Vissvētākā Jaunava Marija nākamajā dienā pēc kara sākuma Ukrainā, 25.02.2022. sacīja šādus vārdus:

“Mīļie bērni! Es esmu ar jums, un mēs kopā lūdzamies. Palīdziet man, bērniņi, ar lūgšanu, lai sātans neuzvarētu! Viņa nāves, naida un baiļu vara ir pārņēmusi pasauli. Tāpēc, bērniņi, atgriezieties pie Dieva un lūgšanas, gavēņa un atteikšanās, to upurējot par visiem tiem, kuri ir samīdīti, nabagi un kuriem nav balss šajā bezdievīgajā pasaulē. Bērniņi, ja jūs neatgriezīsities pie Dieva un Viņa baušļiem, jums nebūs nākotnes. Tāpēc Viņš mani sūta pie jums, lai es jūs vadītu. Paldies, ka atbildējāt uz manu aicinājumu!”

Karš turpinās jau ceturto gadu, naids un bailes aug. Vismazākajiem un vājākajiem Ukrainā šķiet, ka visa pasaule viņus ir atstājusi. Tieši šajā laikā, kad trūkst mierinājuma, mums tika dota žēlastība doties pie viņiem no Medžugorjes un nest mierinājumu. Ar pateicību mēs atsaucāmies brāļu baziliāņu aicinājumam un lūdzāmies mariāņu, svētceļojumu vietā — Pogoņā.

Teritorijā, kur tagad atrodas Bazilionu klosteris, viduslaikos atradās kapela, kurā atradās Pogoņas Dievmātes ikona. Tās nosaukums nozīmē aizsardzību vai aizbildniecību. XVII – XVIII gadsimtā šī vieta kļuva par pazīstamu svētceļnieku centru, kur cilvēki nāca lūgt Vissvētākās Jaunavas Marijas palīdzību vai aizsardzību.

Padomju laikā kapela tika nodedzināta, bet brāļu baziliāņu klosteris tika pārveidots par psihoneiroloģisko slimnīcu. Neskatoties uz vajāšanām, ticīgie slepus nāca un lūdza Vissvētākās Jaunavas Marijas palīdzību. Šodien šeit no jauna ir klosteris un Vissvētās Jaunavas Marijas Debesīs uzņemšanas baznīca.

No 2025. gada 21. līdz 22. septembrim šeit norisinājās 30. jubilejas Rožukroņa svētceļojums: Rožukroņa lūgšana par mieru Ukrainā, par kara beigšanos un aizsardzību karavīriem. Tikšanās sākās sestdien un noslēdzās svētdien ar svinīgu Svēto Misi. Tajā piedalījās apmēram 10000 ticīgo.

No Medžugorjes piedalījās: Terēze Gažiova – kopienas “Marijas Gaisma” dibinātāja, tēvs Pjotrs Vicians, Marija un Zuzka. Ukrainā mums pievienojās citas kopienas dalībnieces – Olga, Natālija, Nastja, Taņa.

Savu uzrunu un svētību deva arī apustuliskais vizitators Medžugorjē Mons. Aldo Kavalli: “Medžugorjē esam vienoti ar jums lūgšanā. Lai Kungs pieskaras to cilvēku sirdīm, domām un lēmumiem, kuri ir atbildīgi, lai viņi meklē ceļu uz mieru Ukrainā. Nāc, Kungs Jēzu! Lai mūsu sirdīs nekad neapdziest cerība dzīvot mierā, lai neapdziest spēks rīkoties, lai iestātos miers. Lūdzamies, lai Kungs ir kopā ar jums un vieš jūsos cerību un spēku.

Piesaucam Vissvētāko Jaunavu Mariju, lai viņa mūs pavadītu ar savu klātbūtni un savām lūgšanām par mums: Svētā Marija, Miera Karaliene, lūdz Dievu par mums! Lūdzam par tiem, kuri ir atbildīgi, lai viņiem būtu gaisma un apņēmība, meklējot mieru! Lūdzam par mieru Ukrainā! Mēs esam jums blakus. Mēs esam jums ļoti tuvi Kungā.”

Mēs nodevām klātesošajiem pašu svarīgāko apliecinājumu — ka viņi nav vieni. Medžugorje un visa pasaule stāv blakus Ukrainai lūgšanā. Tas bija ļoti aizkustinoši – redzēt vienkāršo cilvēku ticību, kuri pat ciešanās nav zaudējuši cerību, kuri pienes savu mīlestību Vissvētākajai Jaunavai kā vienīgo dārgumu, ko karš nespēj atņemt.

Daudzi nāca ar kājām – noguruši, bet uzticības pilnām acīm. Klusā procesijā viņi upurēja savas asaras un raizes, savus krustus, savas ģimenes un visu savu dārgo dzimteni, atdodot to visu Marijas rokās. Vissvētākās Jaunavas, kura šeit jau vairākus simtus gadu ir žēlastības zīme, ikonas priekšā svētceļnieku sirdis atvērās Debesu Mātei. Viņa tos pieņēma, uzklausīja, dziedināja sāpes un sniedza atbildes.

