Dieva Tēva un Dēla un Svētā Gara vārdā. Amen.
SVĒTĀ GARA PIESAUKŠANA
Nāc, Svētais Gars, nāc caur Tavas Līgavas, Vissvētākās Jaunavas Marijas Bezvainīgās Sirds aizbildniecību! (3x)

EVAŅĢĒLIJA FRAGMENTS (Lk 24, 13-35)
“13. Un, lūk, divi no viņiem tanī pat dienā gāja uz miestu, vārdā Emmaus, kas atradās sešdesmit stadiju attālumā no Jeruzalemes.
14. Un viņi savā starpā sarunājās par visu to, kas bija noticis.
15. Un notika, ka, viņiem sarunājoties un vienam otru izvaicājot, arī pats Jēzus tuvojās un gāja kopā ar viņiem.
16. Bet viņu acis tika turētas, lai tie Viņu nepazītu.
17. Un Viņš tiem sacīja: Kas tās par runām, ko jūs, iedami, savā starpā runājat un esat noskumuši?
18. Tad viens, kam vārds Kleofass, atbildēja Viņam, sacīdams: Vai Tu viens pats esi tāds svešinieks Jeruzalemē, kas nezina, kas tur šinīs dienās noticis?
19. Un Viņš tiem sacīja: Kas tad? Un viņi teica: Par Jēzu no Nācaretes, kas bija pravietis, varens darbos un vārdos Dieva un visas tautas priekšā,
20. Un ka augstie priesteri un mūsu priekšnieki nodeva Viņu pazudināšanai nāvē un piesita Viņu krustā.
21. Bet mēs cerējām, ka Viņš atpestīs Izraēli; un šodien ir trešā diena pēc visa tā, kas notika.
22. Bet arī dažas no mūsu sievietēm, kas pirms gaismas bijušas pie kapa, izbiedēja mūs.
23. Un tās, neatradušas Viņa miesu, nāca un sacīja: Šīs arī eņģeļu parādīšanos redzējušas. Kas saka, ka Viņš dzīvo.
24. Un daži no mūsējiem aizgāja pie kapa un viss bija tā, kā sievietes bija sacījušas, bet Viņu neatrada.
25. Tad Viņš tiem sacīja: Jūs, neprašas un sirdskūtrie, lai ticētu visam tam, ko pravieši runājuši!
26. Vai Kristum tā nebija jācieš un jāieiet savā godībā?
27. Un, iesākdams no Mozus un visiem praviešiem, Viņš tiem izskaidroja visus Rakstus, kas par Viņu bija uzrakstīti.
28. Un viņi tuvojās miestam, kurp tie gāja, bet Viņš izlikās tālāk ejot.
29. Bet tie Viņu ļoti lūdza, sacīdami: Paliec ar mums, jo vakars jau metas un diena tuvojas beigām! Un Viņš iegāja pie tiem.
30. Un notika, ka Viņš, būdams ar tiem pie galda, paņēma maizi un svētīja, un lauza, un pasniedza to viņiem.
31. Tad viņu acis atvērās; un tie pazina Viņu, bet Viņš nozuda no to acīm.
32. Un viņi teica viens otram: Vai mūsu sirds nedega mūsos, kad Viņš ceļā runāja mums, atklādams mums Rakstus?
33. Un tai pašā stundā viņi cēlās, atgriezās Jeruzalemē un atrada sanākušus tos vienpadsmit un arī tos, kas ar viņiem bija;
34. Tie sacīja: Kungs patiesi augšāmcēlies un parādījās Sīmanim.
35. Un viņi stāstīja, kas notika ceļā, un kā tie, kad Viņš lauza maizi, to pazina.”

ATPAZĪT JĒZUS KLĀTBŪTNI IKDIENAS DZĪVĒ

Es lūdzu žēlastību atpazīt Jēzus klātbūtni Vārdā un ikdienas notikumos.

— Es pievienošos mācekļiem ceļā uz Emmausu, lai uzklausītu viņu skumjo sarunu un iedziļinātos tajā, ko viņi pārdzīvo (13-14. pants). Es redzu viņu sāpju un vilšanās pilnās sejas. Viņi atstāj Jeruzālemi, bet nes savas sāpes līdzi.

— Es atcerēšos savu dzīves pieredzi, kas mani ieveda sašutumā un iekšējās nesaskaņās par notikušo. Es atcerēšos savas bēgšanas. Kas gan bija mana “Emmaus”, kur es meklēju patvērumu un aizmirstību no “sliktajiem notikumiem”?

