībā uz šausmām, kas notiek pasaulē, un kara perēkļiem, kas pastāv. Tas, ko mēs varam darīt, mēs varam noteiktā veidā iesaistīties, proti, lūdzoties Rožukroni, rūpējoties par tiem, kam ir vajadzīga palīdzība, un pārdomājot, ko es personīgi varu darīt miera labā.

2024. gada septembrī Vatikāns oficiāli paziņoja par lēmumu “nihil obstat” attiecībā uz Medžugorji. Kā un kādā veidā šis lēmums ir mainījis attieksmi pret Medžugorji vai drīzāk vēl vairāk atvēris Baznīcu šai vietai? Kādi konkrēti augļi, Jūsuprāt, ir redzami pēc šī lēmuma?

2024. gadā Vatikānā tika publicēti divi oficiāli dokumenti. Viens attiecās uz Baznīcu kopumā, bet otrs — uz Medžugorji. Pēc ilgstošas un rūpīgas Svētā Krēsla veiktas pārdabisko notikumu izmeklēšanas tika izdarīts šāds secinājums: pastāv daudzi pārdabiski notikumi ar dziļu vērtību, taču diemžēl tika konstatēti arī citi notikumi, kas patiesībā ir izdomājumi. Lai izvairītos no sarežģītām un nopietnām šādu izdomājumu sekām, Svētais Krēsls pieņēma ļoti nozīmīgu lēmumu. Bīskaps, kā arī Doktrīnas dikastērijs vairs nekad neizdarīs galīgu secinājumu attiecībā uz konkrētu pārdabisku notikumu — vai Vissvētākā Jaunava Marija parādās vai nē. Latīņu valodā šāds formulējums skan “constat” vai “non constat”, un šāds secinājums turpmāk vairs netiks sniegts. Šādus galīgus spriedumus noteiktos īpašos apstākļos var pieņemt tikai Svētais Tēvs — vai Vissvētākā Jaunava Marija parādās. Svētais Krēsls nolēma izmantot citu kritēriju, lai paustu savu viedokli par pārdabiskiem notikumiem. Piemēram, ja kādā vietā mēs redzam miljoniem cilvēku, kas ierodas lūgties, ja šajā vietā miljoni svētceļnieku, sastopot Kungu Jēzu un Jaunavu Mariju, vēlas atgriezties ticībā, un ja šajā vietā rodas jauni garīgie aicinājumi un daudzi laulātie izlīgst un vēlas sākt visu no jauna, ja tur ir redzamas, acīmredzamas pazīmes par notiekošiem žēlastības darbiem, tad attiecībā uz šādu vietu tiks lietots kanoniskajās tiesībās raksturīgais izteikums — “nihil obstat”, kas burtiski nozīmē — “nekas nav pretī”. Šis izteikums ietver trīs svarīgus aspektus. Pirmais — šī vieta patiešām ir žēlastības vieta: ejiet, ejiet, ejiet uz šo vietu. Kad Medžugorje tika pasludināta “nihil obstat”, pāvests ar to pateica, ka Medžugorje tiešām ir garīga vieta. Viņš sacīja visai pasaulei — šī ir žēlastības, ticības un atgriešanās vieta, ejiet uz Medžugorji, jo tur kopā ar Jaunavu Mariju jūs sastapsiet Kungu Jēzu.

Otrais “nihil obstat” aspekts, ir tas, ka šī vieta ir žēlastības vieta un tai ir savs īpašs garīgums, kas raksturīgs tieši šai vietai. Šis apstiprinājums uzsver, ka šīs vietas garīgums ir derīgs visai pasaulei. Ar Medžugorjes pasludināšanu “nihil obstat” pāvests ir norādījis, ka Medžugorjes garīgums ir derīgs visai pasaulei un visai Baznīcai. Trešais “nihil obstat” aspekts ir īpašā godināšana, kas Medžugorjē pastāv attiecībā uz Vissvētāko Jaunavu Mariju, proti, Miera Karalienes godināšana. Šī godināšana ir derīga visai pasaulei. Šeit ir izklāstīti trīs aspekti, uz kuru pamata Medžugorjes garīgums tiek pilnībā atzīts. Ja to apkopotu, tad varētu teikt: pirmais — apmeklējiet Medžugorji, jo tā ir žēlastības, ticības un atgriešanās vieta; otrais — Medžugorjes garīgums ir derīgs visai pasaulei; trešais — Vissvētākās Jaunavas Marijas godināšana Medžugorjē ir godināšana, kas ir derīga visai pasaulei. Tādējādi Medžugorje tiek atzīta kā vieta, kas ir nozīmīga un derīga visai pasaulei.

Nesen, cienījamais arhibīskap, Jūs bijāt Vatikānā. Jūs tikāties ar pāvestu Leonu XIV. Tā bija Jūsu pirmā personīgā tikšanās ar jauno pāvestu. Ar kādiem viedokļiem Jūs apmainījāties ar pāvestu Leonu XIV, un kāds ir viņa viedoklis par Medžugorji?

