Dieva Tēva un Dēla un Svētā Gara vārdā. Amen.
SVĒTĀ GARA PIESAUKŠANA
Nāc, Svētais Gars, nāc caur Tavas Līgavas, Vissvētākās Jaunavas Marijas Bezvainīgās Sirds aizbildniecību! (3x)

EVAŅĢĒLIJA FRAGMENTS (Jņ 4, 5-42)
“5. Tad Viņš nonāca Samarijas pilsētā, kas saucās Sihāra, netālu no tīruma, ko Jēkabs bija devis savam dēlam Jāzepam.
6. Tur bija Jēkaba aka. Tad Jēzus, noguris ceļā, apsēdās pie akas. Bija apmēram sestā stunda.
7. No Samarijas atnāca sieviete smelt ūdeni. Jēzus sacīja viņai: Dod man dzert!
8. (Jo Viņa mācekļi bija aizgājuši uz pilsētu, lai iepirktu pārtiku.)
9. Tad šī samariešu sieviete sacīja Viņam: Kā Tu, būdams jūds, prasi no manis, samarietes, dzert? Jo jūdi nesaietas ar samariešiem.
10. Jēzus atbildēja viņai, sacīdams: Ja tu pazītu Dieva dāvanu un kas ir Tas, kas tev saka: dod man dzert, tad tu gan no Viņa lūgtu; un Viņš tev dotu dzīvo ūdeni.
11. Sieviete sacīja Viņam: Kungs Tev nav ar ko smelt, bet aka dziļa; no kurienes tad Tev dzīvais ūdens?
12. Vai Tu esi lielāks par mūsu tēvu Jēkabu, kas mums šo aku devis, un pats viņš no tās dzēra un viņa bērni, un viņa dzīvnieki?
13. Jēzus atbildēja viņai un sacīja: Ikvienam, kas šo ūdeni dzer, atkal slāpst, bet kas dzers to ūdeni, ko es viņam došu, tam ne mūžam vairs neslāps.
14. Bet ūdens, ko es tam došu, kļūs par ūdens avotu, kas verd mūžīgai dzīvei.
15. Sieviete sacīja Viņam: Kungs, Dod man šo ūdeni, lai man neslāpst un nav jānāk šurp smelt!
16. Jēzus sacīja viņai: Ej, pasauc savu vīru un nāc šurp!
17. Sieviete atbildēja un sacīja: Man nav vīra. Jēzus sacīja viņai: Tu pareizi pateici: man nav vīra.
18. Jo pieci vīri tev bijuši, bet, kas tev tagad ir, tas nav tavs vīrs. To tu pareizi teici.
19. Sieviete Viņam sacīja: Kungs! Redzu, ka Tu esi pravietis.
20. Mūsu tēvi lūdza Dievu šinī kalnā, bet jūs sakāt, ka Jeruzaleme ir tā vieta, kur Dievu vajag pielūgt.
21. Jēzus sacīja viņai: Sieviet, tici man, ka nāk stunda, kad jūs Tēvu nepielūgsiet ne šinī kalnā, ne Jeruzalemē!
22. Jūs pielūdzat, ko nezināt; mēs pielūdzam, ko zinām, jo pestīšana nāk no jūdiem.
23. Nāk stunda, un tagad tā ir, kad īstie dievlūdzēji pielūgs Tēvu garā un patiesībā, jo arī Tēvs meklē tādus, kas Viņu pielūdz.
24. Dievs ir Gars; un kas Viņu pielūdz, tiem Viņš ir jāpielūdz garā un patiesībā.
25. Sieviete sacīja Viņam: Es zinu, ka nāk Mesija (ko sauc Kristus). Kad Viņš atnāks, tad visu mums pasludinās.
26. Jēzus sacīja viņai: Es tas esmu, kas ar tevi runā.
27. Un tūdaļ atnāca Viņa mācekļi un brīnījās, ka Viņš sarunājas ar sievieti. Tomēr neviens neteica: Ko vēlies? vai: Ko runā ar viņu?
28. Tad sieviete atstāja savu ūdenstrauku, aizgāja uz pilsētu un sacīja turienes ļaudīm:
29. Nāciet un skatieties cilvēku, kas man visu pateica, ko esmu darījusi! Vai Viņš nav Kristus?
30. Tad tie aizgāja no pilsētas un nogāja pie Viņa.
31. Tanī laikā mācekļi lūdza Viņu, sacīdami: Rabbi, ēd!
32. Bet Viņš tiem sacīja: Man ir barība, ko ēst, ko jūs nepazīstat.
33. Tad mācekļi runāja savā starpā: Vai kāds Viņam atnesis ēst?
34. Jēzus sacīja viņiem: Mana barība ir izpildīt Tā gribu, kas mani sūtījis, lai es pabeigtu Viņa darbu.
35. Vai jūs nesakāt: Vēl četri mēneši, tad nāk pļauja. Lūk, es saku jums: paceliet savas acis un skatiet druvas, jo tās jau baltas pļaujai!
36. Un pļāvējs saņem algu un savāc augļus mūžīgai dzīvei, lai kopīgi priecātos sējējs un pļāvējs.
37. Jo še piepildās vārds, ka cits ir, kas sēj, un cits, kas pļauj.
38. Es jūs sūtīju pļaut to, ko jūs neesat iestrādājuši. Citi strādāja, bet jūs iegājāt viņu darbā.
39. Bet daudzi šās pilsētas samarieši ticēja Viņam sievietes vārdu dēļ, kas deva liecību: Viņš man visu pateica, ko biju darījusi.
40. Kad samarieši atnāca pie Viņa, tie lūdza Viņu palikt pie tiem, un Viņš palika tur divas dienas.
41. Un vēl lielāks vairums uz Viņu ticēja Viņa vārdu dēļ.
42. Un viņi sacīja sievietei: Ne jau tavas runas dēļ mēs ticam, jo paši mēs dzirdējām un uzzinājām, ka Viņš ir patiesi pasaules Pestītājs.”

