Dievmātes, Miera Karalienes, vēstījums Marijai Pavlovičai-Luneti 2026. gada 25. augustā:
“Mīļie bērni! Šodien es jūs aicinu: atgriezieties pie Dieva, atgriezieties pie lūgšanas, lai jūs kļūtu par miera nesējiem. Lūdzieties, bērniņi, par mieru, kas ir apdraudēts, un lai lūgšana no jauna plūst no jūsu sirdīm un ģimenēm, tā ka jūs ar prieku savā sirdī sadzirdētu Jēzus balsi: “Miers lai ir ar jums!” Bērniņi, esiet miera un lūgšanas nesēji par visiem tiem, kuri nelūdzas. Es esmu kopā ar jums un aizlūdzu par jums sava Dēla Jēzus priekšā. Paldies, ka atbildējāt uz manu aicinājumu!” (Ar Baznīcas apstiprinājumu)
Jūlija vēstījumā Dievmāte runā par garīgo stāvokli, kādā nonākušas daudzas sirdis. Tumsa un nemiers pārņem daudzas dvēseles, taču Dievmāte nebeidz aicināt tos, kuri ir atvērti viņas mātišķajiem aicinājumiem. Viņa zina, ka pēdējais vārds pieder Dievam, taču, lai Viņš varētu darboties to cilvēku sirdīs un dzīvēs, kuri ir attālinājušies no gaismas un miera avota, ir vajadzīgas rokas un sirdis, kas ir Viņam atvērtas.
Šajā vēstījumā, tāpat kā daudzos citos, Dievmāte aicina mūs atgriezties pie Dieva. Ar savu Mātes sirdi viņa labi redz mūsu garīgo stāvokli un situāciju, kurā atrodamies. Šodien Māte Marija mums līdzinās tiem daudzajiem praviešiem, kurus Dievs sūtīja pie savas izredzētās tautas, kad tā bija novērsusies no Viņa. Un pravieši aicināja savu tautu atgriezties pie Dieva.
Tā pravietis Joēls saka tautai: “”Bet arī vēl tagad”, saka Tas Kungs, “griezieties atpakaļ pie Manis no visas savas sirds ar gavēšanu, asarām, nožēlām un sērām!” Saplosiet savas sirdis un ne savas drēbes un atgriezieties pie Tā Kunga, sava Dieva! Jo Viņš ir žēlīgs, līdzcietīgs un lēnprātīgs, Viņam bezgalīgi laba sirds, un Viņam paliks jūsu žēl jums uzliktā soda dēļ.” (Jl 2, 12-13)
Kad mēs liekam savas cerības un paļaujamies uz to, kas nespēj mums dot drošu pamatu, viss neizbēgami sabrūk, un šāda dzīvesveida augļi ir nemiers, satraukums un ciešanas.
Pravietis Jeremija arī brīdina savu tautu: “Bet, ja jūs neticēsit, jūs nepastāvēsit!” (Jes 7, 9b) Jēzus apsolīja, ka viss pāries – gan debesis, gan zeme, bet Viņa vārds paliks mūžīgi. Uzticēšanās Viņa vārdam un paļāvība uz to dod spēku izturēt visus dzīves pārbaudījumus un grūtības.
Nereti var dzirdēt, kā cilvēki saka: “Es nezinu, no kurienes man bija spēks to izdarīt, to izturēt un izdzīvot.” Tas ir Dieva spēks, Lieldienu spēks, spēks, kas nāk no paļāvības uz Dievu un uzticēšanās Viņam.
Nav tādu cilvēku, kurus nespiestu kāds krusts. Neviens nevēlas krustu, mūsu daba pretojas krustam un ciešanām. Pirmais, ko mēs darām jebkura krusta priekšā, ir tas pats, ko darīja Jēzus mācekļi, kad Viņu sita krustā: izklīda. Visi aizbēga.
Bet Dievmāte māca mums nebēgt no krusta, bet palikt tā pakājē, stāvot kājās, pazemībā un lūgšanā.
Tikai tā mēs spēsim piedzīvot Augšāmceltā Jēzus vārda spēku, ar kuru Viņš sacīja saviem izbiedētajiem apustuļiem: “Miers jums!”
Visgrūtākajos brīžos Marija sapulcināja izmisušos un apmulsušos mācekļus Pēdējo vakariņu augšistabā.
Viņi bija vienoti un nelokāmi lūgšanā kopā ar viņu, Jēzus Māti. Viņa apvieno apustuļus, un lūgšanā viņi gaida Svētā Gara spēku.
Nav ideālu cilvēku, ģimeņu, laulību un kopienu. Ir reāli cilvēki ar saviem trūkumiem, grēkiem un nastām, bet arī ar savām Dieva dotajām dāvanām.
Mācīsimies no Marijas vienot, pulcēties kopā un atbalstīt vienam otru lūgšanā, lai vispirms savā sirdī piedzīvotu Jēzus spēku un pēc tam nestu to tālāk tur, kur Kungs mums ir licis dzīvot un augt.
Lūgšana: Vissvētākā Dievmāte, Miera Karaliene, pateicamies tev, ka tu nepārstāj aicināt un pulcināt lūgšanu grupās savus bērnus visā pasaulē. Tu to darīji kā Baznīcas Māte, tās pirmsākumos pulcinot apustuļus uz lūgšanu. Mēs tev pateicamies par visām žēlastībām, ko Kungs mums ir dāvājis caur tevi, un par visām sirdīm, kas ir atvērušās taviem aicinājumiem, kā arī par tām, kas vēl atvērsies un sekos ceļam pie Dieva, kuru tu mums rādi.
Īpaši mēs uzticam tavu mātišķo roku un Bezvainīgās Sirds aizbildniecībai savas lūgšanas par mieru cilvēku sirdīs, ģimenēs un tautās. Lai Dieva svētība un miers izlīst pār visām sirdīm, kurās valda karš un naids. Lai arī caur mūsu lūgšanu notiek miera brīnums, ko vienīgi Dievs vēlas un ilgojas dāvāt visiem, kas neatlaidīgi lūdzas un to lūdz. Amen.
t. Ļubo Kurtovičs OFM
