Dieva Tēva un Dēla un Svētā Gara vārdā. Amen.
SVĒTĀ GARA PIESAUKŠANA
Nāc, Svētais Gars, nāc caur Tavas Līgavas, Vissvētākās Jaunavas Marijas Bezvainīgās Sirds aizbildniecību! (3x)

EVAŅĢĒLIJA FRAGMENTS (Jņ 9, 1-41)
“1. Un Jēzus, garām iedams, ieraudzīja cilvēku, kas no dzimšanas bija neredzīgs.
2. Un mācekļi jautāja Viņam: Rabbi, kas ir grēkojis: viņš pats vai viņa vecāki, ka tas neredzīgs piedzimis?
3. Jēzus atbildēja: Ne viņš grēkojis, ne viņa vecāki, bet Dieva darbiem jāparādās viņā.
4. Kamēr ir diena, man jāstrādā Tā darbus, kas mani sūtījis. Nāk nakts, kad neviens nevar strādāt.
5. Kamēr es esmu pasaulē, es esmu pasaules gaisma.
6. To teicis, Viņš spļāva zemē un taisīja javu no siekalām, un zieda javu uz viņa acīm,
7. Un sacīja viņam: Ej, mazgājies Siloe (t.i. tulkojumā “sūtītais”) dīķī! Viņš aizgāja, nomazgājās un atnāca redzīgs.
8. Tad kaimiņi un tie, kas redzēja viņu iepriekš ubagojam, sacīja: Vai šis nav tas, kas sēdēja un ubagoja? Daži teica: Šis ir tas.
9. Bet citi: Nē, tas līdzīgs viņam. Viņš pats sacīja: Es tas esmu.
10. Tad tie viņam sacīja: Kā tavas acis tika atvērtas?
11. Viņš atbildēja: Tas Cilvēks, kuru sauc Jēzus, iztaisīja javu un nozieda manas acis, un sacīja man: ej pie Siloe dīķa un nomazgājies. Es aizgāju, nomazgājos un redzu.
12. Un tad tie sacīja viņam: Kur Viņš ir? Viņš teica: Nezinu.
13. Tad viņi aizveda to, kas bija neredzīgs, pie farizejiem.
14. Bet bija sabats, kad Jēzus iztaisīja javu un atvēra viņa acis.
15. Tad farizeji viņam atkal jautāja, kā viņš kļuvis redzīgs. Bet tas tiem sacīja: Viņš uzlika uz manām acīm javu, es nomazgājos un redzu.
16. Tad daži no farizejiem sacīja: Šis cilvēks, kas sabatu neievēro, nav no Dieva. Bet citi teica: Kā var grēcīgs cilvēks darīt tādus brīnumus? Un starp viņiem izcēlās šķelšanās.
17. Tad viņi atkal sacīja neredzīgajam: Ko tu saki par To, kas atvēra tavas acis? Un tas sacīja: Viņš ir pravietis.
18. Bet tad jūdi neticēja tam, ka viņš bijis neredzīgs un kļuvis redzīgs, iekams neatsauca redzi atguvušā vecākus.
19. Un jautāja tiem, sacīdami: Vai šis ir jūsu dēls, par kuru jūs sakāt, ka viņš akls dzimis? Kā tad viņš tagad redz?
20. Viņa vecāki atbildēja tiem, sacīdami: Mēs zinām, ka šis ir mūsu dēls un ka viņš neredzīgs piedzima;
21. Bet kā viņš tagad redz, mēs nezinām, un kas atvēra viņa acis, arī nezinām. Jautājiet viņam pašam, viņš ir pilngadīgs, lai saka pats par sevi!
22. Tā viņa vecāki runāja tāpēc, ka baidījās no jūdiem, jo jūdi jau bija sazvērējušies, lai to, kas atzītu Viņu par Kristu, izslēgtu no sinagogas.
23. Tāpēc viņa vecāki sacīja: viņš pilngadīgs, jautājiet viņam pašam!
24. Tad viņi atkal atsauca cilvēku, kas bija bijis neredzīgs, un sacīja viņam: Dod Dievam godu! Mēs zinām, ka šis Cilvēks ir grēcinieks!
25. Tad viņš tiem teica: Vai Viņš ir grēcinieks, to es nezinu. Vienu zinu, ka es biju akls un tagad redzu.
26. Tie viņam sacīja: Ko Viņš tev darīja? Kā Viņš atvēra tavas acis?
27. Viņš tiem atbildēja: Es jums jau sacīju, un jūs dzirdējāt. Kāpēc jūs to vēlreiz gribat dzirdēt? Vai arī jūs gribat kļūt Viņa mācekļi?
28. Tad tie lādēja viņu un sacīja: Tu esi Viņa māceklis, bet mēs esam Mozus mācekļi.
29. Mēs zinām, ka Dievs ar Mozu runāja, bet no kurienes Šis, to mēs nezinām.
30. Tas cilvēks atbildēja viņiem, sacīdams: Par to jābrīnās, ka jūs nezināt, no kurienes Viņš, bet Viņš atvēra man acis.
31. Bet mēs zinām, ka Dievs grēciniekus neuzklausa. Bet kas godā Dievu un Viņa gribu pilda, to klausa.
32. Ne mūžam nav dzirdēts, ka būtu kāds atvēris acis no dzimšanas aklajam.
33. Ja Viņš nebūtu no Dieva, tad Viņš neko nevarētu darīt.
34. Tie viņam atbildēja, sacīdami: Tu viss esi grēkos dzimis un tu mūs mācīsi? Un tie izdzina viņu ārā.
35. Jēzus, izdzirdis, ka tie viņu izraidījuši ārā, un, atradis to, sacīja viņam: Vai tu tici uz Dieva Dēlu?
36. Viņš atbildēja sacīdams: Kas Viņš ir, Kungs, lai es uz Viņu ticētu?
37. Un Jēzus sacīja viņam: Tu Viņu redzēji; un kas ar tevi runā, tas ir Viņš.
38. Un viņš teica: Es ticu, Kungs! Un, nokritis ceļos, pielūdza Viņu.
39. Un Jēzus sacīja: Es atnācu šinī pasaulē uz tiesu, lai neredzīgie redzētu, bet redzīgie kļūtu akli.
40. To dzirdēdami, daži no farizejiem, kas ar Viņu bija, sacīja Viņam: Vai arī mēs esam akli?
41. Jēzus tiem sacīja: Ja jūs būtu akli, jums nebūtu grēka, bet tagad jūs sakāt: Mēs redzam; tāpēc jūsu grēks paliek.”

