Es esmu priesteris Ditmars Zaifferts. 18 gadus kalpoju Sibīrijas pilsētā Kuibiševā. Draudze, kurā kalpoju, ir veltīta sv. Pēterim un Pāvilam. Tā ir neliela – apmēram 320 ticīgie. Šī reģiona platība ir 85 000 km2, kas ir vienlīdzīga Dienvidvācijas platībai. Draudzes teritorija ir lauku reģions, kura garīgais centrs ir Kuibiševas pilsēta. Es strādāju šajā pilsētā kopā ar divām mūķenēm. Kuibiševā atrodas vienīgā katoļu baznīca šajā reģionā. Vēl es apmeklēju apmēram 30 kopienas un mājas kopienas. Es vēlētos dalīties savos iespaidos par pandēmijas laiku.

Pandēmijas vilnis sasniedza Krieviju ar nokavēšanos. Kad Vācijā viss jau sākās, mūsu valstī valdīja miers, jo valdība ātri slēdza visas robežas. Vīruss izplatījās visā Krievijā caur cilvēkiem, kuri atgriezās valstī. Pandēmijas epicentri ir lielākās pilsētas, īpaši Maskava. Pie mums joprojām valda miers. Var dzirdēt par atsevišķiem saslimšanas gadījumiem, kas nonākuši pie mums no Maskavas. Saslimušie atrodas karantīnā. Novosibirskas apgabalā, kur mēs atrodamies, gubernators ir noteicis pašizolāciju. Cilvēki tiek aicināti palikt mājās, taču kopumā ikdienas dzīve norit tāpat kā līdz šim. Cilvēkiem nav izvēles, jo viņiem nav finansiālu uzkrājumu. Daudzi dzīvo no rokas mutē. Viņi nevar dzīvot bez darba. Daudzi šaubās par to, vai vīruss tiešām ir tik ļauns.

Dievkalpojumi klātienē ir aizliegti, tādēļ mēs nodrošinām Svētās Mises tiešraides Facebook lapā. Rūpes par cilvēkiem tiek realizētas ar telefona un interneta starpniecību. Jau 6 gadus katru piektdienu mūsu draudzē ir nepārtraukta Vissvētākā Sakramenta pagodināšana. No rīta līdz pusnaktij piecpadsmit ticīgie katru stundu nomaina viens otru. Tā kā pandēmijas laikā tas ir aizliegts, mums radās ideja lūgties mājās. Ticīgie nenāk uz baznīcu, bet laikā no 7:00 līdz 24:00 vienu stundu lūdzas mājās. Adorācijā piedalās 59 cilvēku grupa. Mēs kā kristieši jutām savu atbildību. Ārsti un medmāsas upurē sevi. Vai mums būtu uz to jānoskatās no malas? Mēs izjutām aicinājumu ar lūgšanas palīdzību uzsākt garīgu cīņu.

Jēzus runā par lūgšanas un gavēņa nozīmīgumu. Un mums radās ideja gavēt 30 dienas, lai apturētu vīrusu. Mēs piedāvājām cilvēkiem vienu vai dažas dienas nedēļā gavēt ar tēju un maizi šajā nodomā. Aicinājumam gavēt atsaucās 58 cilvēki no visas Krievijas. Katrs bija kaut kur dzirdējis par šādu iespēju. No 26. aprīļa līdz 25. maijam katru dienu 5 -10 ticīgie gavēja un lūdzās, lai pandēmija ātrāk beigtos.

Šajā laikā, kad notiek tik daudz negatīva, ir arī pozitīvas lietas. Vīruss, kas ir kaut kas slikts, ir pamudinājis darīt labu. Es ticu, ka tāda laba lieta turpinās nest augļus arī pēc šīs krīzes.

“Un mēs zinām, ka tiem, kas mīl Dievu, visas lietas nāk par labu.” (Rm 8, 28).

t. Ditmars Zaifferts
Kuibiševa, Rietumsibīrija