Vēstījums Marijai Pavlovičai-Luneti 2017. gada 25. maijā
Mīļie bērni! Visaugstais man ir ļāvis jūs no jauna aicināt atgriezties. Bērniņi, atveriet savu sirdi žēlastībai, uz ko jūs esat aicināti. Esiet miera un mīlestības liecinieki šajā nemierpilnajā pasaulē. Jūsu dzīve šeit, virs zemes, ir pārējoša. Lūdzieties, lai caur lūgšanu jūs ilgotos pēc Debesīm un Debesu lietām un lai jūsu sirds visu redzētu citādā veidā. Jūs neesat vieni; es esmu kopā ar jums un aizbilstu par jums savam Dēlam Jēzum. Paldies, ka atbildējāt uz manu aicinājumu!
Mēs redzam, cik bieži savos vēstījumos Dievmāte aicina mūs liecināt. Jēzus tāpat Savus mācekļus aicināja liecināt par Viņu. Tos uzmundrinot, Viņš teica, ka nav jābaidās, bet jāpriecājas. Visam, ko sludinājuši Svētie Raksti, ir jānotiek: ciešanām, nāvei un pēc tam Kristus augšāmcelšanās notikumam. Viņš tos mācīja:„ Tā stāv rakstīts, ka Kristum jācieš un jāceļas augšām no miroņiem trešajā dienā un ka Viņa Vārdā būs sludināt atgriešanos un grēku piedošanu visām tautām, iesākot no Jeruzalemes, un jūs esat liecinieki tam visam. Un redzi, Es jums sūtu Sava Tēva apsolījumu. Bet jūs palieciet pilsētā, līdz kamēr tiksiet ietērpti spēkā no augšienes.“ (Lk 24, 46-49)
Tas arī kļūs par apustuļu uzdevumu. Viņi vēstīs par Kristus ciešanām, nāvi un augšāmcelšanos un sludinās, ka caur Viņu visām tautām atnākusi pestīšana un grēku piedošana. Jēzus pievērš apustuļu uzmanību: “Jūs esat liecinieki tam visam”. Tieši tas būs izšķirošais – liecināšana. Apustuļi patiešām kļuva par Kristus augšāmcelšanās lieciniekiem un glābšanas vēstnešiem. Viņi varēja apliecināt to, ko bija dzirdējuši un piedzīvojuši. Apustulis Jānis savā pirmajā vēstulē akcentē tieši to: “Kas no sākuma bija, ko esam dzirdējuši, ko savām acīm esam redzējuši, ko esam skatījuši un mūsu rokas ir aptaustījušas, dzīvības Vārdu… mēs esam redzējuši un apliecinām un pasludinām jums mūžīgo dzīvību, kas bija pie Tēva un mums ir parādījusies, – ko esam redzējuši un dzirdējuši, to pasludinām arī jums.“ (1 Jņ 1, 3).
Tomēr tikai ar aculiecinieku pieredzi apustuļiem bija par maz. Jēzus viņiem atgādina: Bet jūs palieciet pilsētā, līdz kamēr tiksiet ietērpti spēkā no augšienes.“ Vēl pār viņiem bija jānāk Svētajam Garam. Kaut arī viņi bija aculiecinieki un, ja gribēja – varēja pat ielikt pirkstus Viņa brūcēs, tomēr bez tā apustuļiem bija nepieciešams Svētā Gara spēks, lai apgaismotu viņu prātu Rakstu un to noslēpumu izpratnei, kas mūžīgi apslēpti Dievā. Notiek tas, ko nereti sauc par kvalitatīvu lēcienu – tikai ar Svētā Gara palīdzību apustuļu pieredze pārvēršas apzinātā ticībā. Tikai ar Svētā Gara palīdzību viņi varēja saprast notikumu, kuru liecinieki viņi bija, būtību un jēgu.
Daudzi Medžugorjē ir piedzīvojuši brīnišķīgā Dieva spēka darbošanos – katrs atšķirīgi. Sajutuši Dieva pieskārienu savai sirdij un miesai. Un to, ko viņi ir piedzīvojuši, to neviens viņiem nevar atņemt vai pārliecināt, ka Dievs nav darbojies viņu dzīvēs. Spēja liecināt var rasties tikai Svētā Gara spēkā. Savos vēstījumos Dievmāte nereti aicinājusi lūgšanai uz Svētajam Garam, Patiesības Garam. Viņa ir Svētā Gara līgava. Kur ir Dievmāte, tur ir arī Svētais Gars. Kur Viņa, tur Dieva želastība un gaisma.
Citiem mēs varam nodot tikai to, kas ir mums pašiem. Arī dalīties varam tikai ar to, ko esam saņēmuši no Dieva, kurš vienīgais ir bagāts ar visa veida dāvanām, pēc kurām mēs tiecamies. Ceļš, kas ved līdz Dieva dāvanu saņemšanai, ir lūgšana, kas atver mūsu sirdis Dieva žēlastībai. Mēs nedrīkstam paturēt tikai sev to, ko esam saņēmuši no Dieva. Tas nav mūsu īpašums. Mīlestību un labestību raksturo vēlme dāvāt, dalīties. Un jo vairāk tās sevi dāvā, jo vairojas. Tādēļ Dievmātes vēstījumus un aicinājumus uztversim nopietni, lai mūs piepildītu miers un mīlestība, kas tik ļoti nepieciešami šai nemierīgajai, Dieva alkstošajai pasaulei.
Lūgšana: Jēzu, mēs vēlamies, lai Tu arī šodien būtu mūsu vidū, mūsu kopienās, ģimenēs, mūsu tautā un mūsu tēvzemē tās dažādo tautu vidū, lai katrā sirdī būtu dzirdams Tavs sveiciens: “Miers jums!”. Dāvā mieru bailīgām sirdīm. Dāvā mieru visiem cilvēkiem, kas piedzīvo trauksmi un bailes. Dod mieru visiem, kas jūt, ka viņu sirdi piepilda rūgtums un naids. Nepieļauj, ka jebkas negatīvs, sātanisks iedzīvotos mūsos. Par to lūdzam Tevi, Kungs Jēzu, vienīgo, kas var dāvāt mums patiesu mieru un prieku. Par to lūdzam Tevi, mūsu debesu Mātes, Vissvētākās Jaunavas Marijas nopelnu dēļ. Āmen.
Ļubo Kurtovičs OFM