ĻAUT IZVEST SEVI NO GARĪGĀ AKLUMA

Es lūdzu atbrīvošanu no garīgā akluma.

— Es uzlūkošu neredzīgo, kurš kopš dzimšanas dzīvo tumsā (1. pants). Es atcerēšos smagi slimos, tos, kuri daudzus gadus cieš. Es uzticēšu viņus Jēzum. Iespējams, es arī piedzīvoju kaut ko smagu. Es to izstāstīšu Jēzum.

— Es redzu, ka Jēzus paiet garām neredzīgajam, apstājas un dziedina viņu (1., 6.-7. pants). Es iedomāšos šī cilvēka laimi, kad viņš izmazgāja acis un pirmo reizi ieraudzīja pasauli sev apkārt. Kas mani visvairāk atver priekam un mieram manā dzīvē? Es to izstāstīšu Jēzum. Es karsti lūgšu Viņam nomazgāt mani un atbrīvot no tā, kas ienes manā dvēselē vislielāko tumsu.

— Neredzīgā vecāki baidās liecināt par Jēzu (20.-23. pants). Dziedinātais tieši pretēji, drosmīgi sludina patiesību, riskējot tikt atstumts un farizeju nosodīts (24.-34. pants). Kā es varu publiski liecināt par Jēzu?

