2017. gada 25. novembrī
Mīļie bērni! Šajā žēlastības laikā es jūs aicinu lūgties. Lūdzieties un tiecieties pēc miera, bērniņi. Viņš, kas ir nācis šeit, virs zemes, lai jums dāvātu savu mieru neatkarīgi no tā, kas jūs esat un kādi esat, – Viņš, mans Dēls un jūsu Brālis, – ar manu starpniecību jūs aicina atgriezties, jo bez Dieva jums nav ne nākotnes, ne mūžīgās dzīves. Tāpēc ticiet, lūdzieties un dzīvojiet žēlastībā un personiskas sastapšanās ar Viņu gaidās. Paldies, ka atbildējāt uz manu aicinājumu!
Lūkas evanģēlijs ietver Jēzus līdzību par atraitni, kas nepiekāpīgi lūdza kādu tiesnesi aizstāvēt viņu no pāridarītāja. Līdzībā uzsvērta atraitnes neatlaidība, jo viņa nepadevās un neatkāpās par spīti daudzkārtējiem atteikumiem. Un galu galā tiesnesis uzklausīja viņas lūgumu, ne žēlsirdības dēļ, bet tādēļ, lai atbrīvotos no viņas, lai viņa to vairs neapgrūtinātu. Šis stāsts Jēzum nepieciešams, lai mums darītu zināmu, cik nesalīdzināms ar šo netaisno tiesnesi ir Dievs, kurš uzklausa mūsu lūgšanas.
Šī līdzība evaņģēlijā beidzas ar Jēzus vārdiem: “ Bet vai Cilvēka Dēls, kad Tas nāks, atradīs ticību virs zemes?“ (Lk 18:8). Lūgšana un ticība. Vienas realitātes divas puses. Lūgšana un ticība vienmēr ir kopā. Ir sakāmvārds: “Pasaki man, kā tu lūdzies, un es pateikšu, kam tu tici.” Lūgšanā, lūgšanas praksē top acīmredzama kristīgās dzīves būtība. Tikai lūgšanā kristietis kļūst par to, kas viņš ir patiesībā. Jēzus lūgšanā Tēvam redzamas Viņa attiecības ar Dievu, ko Viņš sauc par “Savu Tēvu”.
Tādēļ apustuļi, redzot Jēzu, iesaucās: “Kungs, iemāci mūs lūgties!“ un “Kungs, vairo mūsu ticību!” Tas ir galvenais, kas nepieciešams mums un visai pasaulei.
Nereti dzirdam, ka daudzu kristiešu ticība kļūst vājāka. Neraugoties uz priesteru pūliņiem un plašo kristīgās literatūras klāstu, daudzu kristiešu ticība ir zudusi. Tādēļ Dievmāte kā māte nepagurstoši, kā atraitne no Evaņģēlija, lūdzas un aicina Savus bērnus uz lūgšanu. Viņa zina, ka tas ir vienīgais ceļš, lai satiktos ar Dievu. Viņa grib mūs ievest dzīvās attiecībās ar Dievu. Bet jebkuras attiecības vajag barot, saudzēt un padziļināt.
Kad zūd ticība un patiesas attiecības ar Dievu, Dieva vietā nāk citi dievi un dažāda veida elki, kas manipulē ar cilvēku. 1997. gada 25.janvāra vēstījumā Dievmāte saka: “Jūs radāt jaunu pasauli bez Dieva, tikai saviem spēkiem, un tādēļ neesat apmierināti un jūsu sirdī nav prieka.”
Mūsdienu Eiropa ir kā templis visiem dieviem, ko sludina dažāda veida reliģijas, un šķiet, ka tā atgriežas pagānismā vai kā saka Dievmāte – pasaulē bez Dieva. Bet bez Dieva, bez Jēzus Kristus mums nav nākotnes un dzīves – ne šeit, uz zemes, ne mūžībā.
Lūgšana: Vissvētākā Jaunava Marija, pateicos Tev, kas mātišķi aicini uz atgriešanos. Pateicos Tev par Tavu ik dienas teikto “Jā” Dievam, ko Tu arī šodien saki mūsu, Savu bērnu, vārdā. Pateicos Tev par Taviem mātes vārdiem un balsi, kas nepārstāj atbalsoties šajā zemē. Pateicos Tev par katru sirdi, kas, sadzirdējusi un atpazinusi Mātes balsi, tai seko.
Tu, žēlastības pilnā – izlūdz mums žēlastību, lai mēs piedzīvotu patiesu tikšanos ar Savu Dievu, vienīgo, kas var pārveidot mūsu sirdis un piepildīt tās ar jēgu un dzīves pilnību. Āmen.
Ļubo Kurtovičs OFM