IZKOPT SEVĪ GARĪGĀS VĒLMES

Es lūdzu sirds patiesumu un atvērtību mūsu tikšanās brīžos ar Jēzu.

— Es vērošu Jēzu, kurš karstā dienā iet pa Samarijas ceļiem. Es redzēšu, kā Viņš, noguris un izslāpis, apstājas un apsēžas pie akas. Tur Viņš satiek sievieti (5.-7. pants).

— Es sapratīšu, ka Jēzus ilgojas satikt mani manā darbā, manā ikdienas dzīvē – tur, kur es pildu savus ikdienas pienākumus. Vai mans ikdienas darbs mani tuvina vai attālina no Jēzus?

— Sieviete ir pārsteigta, ka Jēzus viņu uzrunā. Likums norāda, ka Viņš nedrīkst runāt ar viņu (9. pants). Vēl vairāk, Viņš zina, ka sarunājas ar sievieti, kura ir šķīrusies (16.-18. pants). Jēzus ilgojas satikties ar katru cilvēku.

— Es atcerēšos tos, kurus man ir grūti pieņemt. Es saprotu, ka Jēzus satiek šos cilvēkus ar tādu pašu siltumu, ar kādu Viņš nāk pie manis.

— Es sēžu pie akas un klausos Jēzus sarunu ar sievieti. Viņš atklāj patiesību par viņas grēcīgo dzīvi. Viņa runas veids palīdz viņai būt godīgai un atvērtai (17., 19. pants). Ko es varu teikt par savām sarunām ar Jēzu? Vai es varu Viņam dziļi atklāt savas garīgās, emocionālās un morālās dzīves stāvokli?

— Sarunā ar sievieti Viņš vairākkārt pievērš uzmanību viņas vēlmēm. Viņš viņu aicina izteikt arvien dziļākas vēlmes viņas dzīvē (13.-15. pants). Vai manī ir vēlme pēc dziļas dzīves ar Jēzu? Kuras ir tās vēlmes, par kurām es visvairāk vēlētos lūgt Jēzum?

— Noslēguma lūgšanā es lūgšu Jēzu atbrīvot mani no nevēlamām vēlmēm, kas vājina vai posta manu garīgo dzīvi. Es glabāšu savā sirdī lūgšanu: “Mana dvēsele ilgojas pēc Tevis!”

Dievmātes skolā:

Marija mūs māca ilgoties pēc mūžības.

Dievmātes, Miera Karalienes, 2010. gada 25. februāra vēstījums:
“Mīļie bērni! Šajā žēlastības laikā, kad arī daba gatavojas parādīt vislieliskākās krāsas gadā, es jūs aicinu, bērniņi, atvērt savu sirdi Dievam – Radītājam –, lai Viņš jūs pārmaina un veido pēc savas līdzības, tā ka viss labais, kas iemidzis jūsu sirdī, pamostos jaunai dzīvei, alkām pēc mūžīgās dzīves. Paldies, ka atbildējāt uz manu aicinājumu!”

Marija, lūdzu, palīdzi man atpazīt un nosaukt tās vēlmes, kas mani attālina no Jēzus un pamazām vājina manu garīgo dzīvi. Palīdzi man atklāt patiesās manas dzīves vēlmes. Amen.

VELTĪŠANĀS LŪGŠANA JĒZUM CAUR MARIJU
Vissvētākā Jaunava Marija! Šodien tavā priekšā un tavās rokās es atjaunoju un apstiprinu svētās Kristības solījumus. Es uz visiem laikiem atsakos no sātana, no visiem viņa darbiem un sevi veltu Vissvētākajai Jēzus Kristus Sirdij. Es vēlos nest savu krustu un sekot Kristum visās sava mūža dienās saskaņā ar Debesu Tēva gribu. Ak, Marija, visu debespulku un Baznīcas klātbūtnē es sevi veltu tavai Bezvainīgajai Sirdij. Esi mana Māte un Karaliene! Pilnīgā paļāvībā un mīlestībā es tev uzticu un veltu savu miesu un dvēseli, visu, kas man pieder, redzamo un neredzamo, un savu bijušo, esošo un nākamo labo darbu augļus. Es tev dodu pilnīgu brīvību rīkoties ar mani un visu, kas man pieder, pēc tavas gribas lielākam Dieva godam tagad un mūžīgi. Amen.