— Kad Jēzus pievienojas mācekļiem, kuri iet kopā, viņi Viņu nepazīst, jo viņu acis “tika turētas” (15.-16. pants). Kā man iemācīties krīzes situācijās rīkoties pareizi? Kāds tādos brīžos ir mans Dieva attēls?

— Es saprotu, ka mācekļi, lai arī skumju un sašutuma pilni, tomēr ļauj Jēzum “tuvoties” un viņus pavadīt viņu ceļā. Viņi sāk ar Viņu sarunāties un ieklausīties Viņa skaidrojumos (15.–27. pants). Ko es varu sacīt par savu garīgo dzīvi pārbaudījumu brīžos? Kā tajos izskatās mana lūgšana, mana Dieva Vārda klausīšanās?

— Ar savu Vārdu Jēzus lēni un pacietīgi dziedina viņu sirdis. Viņi pazīst Viņu maizes laušanas brīdī (30.-32. pants). Vai manā dzīvē ir bijuši brīži, kad caur Dieva Vārdu piedzīvoju īpašu gaismu vai dziedināšanu? Kas tas bija par Vārdu? Es atradīšu šo Rakstu vietu Svētajos Rakstos.

— Es atcerēšos situācijas, kad Svētās Mises laikā es esmu izjutis īpašu Jēzus klātbūtni tā, ka mana sirds dega. Es to pastāstīšu Jēzum.

— Es pateikšos Jēzum par brīžiem, kad es īpašā veidā piedzīvoju dziedināšanu caur Viņa Vārdu un Euharistiju. Es atkārtošu: “Lai mani piepilda Tava Vārda un Euharistijas prieks!”

Dievmātes skolā:

Dievmātes, Miera Karalienes, 2015. gada 2. augusta vēstījums:
“Mīļie bērni! Kā māte, kas mīl savus bērnus, es redzu, cik grūts ir laiks, kurā dzīvojat. Redzu jūsu ciešanas, bet jums jāzina, ka neesat vieni. Mans Dēls ir ar jums. Viņš ir visur. Viņš ir neredzams, bet jūs Viņu varat redzēt, ja dzīvojat ar Viņu. Viņš ir gaisma, kas jums apgaismo dvēseli un dāvā mieru. Viņš ir Baznīca, kura jums jāmīl un par kuru jums vienmēr jāaizlūdz un jācīnās ne tikai ar vārdiem, bet ar mīlestības darbiem. Mani bērni, rīkojieties tā, lai visi iepazītu manu Dēlu, rīkojieties tā, lai Viņš tiktu mīlēts, jo patiesība ir manā Dēlā, kas dzimis no Dieva, – Dieva Dēlā. Netērējiet laiku garās pārdomās – tā jūs attālināties no patiesības. Sirds vienkāršībā pieņemiet Viņa Vārdu un dzīvojiet saskaņā ar to. Ja jūs dzīvosiet saskaņā ar Viņa Vārdu, jūs lūgsieties. Ja dzīvosiet saskaņā ar Viņa Vārdu, jūs mīlēsiet ar žēlsirdīgu mīlestību, mīlēsiet cits citu. Jo vairāk mīlēsiet, jo vairāk attālināsities no nāves. Tiem, kuri dzīvos saskaņā ar mana Dēla Vārdu un mīlēs, nāve kļūs par dzīvību. Paldies jums! Lūdzieties, lai savos ganos jūs varētu saskatīt manu Dēlu. Lūdzieties, lai jūs viņos manu Dēlu varētu apskaut.” 

Marija, palīdzi mums dzīvot saskaņā ar Dieva Vārdu. Amen.

VELTĪŠANĀS LŪGŠANA JĒZUM CAUR MARIJU
Vissvētākā Jaunava Marija! Šodien tavā priekšā un tavās rokās es atjaunoju un apstiprinu svētās Kristības solījumus. Es uz visiem laikiem atsakos no sātana, no visiem viņa darbiem un sevi veltu Vissvētākajai Jēzus Kristus Sirdij. Es vēlos nest savu krustu un sekot Kristum visās sava mūža dienās saskaņā ar Debesu Tēva gribu. Ak, Marija, visu debespulku un Baznīcas klātbūtnē es sevi veltu tavai Bezvainīgajai Sirdij. Esi mana Māte un Karaliene! Pilnīgā paļāvībā un mīlestībā es tev uzticu un veltu savu miesu un dvēseli, visu, kas man pieder, redzamo un neredzamo, un savu bijušo, esošo un nākamo labo darbu augļus. Es tev dodu pilnīgu brīvību rīkoties ar mani un visu, kas man pieder, pēc tavas gribas lielākam Dieva godam tagad un mūžīgi. Amen.