PIRMĀ DIENA: Pasludināšana. Svētā Gara apskāviens (22. diena)

PIRMĀ DIENA: Pasludināšana. Svētā Gara apskāviens (22. diena)
Mūsu piederības Svētajam Garam veltīšana

Dieva Tēva, Dēla un Svētā Gara vārdā.

LŪGŠANA SVĒTAJAM GARAM
Dedzinošā Uguns,
Mīlestības Gars,
nāc pār mani,
lai manā dvēselē notiktu
itin kā Vārda iemiesošanās;
lai es taptu par vēl vienu cilvēku,
kurā Viņš var atjaunot Savu noslēpumu.
Un Tu, Debesu Tēvs,
Savā mīlestībā noliecies pār
Savu nabaga radījumu;
pārklāj viņu ar Savu ēnu,
saskatot viņā vienīgi Iemīļoto,
uz ko Tev labs prāts.
(Svētīgā Elizabete no Trīsvienības)

Viens Rožukroņa noslēpums — Tēvs mūsu ✞ 10 Esi sveicināta, Marija ✞ Gods lai ir Tēvam ✞ Mans Jēzu

DIEVA VĀRDS
Lk 1, 35-38. Un eņģelis atbildēja un sacīja viņai: Svētais Gars nāks pār tevi, un Visaugstākā spēks tevi apēnos. Tāpēc arī Svētais, kas no tevis dzims, sauksies Dieva Dēls. Un, lūk, tava radiniece Elizabete, kuru sauc par neauglīgo, savā vecumā ieņēma dēlu un staigā sestajā mēnesī. Jo Dievam neviena lieta nav neiespējama. Bet Marija sacīja: Lūk, es esmu Kunga kalpone, lai man notiek pēc tava vārda! Un eņģelis no viņas aizgāja.

VĒSTĪJUMS 1987.GADA 25.OKTOBRĪ
„Mīļie bērni! Šodien es gribu jūs aicināt, lai katrs no jums izšķirtos par Paradīzi. Tiem, kuri nav izšķīrušies par Dievu, ceļš ir grūts. Mīļie bērni, pieņemiet lēmumu un ticiet, ka Dievs sevi jums dāvā visā pilnībā. Jūs esat aicināti, un jums jāatbild Tēvam, kas jūs aicina ar manu starpniecību. Lūdzieties, jo lūgšanā ikviens no jums spēs sasniegt pilnīgu mīlestību. Es jūs svētīju un vēlos jums palīdzēt, lai ikviens no jums rastu patvērumu zem mana Mātes apmetņa. Paldies, ka atbildējāt uz manu aicinājumu!”

MEDITĀCIJA
Svētais Gars ar Savu neredzamo darbību dāvina Marijai iemiesoto Vārdu, ne gaismā, bet mīlestības ugunī. Mīlestībā un caur Mīlestību Svētais Gars īsteno Marijā Jēzus jaunavīgo ieņemšanu. Svētais Gars atdod Sevi Viņai jaunā mīlestībā. Pateicoties Marijas mīlestības lielajai paļāvībai, Svētais Gars atmodina Viņā noslēpumainas spējas. Viņš nāk un sniedz Marijas mīlestībai jaunu izpausmi, kas padara šo mīlestību radošu. Jēzus ir Viņas klēpja Svētītais Auglis, tāpēc Viņas mīlestība ir produktīva, auglīga, nevis tikai pasīva. Jēzus ir ieņemts Viņā un izpaužas kā vēl spēcīgāka mīlestība, kas deg Viņā, bezgalīgi spēcīgāka nekā Jaunavas mīlestība, un atklāj Viņai jaunas Dievišķas Personas klātbūtni, kura ir bezgalīgi mazāka par Viņu.
(Tēvs Toms Filips, “Marijas apslēptā dzīve,” 81-82)

Šo Māti sauc Marija. Baznīca Viņu godina sevišķā veidā, kā nevienu citu svēto. Viņu godina tieši tāpēc, ka Viņa bija Māte, tāpēc, ka Viņa bija izvēlēta būt par Dieva Dēla Māti; tāpēc, ka šim Dēlam, kas ir Mūžības Vārds, Viņa noteiktā laikā deva „Miesu”, noteiktā vēsturiskā laikā Viņa Tam sniedza „cilvēcību”. Baznīca ir iekļāvusi šo īpašo Dievmātes godināšanu visa Baznīcas liturģiskā gada garumā, sākot ar Pasludināšanas svētkiem 25.martā deviņus mēnešus pirms Kristus dzimšanas svētkiem, kad mums neuzkrītošā, bet ļoti svinīgā veidā tiek atgādināts par Dieva Dēla cilvēcisko ieņemšanu. Var teikt, ka visu šo laiku no 25.marta līdz 25.decembrim Baznīca iet kopā ar Mariju, kura, tāpat kā ikviena māte, gaida bērna piedzimšanu, Ziemassvētku dienu. Bez tam arī Marija ‘iet’ kopā ar Baznīcu. Katru gadu mātišķā gaidīšana ir apslēptā veidā ierakstīta Baznīcas dzīvē. Viss, kas notika Nācaretē, Ain-Karimā un Betlēmē, Baznīcas dzīvē ir temats liturģijai, lūgšanai – sevišķi Rožukroņa lūgšana – un kontemplācijai.
(Jānis Pāvils II, Mātes loma ģimenē un sabiedrībā, 2-3, 1979.gada 10.janvārī)

