2017. gada 25. decembrī
Mīļie bērni! Šodien es jums nesu savu Dēlu Jēzu, lai Viņš sniedz jums savu mieru un svētību. Bērniņi, es jūs visus aicinu iedzīvināt žēlastības un dāvanas, ko esat saņēmuši, un liecināt par tām. Nebīstieties! Lūdzieties, lai Svētais Gars jums dāvā spēku būt priekpilniem lieciniekiem un miera un cerības cilvēkiem. Paldies, ka atbildējāt uz manu aicinājumu.

Nebīstieties! Lūdzieties, lai Svētais Gars dod jums spēku. Debesu Māte mierina savus nobijušos bērnus šajā nemierīgajā pasaulē. Būtu labi ieklausīties viņas vārdos, kuri vienmēr dāvā cerību: „Nebīstieties, es esmu kopā ar jums; nebīstieties mainīties un vairot pasaulē mīlestību, nebīstieties, nezaudējiet cerību, jo mans Dēls klausa savu Māti; nebīstieties, es esmu jums līdzās, jūs neesat vieni; es vēršos pie jums, jo jūs esat man vajadzīgi; pieņemiet savu sūtību un nebīstieties, es jūs stiprināšu; Svētā Euharistija ir jūsu dzīves centrs, jums nav jābaidās, jums viss izdosies.” Un šī jaunā gada sākumā Dievmāte mums atkal saka: „Kad virs zemes sāk izzust mīlestība, kad vairs netiek atrasts pestīšanas ceļš, es, Māte, nāku jums palīdzēt iepazīt īsto patiesību, kas ir dzīva un dziļa, un patiesi mīlēt.” „Mani bērni, pieņemiet Dievu un sāciet dzīvot un ticēt tam, uz ko Dievs jūs aicina. Ticēt, mani bērni, nozīmē atdot savu dzīvi Dieva rokās – Viņš ir Kungs, kas jūs ir radījis un kas jūs neizmērojami mīl.” Trīsdesmit sešus gadus Debesu Tēvs katru dienu ļauj viņai nākt pie mums uz šīs zemes un ar viņas aizbildniecību Medžugorjē dara brīnumus. Daudzi liecina, ka tieši šeit tikusi uzmodināta un stiprināta viņu ticība. Mēs esam liecinieki tam, ka tad, ja cilvēks dzīvo saskaņā ar Dievmātes vēstījumiem – lūdzas un sūdz grēkus, katru dienu lasa Evaņģēliju, trešdienās un piektdienās gavē ar maizi un ūdeni, bieži pieņem Svēto Komūniju –, viņa ticība aug un nostiprinās. Marijas skolā mēs mācāmies ticēt Dievam laimē un nelaimē, veselībā un slimībā. Kā mēdz teikt, bailes klauvēja pie durvīm, ticība tās atvēra, bet tur neviena nebija. Citiem vārdiem sakot, jo vairāk cilvēks paļaujas uz Dievu, jo mazāk baidās. Ticība aug, ja cilvēks lūdzas kopā ar Mariju, piesauc Svēto Garu. „Mīlestībā nav baiļu, jo patiesa mīlestība aizdzen bailes, jo bailes saistās ar sodu. Tas, kurš baidās, nav sasniedzis pilnību mīlestībā,” rakstījis apustulis Jānis (1 Jņ 4, 18). Viņš kopā ar citiem apustuļiem pēc Jēzus nāves piedzīvoja ārkārtīgas bailes. Ticība Dievam aug un nostiprinās, kad cilvēks ik dienas lasa Svētos Rakstus un cenšas iepazīt Dievu. Tāpēc Jaunava Marija nemitējas mūs aicināt katru dienu lasīt un pārdomāt Svēto Rakstu tekstus un novietot Svēto Rakstu grāmatu redzamā vietā. Tikai tīrā un pazemīgā sirdī mājo stipra ticība. Ne velti Jaunava Marija aicina lūgšanu grupas ievērot zelta likumus: atteikties no bailēm, ļaunuma un grēka, atteikties no naida, izvēlēties mīlestību, izlīgt ar visiem, lūgt piedošanu, dzīvot saskaņā ar Evaņģēliju, ieklausīties viņas vēstījumos, pateikties un lūgt Dieva svētību. Mums ir Dievs, un šajos Ziemassvētkos Viņš atkal ir piedzimis. Marijas Mātes Sirds alkst, lai jūsu sirds būtu atvērta un jums varētu teikt: „Tici!” „Mani bērni, vienīgi ticība spēj jums dot spēku dzīves pārbaudījumos. Ticība dziedinās jūsu dvēseli un atvērs ceļu cerībai. Es esmu kopā ar jums un pulcinu jūs pie sevis, tādēļ ka ilgojos jums palīdzēt, lai jūs palīdzētu savam tuvākajam atklāt ticību. Vienīgais prieks un laime šajā zemes dzīvē jums ir ticība.” Marija mūs nemitīgi uzrunā un stāsta par to, ko pati ir piedzīvojusi: „Es raugos uz jums ar mātes mīlestību.” „Es jūs pazīstu; es pazīstu jūsu sāpes un ciešanas, jo arī es esmu klusējot cietusi. Ticība man sniedza mīlestību un cerību. Es atkārtoju – mana Dēla augšāmcelšanās un manis uzņemšana Debesīs jums ir cerība un mīlestība. Tāpēc, mani bērni, lūdzieties, lai jūs iepazītu patiesību, lai jums būtu stipra ticība, kas vadīs jūsu sirdi un kas jūsu sāpes un ciešanas pratīs pārvērst par mīlestību un cerību.” „.. lai es no jauna jūs mudinātu godināt Jēzus Sirdi, ticības sirdi, Euharistiju.” Raudzīsimies uz Mariju un pieņemsim viņas vēstījumus. Mēs viņai esam vajadzīgi, jo ar mūsu starpniecību viņa nāk pie tiem, kuriem ir ļoti nepieciešama. 

Terēze Gažiova