Pogoņa – vieta, kur zeme pieskaras Debesīm. Vieta, kur daudzi ir piedzīvojuši dziedināšanu un saņēmuši atbildes uz savām lūgšanām. Lūgšanu tikšanās laikā arī mēs sajutām Marijas dzīvo klātbūtni. Ar uzticību lūgšanā lūdzām mieru, tikāmies ar cilvēkiem un klausījāmies stāstus, kas salauza sirdi. Mātes ar saraudātām acīm, kuras zaudējušas dēlus. Bērni, kuri zaudējuši vecākus. Atraitnes, ievainotie, slimie, sirmgalvji, kuriem karš ir atņēmis ģimeni. Katrs stāsts bija krusts, bet tā pakājē Debesīs pacēlās lūgums pēc spēka. Šo ievainojumu vidū mēs izjutām īpašu mierinājumu. It kā no Debesīm nonāca Marijas mīlestība un apskāva katru, kurš bija ieradies. Šis mierinājums bija ne tikai mūsu tikšanās auglis, bet arī auglis nepārtrauktajai lūgšanu un gavēņu ķēdei, ko veido ģimenes, kopienas un kopienas “Marijas Gaisma” draugi, kas ir izkaisīti pa visu pasauli. Viņi visi garīgā veidā bija šeit, kopā ar mums.

Turklāt, mēs bijām vienoti ar vizionāriem Medžugorjē, kuri Vissvētākās Jaunavas parādīšanās brīdī lūdzās par mieru kopā ar mums. Šajā brīdī mēs izjutām spēcīgu vienotību: sirdis, kas izkaisītas pa visu pasauli, pukst vienā ritmā un tic, ka Marijas mīlestība ir stiprāka par karu, ka Rožukroņa lūgšana ir visspēcīgākais ierocis.

Divas dienas, sestdienu un svētdienu, mēs pavadījām lūgšanā. Lūgšanas savijās ar dziesmām, līdz kļuva par sirds dziesmu. Rožukroņa lūgšana, ko lūdzāmies dziedot, pacēlās pret Debesīm kā nepārtraukts lūgumu un pateicību koris. Katru noslēpumu mēs pārdomājām Medžugorjes Vissvētākās Jaunavas vēstījumu gaismā un jutām, ka viņa ir mūsu vidū, vada mūs un uzmundrina ceļā uz gandarīšanas sakramentu. Pļava baznīcas priekšā bija priesteru pilna, kuri pieņēma grēksūdzes visas programmas laikā.

Terēze dalījās savā dzīves pieredzē, dzīvojot Medžugorjē. Viņa runāja par to, ka Vissvētākā Jaunava mūs nekad neatstās – viņa vienmēr ir kopā ar mums, pat tad, kad šķiet, ka izejas nav. Viņa atnāca, lai mums palīdzētu un vestu uz Debesīm, kas ir mūsu mērķis.

Viņa uzsvēra, ka tas, kurš lūdzas, nebaidās no nākotnes. Tas, kurš gavē, nebaidās no ļaunuma. Jo lūgšana atver sirdi Dieva klātbūtnei, bet gavēnis stiprina dvēseli, lai stātos pretī tumsai.

Viņas vārdi skanēja kā kluss, bet spēcīgs aicinājums: iet kopā ar Mariju nozīmē nebaidīties, viņa mūs mīl un ved pie Jēzus, pie gaismas, kas uzvar ikvienu tumsu. Īsu uzrunu teica arī tēvs Pjotrs Vicians un Natālija.

Vakarā iestājās svēts brīdis: svētku dievkalpojums, kuru celebrēja divi grieķu katoļu bīskapi no Bučačas un Harkivas eparhijām — Dmitrijs Grigoraks O.S.B.M. un Vasīlijs Tučapecs O.S.B.M. Visu baznīcu piepildīja Debesu varenība — dziedājumi, lūgšana, vīraka smarža, vienotība ar altāri. Viss savijās unikālā žēlastības mirklī.

Pat nakts kļuva par lūgšanu. Nakts vigīlija — klusa, noturīga, ticības caurstrāvota. Vissvētākās Jaunavas Marijas ikonas priekšā mēs bijām nomodā kopā ar visiem, kas cieš, ar visiem, kas meklē mieru. Nakts klusumā, ko pārtrauca lūgšana un dziedājumi, mēs sajutām, ka Dievs ir mums tik tuvu.

Turpināsim būt vienoti dedzīgā lūgšanā par mieru Ukrainā un visā pasaulē. Īpaši tagad, kad Vissvētākā Jaunava Marija 2025. gada 25. septembra vēstījumā aicina uz lūgšanu: “Mīļie bērni, lai šis laiks jums ir lūgšanu par mieru laiks. Paldies, ka atbildējāt uz manu aicinājumu.”

Lai Rožukroņa lūgšana neapsīkst, lai mūsu asaras un lūgumi paceļas pret Debesīm, kā upura aromāts. Lai tie vienojas vienā balsī, kas lūdz miera brīnumu šai nogurušajai un ievainotajai pasaulei. Lai mūsu sirdis deg ticībā, ka Marija mūs nekad neatstās, un ka kopā ar viņu mēs ejam uz viņas sirds un miera uzvaru.

Kopiena “Marijas Gaisma”