6.–7. jūnijā mēs piedzīvojām lielu žēlastību kopā ar priesteri no Medžugorjes, tēvu Zvonimiru, piedalīties divās lūgšanu tikšanās reizēs par mieru. Viena no tām notika Pogoņā, Ivanofrankivskas apgabalā, bet otra – Mukačevā. Pogoņa ir pazīstama kā Ukrainas grieķu katoļu svētceļojumu vieta. Tur atrodas baziliāņu Vissvētākās Jaunavas Marijas Debesīs uzņemšanas klosteris. Tajā īpaši tiek godināta 17. gadsimta Vissvētākās Jaunavas Marijas brīnumdarītājas ikona, kas piesaista svētceļniekus no visas Ukrainas. Padomju laikā klosteris un baznīca tika nopostīti, bet pēc 1991. gada tie tika atjaunoti, un šodien tie ir vieni no nozīmīgākajiem svētceļojumu centriem Ivanofrankivskas apgabalā.
Mēs ieradāmies Pogoņā vakarā, īsi pirms lūgšanu tikšanās sākuma, un tēvs Terentijs mūs sagaidīja ar lielu mīlestību un prieku. Viņš mums parādīja nelielās Dievmātes kapelas savā baznīcā, kā arī skaistās ikonas un gleznas, kas iedvesmo lūgšanai. Lūgšanu tikšanās notika pie brīvdabas altāra, skaistas dabas ieskautā vietā. Tikšanās dienā mēs lūdzāmies par labvēlīgiem laikapstākļiem, un Kungs tos dāvāja, neskatoties uz nelabvēlīgajām laika prognozēm. Uz tikšanos bija sapulcējušies daudzi cilvēki, lai smeltos garīgu stiprinājumu, izraudātu savas sāpes, rastu atbildes uz saviem jautājumiem vai nostiprinātos ticībā.
Tikšanās sākās ar Medžugorjes draudzes arhibīskapa un apustuliskā vizitatora mons. Aldo Kavalli videouzrunu, kurā viņš mūs svētīja un aicināja uz cerību un neatlaidību lūgšanā par mieru. Pēc tam sekoja Svētā Rožukroņa lūgšana, kuru vadīja Terēze Gažiova. Pēc lūgšanas klātesošos uzrunāja Medžugorjes priesteris tēvs Zvonimirs Pavičičs. Savā katehēzē viņš uzsvēra pazemīgas sirds nepieciešamību, jo tikai pazemīga sirds nemeklē sensācijas, bet dzīvo vienkāršā ticībā un pateicībā. Viņš atgādināja ticīgajiem par nepieciešamību atgriezties pie avota, pie Medžugorjes pirmsākumiem, un Dievmātes vēstījumus izdzīvot ar sirdi. Tāpat viņš aicināja lūgties par mieru un nezaudēt cerību, ka miers ir iespējams, ja vispirms lūdzam to sev un pēc tam visai pasaulei.
Pēc tam sekoja Terēzes Gažiovas katehēze, kurā viņa pietuvināja Dievmātes vēstījumiem un Medžugorjes parādīšanos būtībai. Dienas gaitā turpinājās lūgšanas, liecības un katehēzes. Vakarā programma noslēdzās ar svinīgu Svēto Misi, kurā piedalījās arī divi bīskapi – Ivanofrankivskas arhidiecēzes palīgbīskaps vladika Mikolajs Semenišins un Čerņivcu eparhijas bīskaps vladika Josafats Moščičs. Sprediķi teica tēvs Zvonimirs. Pēc Svētās Mises sekoja Vissvētākā Sakramenta adorācija, bet programmas noslēgumā garīgi vienojāmies ar Medžugorji Dievmātes parādīšanās brīdī. Kopā ar mums lūdzās arī vizionārs Ivans. Mēs satikām daudz draugu un labu cilvēku, kuri jau daudzus gadus ir vienoti ar mums lūgšanā un kopā ar mums aug Vissvētākās Jaunavas Marijas skolā.
Nākamajā dienā devāmies uz Mukačevu, Aizkarpatu apgabalā. Lūgšanu tikšanās notika Svētā Mārtiņa baznīcā. Tajā piedalījās arī bīskaps Nikolajs Petro Lučoks, kurš kopā ar draudzes vikāru tēvu Jevgeņiju mūs sirsnīgi sveica. Programma sākās ar Rožukroņa lūgšanu Dieva žēlsirdībai un turpinājās ar tēva Zvonimira un Terēzes katehēzēm, kopienas “Marijas Gaisma” locekļu liecībām un kopīgu lūgšanu. Diena noslēdzās ar Svēto Misi, kuru celebrēja mons. Nikolajs Lučoks. Pēc Svētās Mises sekoja Vissvētākā Sakramenta adorācija un svētība ar Vissvētāko Sakramentu. Pēc tikšanās mēs satikām daudz draugu un paziņu, kuri dalījās ar mums savās grūtībās un priekos.
Visa šī tikšanās mums bija liela žēlastības dāvana un stiprinājums ticībā un mīlestībā pret mazajiem. Ukraina ir valsts, kas ļoti cieš, bet nezaudē ticību un neatlaidīgi lūdz Kungu par mieru.
Pateicamies Kungam par šo lielo žēlastību, ka mēs varējām dāvāt gaismu un cerību uz mieru nākotnē šai Baznīcai, kura cieš. Mēs devāmies prom ar pateicību sirdī par visu, ko Kungs bija darījis šajās tikšanās reizēs.
Simona
