Sestā diena

Šodien atved pie manis lēnprātīgas un pazemīgas dvēseles, arī mazu bērnu dvēseles, un iegremdē manā žēlsirdībā. Šīs dvēseles ir visvairāk līdzīgas manai Sirdij, viņas mani stiprināja rūgtajās ciešanās agonijas brīdī. Es tās redzēju kā zemes eņģeļus, kuri paliks nomodā pie maniem altāriem. Pār viņām es izleju žēlastības veselām straumēm. Manu žēlastību spēj pieņemt tikai pazemīga dvēsele. Pazemīgām dvēselēm es pilnībā uzticos.

Visžēlsirdīgais Jēzu, Tu, kas esi teicis: “Mācieties no manis, jo es esmu lēnprātīgs un pazemīgu sirdi,” – pieņem savas vislīdzjūtīgākās Sirds mājoklī lēnprātīgas un pazemīgas dvēseles, kā arī mazu bērnu dvēseles. Šīs dvēseles sajūsmina visas Debesis un Debesu Tēvam sagādā īpašu prieku. Viņas ir kā ziedu pušķis Dieva troņa priekšā – tā smaržu bauda pats Dievs. Šīm dvēselēm ir pastāvīgs mājoklis vislīdzjūtīgākajā Jēzus Sirdī, un tās nemitīgi dzied mīlestības un žēlsirdības himnu uz mūžu mūžiem.

Patiesi pazemīga un lēnprātīga dvēsele
Jau šeit, uz zemes, ieelpo Paradīzi.
Un par viņas pazemīgās sirds smaržu
Priecājas pats Radītājs.

Mūžīgais Tēvs, uzlūko ar žēlsirdību lēnprātīgas, pazemīgas un mazu bērnu dvēseles, kuras ir ieslēgtas vislīdzjūtīgākās Jēzus Sirds mājoklī! Šīs dvēseles ir visvairāk līdzīgas Tavam Dēlam, šo dvēseļu smarža paceļas no zemes un sasniedz Tavu troni. Žēlsirdības un visas labestības Tēvs, es Tevi lūdzu: mīlestības un labpatikas dēļ, kāda Tev ir pret šīm dvēselēm, svētī visu pasauli, lai visas dvēseles kopā dziedātu slavas dziesmas Tavai žēlsirdībai mūžīgi mūžos. Amen.

DIEVA ŽĒLSIRDĪBAS KRONĪTIS