— Es vērošu farizeju attieksmi, viņi nespēj pieņemt patiesību par Jēzu, Dieva Dēlu. Viņiem traucē viņu personīgās “zināšanas” par Jēzu. Viņiem ir savi iesakņojušies uzvedības modeļi un priekšstati, kurus viņi nespēj mainīt (13.-34. pants).

— Vai es ļauju savā ikdienas dzīvē Dievam atklāt sevi tā, kā Viņš to vēlas? Vai es esmu atvērts notikumiem, kuros Dievs sevi atklāj man pavisam jaunā veidā?

— “Tu viss esi grēkos dzimis un tu mūs mācīsi?” (34. pants) Vai es ticu, ka Dievs mani var uzrunāt caur vienkāršiem cilvēkiem? Kā es pieņemu padomus un brīdinājumus no tiem, kuri ir vājāki un mazāk nozīmīgi nekā es?

— Noslēguma lūgšanā es apliecināšu savu ticību Jēzum. Kopā ar izdziedināto neredzīgo es noliekšos Jēzus priekšā: “Tu esi mans vienīgais Glābējs!”

Dievmātes skolā:

Dievmātes, Miera Karalienes, 2012. gada 2. februāra vēstījums:
“Mīļie bērni! Es tik ilgu laiku esmu kopā ar jums un jau tik ilgi stāstu jums par Dieva klātbūtni un Viņa bezgalīgo mīlestību, vēlēdamās lai jūs visi to iepazītu. Un jūs, mani bērni? Jūs vēl arvien esat kurli un akli. Uzlūkojot apkārtējo pasauli, jūs negribat redzēt, kur tā dodas bez mana Dēla. Jūs atsakāties no Viņa, kas ir visu žēlastību avots. Jūs klausāties, kad es ar jums runāju, bet jūsu sirds ir aizvērta un jūs nedzirdat, ko es saku. Jūs nelūdzat, lai Svētais Gars jūs apgaismo. Mani bērni, lepnība ir kļuvusi par likumu. Es vēršu jūsu uzmanību uz pazemību. Mani bērni, atcerieties, ka tikai pazemīga dvēsele izstaro šķīstību un skaistumu, jo tā ir iepazinusi Dieva mīlestību. Tikai pazemīga dvēsele kļūst par Debesīm, jo tajā mājo mans Dēls. Paldies jums! Es vēlreiz jūs lūdzu ― aizlūdziet par tiem, kurus mans Dēls ir izredzējis, ― par saviem dvēseļu ganiem.”

Marija, paldies tev, ka ved mūs pie Jēzus, kurš vienīgais var mūs dziedināt no garīgā akluma. Amen.

VELTĪŠANĀS LŪGŠANA JĒZUM CAUR MARIJU
Vissvētākā Jaunava Marija! Šodien tavā priekšā un tavās rokās es atjaunoju un apstiprinu svētās Kristības solījumus. Es uz visiem laikiem atsakos no sātana, no visiem viņa darbiem un sevi veltu Vissvētākajai Jēzus Kristus Sirdij. Es vēlos nest savu krustu un sekot Kristum visās sava mūža dienās saskaņā ar Debesu Tēva gribu. Ak, Marija, visu debespulku un Baznīcas klātbūtnē es sevi veltu tavai Bezvainīgajai Sirdij. Esi mana Māte un Karaliene! Pilnīgā paļāvībā un mīlestībā es tev uzticu un veltu savu miesu un dvēseli, visu, kas man pieder, redzamo un neredzamo, un savu bijušo, esošo un nākamo labo darbu augļus. Es tev dodu pilnīgu brīvību rīkoties ar mani un visu, kas man pieder, pēc tavas gribas lielākam Dieva godam tagad un mūžīgi. Amen.