Katoļu Baznīcā pastāv pēctecība. Tā ir pāvestu un Baznīcas pēctecība. Pāvesta Leona XIV pēctecība atspoguļojas pēctecībā, kas sākās ar pāvestu Jāni Pāvilu II, turpinājās caur pāvestu Benediktu XVI, pēc tam pāvestu Francisku, un šī pēctecība turpinās pāvesta Leona XIV pontifikātā. Piemēram, Mladifest (Starptautiskā jauniešu lūgšanu tikšanās Medžugorjē) ir spēcīgs garīgs notikums jauniešiem.

Pāvesti sūtīja savas vēstules jauniešiem, un pāvests Leons XIV turpināja šo tradīciju — viņš nosūtīja vēstuli jauniešiem. Šodien pasaulē ir nopietna situācija, un tas ir jautājums par miera stāvokli. Pāvests Leons XIV mums saka: “Lūdziet, lūdziet, lūdziet Miera Karalieni, lai viņa aizbildina par mieru Dieva priekšā.” Šis lūgums Miera Karalienei aizbildināt Dieva priekšā par mieru ir ļoti svarīgs, lai veicinātu pasaules vadītāju domāšanas maiņu, lai viņi nestu pasaulei gaismu. Un mēs Medžugorjē esam cieši vienoti ar pāvestu Leonu XIV pastāvīgā lūgšanā Jaunavai Marijai par mieru, lai viņa aizbildinātu Dieva priekšā un lai Dievs galu galā iedvesmotu pasaules vadītājus nest pasaulē mieru.

Tagad ir Lielā gavēņa laiks, un mēs gatavojamies Lieldienu svinēšanai. Cienījamais arhibīskap, kādu vēstījumu Jūs vēlētos nodot ticīgajiem par to, kā izdzīvot Lielo gavēni, lai tas nebūtu tikai ārējas atteikšanās laiks, bet gan patiesa sirds garīgā sagatavošanās?

Šajās nedēļās liturģija mums piedāvā garīgo ceļu. Tas ir ceļš, kas ved ticīgos cauri četrdesmit dienu sagatavošanās laikam Lieldienu svinībām, lai tās patiesi svinētu ar sirdi un ar prieku par Kunga Augšāmcelšanos. Šis garīgais ceļš ir ļoti skaidri iezīmēts, kā to uzsver lasījumi, kurus mums dāvā gavēņa svētdienas. Pirmajā gavēņa svētdienā mēs dzirdējām par kārdinājumiem, kurus Jēzus piedzīvoja tuksnesī, un par Viņa nostāju: “jā” Dievam, bet “nē” ļaunajam. Pirmais punkts mūsu gavēņa sagatavošanās ceļā Lieldienām lai ir man un jums: “jā” Dievam, bet “nē” ļaunajam, “jā” Dievam, bet “nē” sātanam. Otrā gavēņa svētdiena – Jēzus Pārveidošanās kalnā. Tas ir tas dziļais Balss aicinājums, ko dzirdēja mācekļi: “Šis ir Mans mīļotais Dēls, Viņu klausiet.” Šai Balsij ir dziļi jāiespiežas mūsu prātā, mūsu būtībā, mūsu sirdī: klausiet Viņu, klausīsimies Viņā un turpināsim klausīties. Trešā gavēņa svētdiena – Jēzus satikšanās ar samarieti. Ja tu zinātu Dieva dāvanu un kas ir Tas, kas ar tevi runā, tu pati lūgtu Viņam dzīvo ūdeni. Mēs lūdzam Kungu un izlūdzamies no Viņa šo dzīvo ūdeni, kas ir Svētais Gars. Lai Svētais Gars ienāk manā sirdī, manā prātā, lai Svētais Gars ienāk tavā sirdī un tavā prātā, lai tu spētu saprast šo pasauli un Kungu Jēzu šajā pasaulē, kuru ir sūtījis Dievs Tēvs. Ceturtā gavēņa svētdiena, ceturtais gavēņa ceļa punkts – cilvēks, akls no dzimšanas. Kungs dāvā šim no dzimšanas aklajam redzi, un viņš sāk redzēt. Viņš redz Jēzu, izprot Viņu Svētajā Garā, nometas ceļos Viņa priekšā un saka: “Kungs, es redzu.” Lai Kungs Jēzus mums visiem dāvā žēlastību Svētajā Garā, lai mēs redzētu, lai redzētu Viņa spēku, Viņa klātbūtni mūsos un šajā pasaulē. Pēdējā gavēņa svētdiena – Lieldienas, mūžīgā dzīvība. Lai Svētais Gars mums dāvā žēlastību un dziļu izpratni par dāvanu, par vareno mūsu dzīves dāvanu, un lai mēs pastāvīgi augtu un attīstītos mums uzticētajā misijā, lai mēs patiesi īstenotu mūsu dzīves plānu un tā arvien vairāk ieietu Dieva dzīvē, kas ir mūžīgā dzīvība. Šādā gavēņa ceļā, Dieva Vārda pavadīti, mēs varēsim patiesi izprast nāvi un dzīvību, Kunga Nāvi un Augšāmcelšanos. Priecīgas Lieldienas jums visiem!

Intervētājs: Dragans Soļdo
Informācijas avots: https://radio-medjugorje.com/