ANTIFONA
Ak, Žēlastības pilnā, apgaismo manu prātu
un atbrīvo manu mēli, lai es varētu dziedāt Tev
slavas dziesmas un jo īpaši eņģeļu himnu,
kas tik ļoti ir Tevis cienīga: es sveicu Tevi,
visas pasaules miers, prieks, glābšana un mierinājums!
Es sveicu Tevi, pasaules lielākais brīnums,
gaismas paradīze, ikvienas apdraudētas dvēseles drošā osta,
Vidutāja starp Dievu un cilvēkiem, es sveicu Tevi!
(Sv. Efrēms Sīrietis)

39. PSALMS
Es cerēju uz Kungu ar lielu cerību,
Viņš noliecās pie manis
un uzklausīja manu saucienu.
Viņš izvilka mani no iznīcības bedres,
no dūksnāja dubļiem,
Viņš pastatīja manas kājas uz klints,
nostiprināja manus soļus.
Viņš ielika mutē man jaunu dziesmu,
slavas dziesmu mūsu Dievam.
Daudzi to redzēs un bīsies,
un cerēs uz Kungu.
Svētīgs ir vīrs, kas liek savu cerību Kungā,
kas neseko elku godinātājiem
un tiem, kas tiecas uz māņiem.
Kungs, mans Dievs, daudz brīnumdarbu tu esi izdarījis,
un padomos mūsu labā neviens nav Tev līdzīgs.
Ja tos es gribētu paust un daudzināt,
tad to ir vairāk, nekā tos varētu izskaitīt.
Upurus un ziedojumus Tu negribēji,
bet ausis Tu atvēri man.
Dedzināmo un pārlūgsmes
par grēku upuri Tu neprasīji,
tad es teicu: “Redzi, es nāku!
Grāmatas vīstoklī stāv rakstīts par mani:
Darīt Tavu gribu, mans Dievs, ir mana līksme,
un Tavs likums ir dziļi manā sirdī.”
Es sludināju Tavu taisnību lielajā sapulcē;
redzi, es neaizvēru savas lūpas; Kungs, Tu to zini.
Tavu taisnību es neslēpu savā sirdī,
Tavu uzticību un Tavu palīdzību sludināju.
Es nepaslēpu Tavu žēlastību
un Tavu uzticību lielajai sapulcei.
Tu, Kungs, nenovērs no manis Savu apžēlošanu!
Tava žēlastība un Tava uzticība
lai sarga mani vienmēr.
Jo mani ir ielenkušas neizskaitāmas klizmas,
manas vainas ir satvērušas mani,
tā ka nespēju vairs skatīties.
To ir vairāk nekā matu uz manas galvas,
un man pietrūkst dūšas,
Lai Tev labpatīk, Kungs, mani izglābt,
Kungs, steidzies man palīgā!
Lai nonāk kaunā un nosarkst visi,
kas tīko pēc manas dzīvības, lai to iznīdētu!
Lai atkāpjas un saņem kaunu tie,
kas tīksminās par manām likstām.
Lai kauna pārņemti apstulbst tie,
kas saka man: “Nu tev tika! Nu tev tika!”
Lai gavilē un līksmo Tevī visi, kas Tevi meklē,
un vienmēr lai saka:
“Lai augsti slavēts ir Kungs!”
tie, kas ilgojas pēc Tavas palīdzības.
Bet es esmu vārgulis un nabags;
tomēr Kungs rūpējas par mani.
Tu esi mans Palīgs un mans Glābējs,
mans Dievs, jel nekavējies!

VELTĪŠANĀS LŪGŠANA
Vissvētākā Jaunava Marija! Šodien tavā priekšā un tavās rokās es atjaunoju un apstiprinu svētās Kristības solījumus. Es uz visiem laikiem atsakos no sātana, no visiem viņa darbiem un sevi veltu Vissvētākajai Jēzus Kristus Sirdij. Es vēlos nest savu krustu un sekot Kristum visās sava mūža dienās saskaņā ar Debesu Tēva gribu. Ak, Marija, visu debespulku un Baznīcas klātbūtnē es sevi veltu tavai Bezvainīgajai Sirdij. Esi mana Māte un Karaliene! Pilnīgā paļāvībā un mīlestībā es tev uzticu un veltu savu miesu un dvēseli, visu, kas man pieder, redzamo un neredzamo, un savu bijušo, esošo un nākamo labo darbu augļus. Es tev dodu pilnīgu brīvību rīkoties ar mani un visu, kas man pieder, pēc tavas gribas lielākam Dieva godam tagad un mūžīgi. Amen.

Marija, Miera Karaliene, lūdz par mums, par Latviju un par visu pasauli! (3 reizes)

Read Previous

SEPTĪTĀ DIENA: Jēzus Sirds Ķēnišķība, valdot Marijas Sirdij (21. diena)

Read Next

OTRĀ DIENA: Ticības svētceļojums (23. diena)