Vēstījums Marijai Pavlovičai-Luneti 2025. gada 25. jūnijā
“Mīļie bērni! Arī šodien es pateicos Visaugstajam, ka esmu kopā ar jums un varu jūs vadīt pie mīlestības un miera Dieva. Ideoloģijas, kas iznīcina jūs un jūsu garīgo dzīvi, ir pārejošas. Bērniņi, es jūs aicinu: atgriezieties pie Dieva, jo kopā ar Dievu jums ir nākotne un mūžīgā dzīve. Paldies, ka atbildējāt uz manu aicinājumu!” (Ar Baznīcas apstiprinājumu)

1. “Arī šodien es pateicos Visaugstajam, ka esmu kopā ar jums un varu jūs vadīt pie mīlestības un miera Dieva.”

Dievmāte pateicas Dievam. Tā ir mīlestības zīme. Tas, kurš mīl, pateicas. Dievmāte mīl mūs, savus bērnus. Viņa ir laimīga, ka var nākt un palīdzēt mums, ka viņa var “vest mūs pie Dieva”. Viņa ir laimīga, ka Dievs viņai ir devis šo iespēju.

Cik brīnišķīgs piemērs mums, lai arī mēs izaugtu līdz tādam līmenim, ka būsim patiesi laimīgi, ka varam palīdzēt citiem! Tad nekas mums nebūs par grūtu. Mēs pateiksimies Dievam par to, ka Viņš mums dod iespēju iet pie tiem, kam nepieciešama palīdzība, apciemot slimniekus, sniegt materiālu atbalstu trūcīgajiem, būt mātei, būt tēvam bērniem, mācīt skolā, strādāt slimnīcā, būt priesterim, mūķenei… Mēs, protams, esam sev uzdevuši jautājumu – kas ir Dievs un kāds ir Dievs? Dievmāte mums saka, ka Viņš ir mīlestības un miera Dievs. Tas nav nekas jauns – Jaunava Marija mums to atgādina, jo jau Svētais Jānis savā vēstulē sacīja to pašu: Dievs ir mīlestība, un, kas paliek mīlestībā, tas paliek Dievā un Dievs viņā“ (1 Jņ 4,16) Un psalmists dziedāja: “Tiešām, mana dvēsele ir klusu savā svētcerē uz Dievu, no Viņa nāk man palīdzība!” (Ps 62,2)

2. “Ideoloģijas, kas iznīcina jūs un jūsu garīgo dzīvi, ir pārejošas.”

Dievmāte ir cerības Māte. Reizēm ideoloģijas, kas šobrīd valda pasaulē, tādas kā materiālisms, ateisms, dzimumu ideoloģija, mums šķiet spēcīgas, jo tās iznīcina tik daudzas dzīvības, noved tik daudz cilvēku nepareizā virzienā, un mēs sākam domāt, ka tās iekaros pasauli un ir neuzvaramas. Savā vēstījumā Dievmāte mums dod cerību un iedrošina, sakot, ka gan iepriekšējās, gan patreizējās ideoloģijas ir pārejošas.

Atcerēsimies piemēru. Napoleons Bonaparts piedzima Korsikā 1769. gada 15. augustā. Mēs teiktu: kā viņam paveicās piedzimt Vissvētākās Jaunavas Marijas Debesīs uzņemšanas svētkos! Taču tā nebija. Kaut kas aizēnoja Napoleona laimi. Kas gan tas bija?

Vissvētākās Jaunavas Marijas Debesīs uzņemšanas svētkos visas acis ir vērstas uz Jaunavu Mariju. Bet Napoleons gribēja, lai šajā dienā, savā dzimšanas dienā, visa uzmanība tiktu pievērsta viņam. Jo viņš ir varens! Viņš — Eiropas valdnieks!

Viņam traucēja vēl kaut kas. Tajā dienā, Vissvētākās Jaunavas Marijas Debesīs uzņemšanas svētkos tiek lasīti vārdi no Lūkasa evaņģēlija, no Magnificat:” Varenos viņš nogrūda no troņa un paaugstināja pazemīgos.”

Ko izdarīja Napoleons, kad kļuva par Francijas imperatoru?

Viņš 1806. gada 19. februārī ar oficiālu pavēli atcēla Vissvētākās Jaunavas Marijas Debesīs uzņemšanas svētkus. Jo kurš gan tādā dienā uzdrīkstētos teikt, ka kāds nogrūdīs spēcīgos un varenos?! Jo viņš taču ir varenais! Viņš sevi uzskatīja par spēcīgu, un viņš gribēja, lai visi viņu par tādu uzskatītu. Un, ja viņa dzimšanas dienā tiek lasīts, ka varenie tiks nogrūzti no saviem troņiem, tad tas var notikt arī ar viņu. Bet tas nedrīkst notikt!

Bet tas ar viņu notika tikai dažus gadus pēc tam, kad viņš atcēla Vissvētākās Jaunavas Marijas Debesīs uzņemšanas svētkus. Pēc sakāves Vaterlo kaujā sekoja Napoleona krahs. Varenais tika gāzts no sava troņa. Tad Vissvētākās Jaunavas Marijas Debesīs uzņemšanas svētki tika atjaunoti un Magnificat vārdi no jauna tika lasīti Misēs.

3. “Bērniņi, es jūs aicinu: atgriezieties pie Dieva, jo kopā ar Dievu jums ir nākotne un mūžīgā dzīve.”

Bez varenā Napoleona ir kritušas arī vēl varenākas sistēmas – nacisms, fašisms un komunisms. Bet Marija paliek. Vienkārši paliksim kopā ar Mariju mūsu dzīves ceļā, darīsim to, ko viņa mums saka, un mēs redzēsim, kā arī šodienas ideoloģijas zudīs.

Dievmāte mums saka, kurš ceļš ir patiesais un kam ir nākotne, kurš ved uz mūžīgo dzīvi: tas ir, atgriezties pie Dieva un dzīvot ar Dievu. Cik daudz cilvēku šodien tiek maldināti, dzīvojot bez Dieva, paļaujoties tikai uz saviem spēkiem, dzīvojot tikai šai pasaulei! Cik gan gudri bija mūsu vectēvi un vecmāmiņas, tēvi un mātes, kuri dzīvoja ar Dievu! Viss, ko viņi darīja, bija kopā ar Dievu.

Kādā veidā mēs atgriežamies pie Dieva?

Kad tu ej uz grēksūdzi, tu atgriezies pie Dieva.

Kad tu ej uz Svēto Misi, tu atgriezies pie Dieva.

Kad tu sāc lūgties, tu atgriezies pie Dieva.

Kad iet un sākt?

Nemāni sevi un nesaki: “Rīt …”

t. Marinko Šakota OFM