Dārgie brāļi un māsas, dārgie draugi!
Šodien, uzlūkojot apkārtējo pasauli, mēs nevaram nepamanīt, cik tajā ir nemiera. Katru dienu mēs dzirdam ziņas par kariem, konfliktiem un saspīlējumiem starp tautām. Mēs dzirdam par kariem Tuvajos Austrumos, par saspīlējumu Persijas līcī, par daudzām vietām, kur cilvēki cieš, ģimenes zaudē savus tuvos, sabrūk cerība uz mieru. Daudzi jautā: “Vai kādreiz uz zemes būs miers?” Kad uzlūkojam pasauli tikai ar cilvēku acīm, reizēm šķiet, ka miers ir tālu. Bet, kad uzlūkojam pasauli ar ticības cīm, tad redzam, ka Dievs nekad neatstāj cilvēci.
Dievs vienmēr atrod veidu, kā uzrunāt cilvēku. Arī šajā laikā Dievs īpašā veidā runā ar savas Mātes starpniecību.
Vissvētākā Jaunava nāk kā Miera Karaliene.
Viņa nenāk, lai mūs nobiedētu. Viņa nāk kā māte, kura redz, ka viņas bērni ir briesmās, un vēlas viņus pasargāt, vēlas viņus atvest atpakaļ pie Dieva un patiesā miera.
Brāļi un māsas, ļaujiet man dalīties ar kaut ko dziļi personīgu. Kad es pirmo reizi satiku Vissvētāko Jaunavu, es biju jauns. Es pat iedomāties nevarēju, ka mana dzīve ies pa tādu ceļu, kas ļaus man satikt tik daudz cilvēku šajā pasaulē. Es biju parasts jaunietis ar saviem sapņiem, saviem plāniem.
Bet Dievam ir savi plāni. Tajā dienā, kad parādījās Vissvētākā Jaunava, mani vissvairāk aizskāra ne tikai šīs tikšanās skaistums. Vēl dziļākas jūtas manā sirdī raisīja miers, kas nāca no viņas klātbūtnes. Šis miers nebija šīs pasaules miers. Tas bija dziļš miers, kas ienāk sirdī un maina cilvēku. Vissvētākās Jaunavas skatienā es sajutu mātes mīlestību, ko ir grūti izteikt vārdos. Tā ir mīlestība, kas saprot, piedod, aicina.
Un tas, ko Dievmāte sacīja no paša sākuma, bija ļoti vienkārši vārdi.
Viņa nerunāja par politiku. Viņa nerunāja par pasaules stratēģijām.
Viņa atkārtoja vienu vārdu: miers.
Bet Vissvētākā Jaunava mums māca, ka miers nesākas starp valstīm, miers sākas cilvēka sirdī.
Ja cilvēka sirds ir tālu no Dieva, tajā iemājo nemiers.
Ja sirdī nav mīlestības, tajā iemājo naids.
Un kad šis naids izplatās tautu starpā, sākas karš.
Tādēļ kari, ko redzam šodien, nav tikai politiski notikumi. Tie ir arī garīga zīme, zīme tam, ka cilvēkam no jauna ir jāatrod Dievs.
Tāpēc Vissvētākā Jaunava mūs aicina uz ļoti vienkāršām lietām:
uz lūgšanu,
uz gavēni,
uz grēku nožēlu,
uz Svēto Grēksūdzi,
uz Svēto Misi.
Kāds var teikt: “Tas ir pārāk vienkārši. Kā lūgšana var mainīt pasauli?”
Ļaujiet man dalīties savā personīgajā pieredzē. Es esmu redzējis tūkstošiem cilvēku, kuri atnāca salauzti, ievainoti, zaudejuši cerību. Cilvēkus, kuri savā sirdī nesa dziļas rētas. Un pateicoties lūgšanai, pateicoties Dieva satikšanai, viņu dzīves mainījās.
Kad mainās sirds, mainās arī dzīve. Vissvētākā Jaunava īpaši uzsver lūgšanas nozīmi ģimenē. Viņa bieži saka: “Mīļie bērni! Atjaunojiet lūgšanu savās ģimenēs.” Tāpēc, ka ģimene ir pirmā vieta, kur mācās mīlēt, piedot, mācās mieru.
Ja ģimenēs nav lūgšanas, zūd pamats mieram.
Vēl viens svarīgs Vissvētākās Jaunavas vēstījums ir gavēnis.
Dievmāte sacīja: “Ar gavēni un lūgšanu var apturēt pat karus.”
Šie ir ļoti spēcīgi vārdi.
Pasaule tic ieroču spēkam, politiskiem lēmumiem, ekonomikas spēkam. Bet Vissvētākā Jaunava mums atgādina par spēku, kas nāk no Dieva. Gavēnis un lūgšana attīra cilvēka sirdi. Tie atver telpu Dieva darbībai.
Brāļi un māsas, dārgie draugi!
Kad mēs redzam karus mūsdienu pasaulē, viegli ir izjust bailes un bezcerību. Bet Vissvētākā Jaunava mūs neaicina baidīties. Viņa mūs aicina uz cerību un atbildību.
Ikviens no mums var kaut ko darīt miera labā.
Iespējams, mēs nevarēsim mainīt lielvaru politiskos lēmumus. Bet mēs varam mainīt kaut ko tikpat svarīgu – mūsu sirdis.
Mēs varam sākt vairāk lūgties.
Mēs varam sākt vairāk piedot.
Mēs varam ienest mūsu ģimenēs vairāk mīlestības.
Un tad notiek kaut kas brīnumains. Miers, kas radies vienā sirdī, izplatās arī citos cilvēkos.
Un tieši tādā veidā Dievs maina pasauli.
Noslēgumā vēlos jums pateikt to, ko bieži glabāju savā sirdī. Ikreiz, kad es redzu Vissvētāko Jaunavu, ikreiz, kas jūtu viņas klātbūtni, es vienmēr no jauna izjūtu to, cik ļoti viņa mīl katru cilvēku.
Viņa neuzlūko mūsu vājības. Viņa uzlūko mūsu sirdis. Un viņa tic, ka cilvēks var mainīties. Lūk, kādēļ šodien viņa mūs aicina: Mīļie bērni! Esiet miera nesēji.”
Lai mūsu ģimenes kļūst par lūgšanu vietu. Lai mūsu sirdis kļūst par piedošanas vietu.
Un tad Dievs, caur mūsu ticību un lūgšanu, nesīs mieru pasaulei, kurai tas tik ļoti ir vajadzīgs.
Ivans Dragičevičs
Paldies.
Informācijas avots: https://medjugorje-news.com/ 12.03.2026.
