Dieva Tēva un Dēla un Svētā Gara vārdā. Amen.
SVĒTĀ GARA PIESAUKŠANA
Nāc, Svētais Gars, nāc caur Tavas Līgavas, Vissvētākās Jaunavas Marijas Bezvainīgās Sirds aizbildniecību! (3x)

EVAŅĢĒLIJA FRAGMENTS (Lk 17, 11-19)
“11. Un, ejot uz Jeruzalemi, notika, ka Viņš gāja caur Samarijas un Galilejas vidieni.
12. Un kādā miestā ieejot, Viņam pretim nāca desmit spitālīgi vīrieši, kas apstājās notālēm.
13. Un paceltā balsī sacīja: Jēzu, Mācītāj, apžēlojies par mums!
14. To ieraudzījis, Viņš sacīja: Ejiet un parādieties priesteriem! Un notika, ka, tiem ejot, viņi kļuva tīri.
15. Bet viens no tiem, redzēdams, ka viņš izdziedināts, griezās atpakaļ un skaļā balsī godināja Dievu,
16. Un nokrita uz sava vaiga pie Viņa kājām, un pateicās; un tas bija samarietis.
17. Bet Jēzus atbildēja un sacīja: Vai desmit nekļuva veseli? Kur ir deviņi?
18. Nav neviens atradies, kas būtu atgriezies un Dievam godu devis, kā vien šis svešinieks.
19. Un Viņš tam sacīja: Celies un ej, jo tava ticība tev palīdzējusi!”

BŪT PATEICĪGAM

Lūdzam sirdi, kas ir jūtīga pret dāvanām, un žēlastību būt pateicības stāvoklī.

• Iejutīšos aizkustinošajā ainā, kad Jēzus satiek spitālīgos (11.-12. pants). Es redzēšu viņu pūstošos ķermeņus, viņu ciešanu un skumju pilnās sejas. Viņi stāv tālu, bez tiesībām satikt savus tuviniekus.

• Pateikšos Jēzum par manas dzīvības brīnumu, par manu veselo ķermeni, par manu skaistumu, par tuviem tikšanās brīžiem ar tuvākajiem, par to, ka manas ciešanas ir mazākas nekā daudziem citiem ciešanu pārņemtiem cilvēkiem.

• Dzirdēšu desmit spitālīgo caururbjošo kliedzienu: “Jēzu, Mācītāj, apžēlojies par mums!” (13. pants). Viņi savu pēdējo cerību rod Jēzū. Viņi tic, ka Viņš var viņus dziedināt.

• Atcerēšos tās situācijas savā dzīvē, kad es ļoti cietu, zaudējot cerību. Vai es atceros savas tā laika lūgšanas? Vai arī šodien mana sirds nekliedz kādas pārdzīvotas pieredzes dēļ? Vai tad man arī nav vajadzīga “spitālīgo lūgšana”?

• Jēzus dziedina spitālīgos. Viņš to izdara tajā brīdī, kad viņi to vismazāk gaida. “Un notika, ka, tiem ejot, viņi kļuva tīri.” (14. pants). Vai es redzu žēlastības darbību savā dzīvē? Kādas žēlastības es jau esmu pamanījis?

• Uzlūkošu dziedināto. Viņš gavilē no prieka, slavē Dievu (15.–16. pants). Es redzēšu viņa mirdzošās acis. Viņš krīt pie Jēzus kājām, pateikdamies Viņam. Vai es atceros līdzīgus brīžus savā dzīvē? Atcerēšos tos. Par ko es visvairāk pateicos?

• Pievērsīšu uzmanību Jēzus sāpēm. Viņš cieš deviņu dziedināto dēļ. Pārņemti ar savu laimi, viņi Viņu ir aizmirsuši (17.–18. pants). Jēzus jautā par manu pateicību. Vai ir kaut kas, par ko es neesmu Viņam pateicies?

• Pārvērtīšu savu lūgšanu spontānā “slavēšanas litānijā”. Es slavēšu Viņu par svarīgākajiem notikumiem, par žēlastībām manā dzīvē: “Jēzu, es Tevi slavēju par…”

Dievmātes skolā:

Marijas dzīve bija pastāvīga slavēšanas lūgšana Dievam: “Augsti slavē Kungu mana dvēsele.” Kā priekos, tā bēdās viņa vienmēr stāvēja Dieva priekšā ar pateicību sirdī, jo ticēja, ka Viņš ir labs. Marijas pateicība ir veids, kā viņa mīlēja Dievu. Viņa mūs māca, ka pateicība Dievam par visu, kas ar mums notiek – labais, sāpīgais, priecīgais, svētais – veicina mūsu garīgo izaugsmi.

Dievmātes, Miera Karalienes, 1988. gada 25. augusta vēstījums:
“Mīļie bērni! Šodien es aicinu jūs visus priecāties par dzīvi, kas jums ir dāvana no Dieva. Dārgie bērni, priecājieties par Dievu, kurš ir jūsu Radītājs, par to, ka tik brīnišķīgi Viņš jūs radījis. Lūdziet, lai jūsu dzīve būtu kā priecīga pateicības dziesma, kas plūst no jūsu sirdīm kā nebeidzama prieka upe. Mani bērni, pateicieties nemitīgi par visu, kas jums ir, par katru arī mazu žēlastību, kādu dod Dievs, lai iepriecinājumu nesoša svētība no Dieva plūstu vienmēr pār visu jūsu dzīvi. Paldies, ka atbildējāt uz manu aicinājumu!”

Marija, Pateicības Māte, iemāci mani pateikties pat par to, ko nesaprotu. Iemāci mani saskatīt Dieva dāvanas tur, kur manas acis tās neredz. Lai mana dzīve, tāpat kā tava, kļūst par slavas dziesmu. Klusumā, kalpošanā, priekā un pie krusta lai skan mana lūgšana: “Es pagodinu Tevi, Kungs, par visu!” Amen.

VELTĪŠANĀS LŪGŠANA JĒZUM CAUR MARIJU
Vissvētākā Jaunava Marija! Šodien tavā priekšā un tavās rokās es atjaunoju un apstiprinu svētās Kristības solījumus. Es uz visiem laikiem atsakos no sātana, no visiem viņa darbiem un sevi veltu Vissvētākajai Jēzus Kristus Sirdij. Es vēlos nest savu krustu un sekot Kristum visās sava mūža dienās saskaņā ar Debesu Tēva gribu. Ak, Marija, visu debespulku un Baznīcas klātbūtnē es sevi veltu tavai Bezvainīgajai Sirdij. Esi mana Māte un Karaliene! Pilnīgā paļāvībā un mīlestībā es tev uzticu un veltu savu miesu un dvēseli, visu, kas man pieder, redzamo un neredzamo, un savu bijušo, esošo un nākamo labo darbu augļus. Es tev dodu pilnīgu brīvību rīkoties ar mani un visu, kas man pieder, pēc tavas gribas lielākam Dieva godam tagad un mūžīgi. Amen.