Vēstījums Marijai Pavlovičai-Luneti 2026. gada 25. janvārī
“Mīļie bērni! Šodien es jūs aicinu būt par lūgšanu un mīlestību visiem tiem, kuri nav iepazinuši Dieva mīlestību. Bērniņi, esiet atšķirīgi no citiem, esiet pozitīvi lūgšanas un Dieva mīlestības cilvēki, lai ar savu dzīvi jūs citiem būtu Dieva mīlestības zīme. Es dodu jums savu Mātes svētību un par ikvienu no jums aizbilstu savam Dēlam Jēzum. Paldies, ka atbildējāt uz manu aicinājumu!” (Ar Baznīcas apstiprinājumu)
Pagājušajā mēnesī Dievmāte savā vēstījumā mūs aicināja strādāt pie savas sirds, lai tā kļūtu līdzīga Jēzus sirdij. Kāda ir Jēzus sirds? Pats Jēzus saka, ka Viņš ir “lēnprātīgs un pazemīgu sirdi”. (sal. Mt 11, 29) Jēzus ir cilvēks, kurš piedzīvojis sāpes, Viņa sirds tika pārdurta, bet tā nekad nebija naida un atriebības pārņemta.
Dievmāte, kā Māte, aicina mūs būt par lūgšanu un svētību citiem, lai mēs citus nepiespiestu uz svētumu, bet tieši otrādi, liecinātu par svētumu. Šis ir Dievmātes mātišķais aicinājums uz mūsu pašu sirds atgriešanos. Atgriešanās ir mūsu lēmums mainīties, tiecoties uz labestību un mīlestību. Labais un ļaunais ir klātesoši un darbojas ikvienā cilvēkā. Mēs esam aicināti ieraudzīt labo, pasludināt labo un neizplatīt ļauno, neiesaistīties citu aprunāšanā. Jo, aprunājot citus, mēs pievēršamies tam ļaunumam, ko saskatām viņos, un tādējādi paši kļūstam ļauni.
Kā mēs varam darīt citus labākus un viņiem palīdzēt? Visdrošākais ceļš ir pašiem kļūt par tikumīgiem un taisnīgiem cilvēkiem. Jēzus sacīja, ka mēs esam sabiedrības raugs, pasaules gaisma un zemes sāls. Prasīt citiem būt citādiem, ja paši tādi neesam, ir veltīgs mēģinājums. Mēs nevaram prasīt, lai cukurs zupā būtu sāls, bet mums ir jāpieņem sāls.
Bet kā tas, kas mēs esam, var kļūt par palīdzību citiem? Kā mūsu pašu pārveidošanās var mainīt citus? Pasniedzot viņiem palīdzīgu roku. Kādā veidā? — neaicinot viņus mums līdzināties, bet mīlot viņus, pateicoties Dievam par viņiem, piedodot viņu netikumību un ļaunumu. Tad labais, kas ir mūsos, pāries arī uz viņiem. Mēs to darām katru dienu, un citi kļūs arvien labāki un labāki, bet mēs paši kļūsim par zīmi Dieva mīlestībai pret tuvāko.
Lūgšana: Dievmāte, turot savu Dēlu, jaundzimušo Jēzu, savos Mātes apskāvienos, tu dzirdēji sirmgalvja Sīmaņa pravietiskos vārdus templī: “Un tavas pašas dvēseli pārdurs zobens…” Tu ne līdz galam zināji, kas tevi sagaida nākotnē. Pateicos tev par uzticību un uzticēšanos Dievam arī tad, kad tu visu nezināji. Iemāci mūs ticēt, iemāci mūs dzīvot un uzticēt mūsu dzīves Dieva rokām, lai pat sāpēs mēs varētu just Dieva mīlestību, kas spēj visu pārveidot un darīt jaunu, dievišķi jaunu. Izlūdz mums žēlastību, lai mēs būtu Dieva mīlestības zīme tuvākajiem. Amen.
t. Ļubo Kurtovičs OFM
