2018. gada 25. jūnijā
Mīļie bērni! Šī ir diena, kuru Kungs man ir devis, lai es Viņam pateiktos par ikvienu no jums, par tiem, kuri ir atgriezušies un pieņēmuši manus vēstījumus, par tiem, kas dodas pa atgriešanās un svētuma ceļu. Priecājieties, bērniņi, jo Dievs ir žēlsirdīgs un jūs visus mīl ar Savu neizmērojamo mīlestību, un jūs vada uz pestīšanas ceļu ar manu nākšanu šeit. Es jūs visus mīlu un dodu jums savu Dēlu, lai Viņš jums dāvā mieru. Paldies, ka atbildējāt uz manu aicinājumu.

Dievmātes vēstījums Viņas 37.parādīšanās gadadienā ir Viņas lielā prieka, pateicības un mīlestības izpausme. Marijas prieks ir arī mūsu prieks un pateicība Dievam par daudzām žēlastībām, kuru liecinieki mēs esam.
Kad vizionāri stāsta mums par Dievmātes parādīšanos, viņi saka, ka ir grūti aprakstīt šo īpašo pieredzi: “Mēs redzam Dievmāti, atvērtas Debesis un dvēseles, kuras jau ir kopā ar Viņu mūžībā. Šajā brīdī mēs vēlamies tikai vienu – palikt ar Viņu uz visiem laikiem”.
Reiz viņiem jautāja: “Ko dara Debesīs?”. Izņemot parasto atbildi, ka tur dzied un priecājas, vizionāri sacīja, ka Debesīs nemitīgi pateicas par saņemtajām žēlastībām un dāvanām.
Arī mēs varam būt par iemeslu priekam un pateicībai Debesīs. It īpaši, kad no jauna pieņēmam lēmumu patiesi dzīvot saskaņā ar Marijas vēstījumiem. Debesis ir radītas priekš mums. Marija nāk, lai ar Saviem vēstījumiem parādītu mums ceļu uz svētumu.
Viens no pirmajiem aicinājumiem, kas izskanēja Medžugorjē, bija: “Dievs eksistē!”. Kopš tā laika miljoni svētceļnieku piedzīvo Dieva mīlestības pieredzi. Viņiem sākas jauna dzīve.
Marija ir paraugs savā mīlestībā, paklausībā, priecīgā kalpošanā, ticībā. Viņa dalās ar mums, sakot: “Mana zemes dzīve bija vienkārša. Es mīlēju un priecājos par mazām lietām. Es mīlēju dzīvību – dāvanu no Dieva – kaut arī sāpes un ciešanas pārdūra Manu Sirdi. Mani bērni, Man bija ticības spēks un neierobežota uzticība Dieva mīlestībai“. (18.3.2018.)
Pazemīgā Kunga kalpone nāk, lai atvērtu mūsu sirdis Dieva mīlestībai. Daudzi, tāpat kā Viņa, atkārto: „Lai man notiek pēc Tava vārda“.
„Aicinājums uz atgriešanos ir vissvarīgākais vēstījums, kādu jums esmu devusi“, sacīja Dievmāte 1996.gada 25.februārī. Marijas skola ir ļoti vienkārša un skaidra. Strādāt pie savas atgriešanās kopā ar Viņu nozīmē vairs nedarīt ļaunu, bet sākt darīt labu. Atgriezties nozīmē nest augļus, tiekties pēc mīlestības. Lūgšana, Svēto Rakstu lasīšana, gavēnis, grēksūdze, Euharistija palīdz mums augt un kļūt labākiem.

Mēs esam brīvi un paši varam lemt, kāda ir mūsu ikdienas dzīve. Piepildot to ar labiem darbiem, no sirds vēloties darīt labu, mēs izvēlamies ceļu uz Debesīm.
Parādīšanās gadadienas priekšvakarā vēstījumā Ivanam Podbrdo kalnā Dievmāte pateicās mums: „Mīļie bērni, paldies par pastāvību; par to, ka darāt labu un kopā ar jums varu īstenot Savus plānus“.
Mīlestību var pierādīt ar mīlestību. Tā zina, kā dāvāt laimi savam mīļotājam. Māte, mirstot badā, atdos bērnam pēdējo ēdiena kumosu. Tas, kurš mīl Dievmāti, labprāt nesīs mazus un lielus upurus, lai palīdzētu īstenot Viņas plānus.

Lūgsimies: 
Marija, mēs kopā ar Tevi priecājamies un esam pateicīgi Kungam par visu, ko Viņš dara caur Tevi. Mēs vēlamies sadarboties ar Tevi. Paldies, ka esi izvēlējusies mūs un atgādini, ka katram no mums ir svarīga loma cilvēces pestīšanā. Palīdzi mums darīt labu un vienmēr izvēlēties mīlestību. Āmen.

Terēze Gažiova