Ir pagājis ļoti ilgs laiks, kopš Dievs ir nodibinājis ar mums attiecības visdziļākajā veidā – uzrunājot mūs mūsu valodā un mūsu valodā pasludinot to, kas Viņš ir.

Kulminācija šīm attiecībām ir tas, ka Dieva Vārds tapa miesa un dzīvoja starp mums. Tādēļ satikšanās ar Dieva Vārdu vienmēr ir satikšanās ar visdziļāko noslēpumu – mūsu attiecībām ar Dievu un Viņa attiecībām ar mums, un Viņa vēlmi veidot šīs attiecības.

Dieva Vārds mums ir svarīgs. Vēl pirms mēs ar to saskaramies, mēs intuitīvi jūtam, ka tas atšķiras no mūsu vārdiem. Dieva Vārds rada. Runājot mēs varam paveikt daudzas lietas, bet mēs nespējam radīt tā, kā to dara Dievs.

Dieva Vārds baro mūsu garu, līdzīgi kā ēdiens baro mūsu miesu, un, iespējams, tā ir vissvarīgākā metafora par Dieva Vārdu. Pravietis Ezehiēls saka: „Cilvēka bērns, ēd, kas tavā priekšā, ēd šo rakstu rituli un tad ej un sludini…” (Ez 3,1)

Ēdiens dod mums spēku dzīvot. Dieva Vārds ir spēks, kas ļauj dzīvot un darboties mūsu garam.

*****

Lūkas evaņģēlijā sarunā ar kādu rakstu mācītāju, kurš uzdod Jēzum ļoti svarīgu jautājumu par to, kas būtu jādara, lai iemantotu mūžīgo dzīvi, Jēzus viņam atbild ar divien vienkāršiem un īsiem pretjautājumiem: „Kas bauslībā rakstīts? Kā tu lasi?“ (Lk 10, 26b) Jēzus, tā vietā, lai atbildētu uz jautājumu, pats uzdod divus jautājumus, tādā veidā aicinot rakstu mācītāju personīgi satikties ar Dieva Vārdu. Jēzus viņu iedrošina satikties ar to, kas rakstīts Svētajos Rakstos, ar to, ko saka Dieva Vārds. Mēs zinām, ka Dieva Vārdam ir vairākas tam raksturīgas īpašības.

Dieva Vārds ir NEMAINĪGS. Mateja evaņģēlijā Jēzus saka: „Kas vienu no šiem vismazākajiem baušļiem atmet un tā mācīs cilvēkus, tas debesvalstībā sauksies par mazāko;…“ (Mt 5, 19a)
Dieva Vārds ir PASTĀVĪGS. Mateja evaņģēlijā Jēzus saka: „Debess un zeme zudīs, bet mani vārdi nezudīs.“ (Mt 24, 35)
Dieva Vārds ir OBJEKTĪVS. Jāņa evaņģēlijā ir rakstīts: „…Raksti nevar tikt atcelti,…“ (Jņ 10, 35b)
Dieva Vārds ir MŪŽĪGS. Jēzus saka: „…nepāries neviens jota un neviena zīmīte, kamēr viss izpildīsies.“ (Mt 5, 18b) Tas ir rakstīts Mateja evaņģēlijā.

*****

Tas mūs aizved pie pirmā un otrā jautājuma: „Kā stāv bauslībā rakstīts, kā tu tur lasi?“

Veids, kādā mēs lasām Dieva Vārdu, var būt mainīgs. Mēs varam lasīt Dieva Vārdu dažādos mūsu dzīves brīžos, un katru reizi tas mūs bagātinās savādāk, runās par dažādām lietām un atklās jaunus dziļumus.

Lasīšana ir pārejoša. Nepietiek ar to, ka mēs vienu reizi izlasām Dieva Vārdu. Mēs nebūsim “paēduši” un apmierināti. Arī garam barība ir vajadzīga pastāvīgi. Tāpat, kā mums nepietiek ar to, ka mēs tikai vienu reizi ēdam garšīgu maizi. Mums ir vajadzīgs ēdiens katru dienu.

Turklāt, Dieva Vārdu mēs uztveram subjektīvi. To lasot, mēs ejam dziļumā, un, tā kā mūsu dzīve mainās un mēs saskaramies ar Dievu kā personības, šāda lasīšana kļūst pārejoša.

Jēzus uzdod divus jautājumus. Pirmais jautājums attiecas uz to, kā mēs redzam un saprotam Dieva Vārdu, bet otrais – kā mainās mūsu dzīve vai mūsu attieksme, saskaroties ar Dieva Vārdu.

*****

Mēs zinām, ka Dieva Vārdu var lasīt dažādi. To var lasīt kā stāstu, uzdodot sev jautājumus par to, kādi personāži tajā darbojas, kas runā…

To var lasīt kā vēsturi. Tad mēs jautāsim par to, kad notika tas, par ko runā Dieva Vārds, un vai ir vēl citi resursi, kas runā par šiem vai līdzīgiem notikumiem.

Lasīt Dieva Vārdu mūs var pamudināt vēlme veidot attiecības ar Visaugstāko. Kādus lūgšanas veidus var atrast Svētajos Rakstos? Kā es varu veidot attiecības ar Visaugstāko caur Dieva Vārdu?

Mēs to varam lasīt arī kā tekstu, kas runā par sociālajām attiecībām: kurš bija autors, kādā valodā tas tika rakstīts utt.

Daudzu gadu laikā mēs esam sapratuši to, ka pastāv dažādi Dieva Vārda saprašanas un skaidrošanas līmeņi.

Var nosaukt klasiskos veidus, piemēram, BURTISKAIS, ALEGORISKAIS, ĒTISKAIS (jeb morāles), ANALOĢISKAIS. Taču, iespējams, daudz svarīgāk un dziļāk mums katram ir piedzīvot to, kā Dieva Vārds maina cilvēka dzīvi.

Neskaitāmi daudz cilvēku izmainīja savu dzīvesveidu tieši pēc satikšanās ar Dieva Vārdu. Tādos brīžos pietiek tikai ar Dieva Vārdu. Svarīgi saprast, ka šis vārds ir adresēts tieši man, un tad sāksies pārmaiņas.

*****

Aplūkosim dažus klasiskus piemērus. Svētais Antonijs Lielais reiz iegāja baznīcā brīdī, kad priesteris lasīja Mateja evaņģēliju: “Ja tu gribi būt pilnīgs, ej, pārdod, kas tev ir, un atdod nabagiem, un tev būs manta debesīs; (Mt 19, 21) Viņš dzirdēja šos vārdus it kā pirmo reizi un saprata, ka tie ir patiesi un adresēti tieši viņam. Viņš gāja, pārdeva visu, kas viņam bija, apgādāja savu māsu, visu pārējo izdalīja nabagiem un devās uz Ēģiptes tuksnesi. Viņš uzsāka līdz šim nebijušu mūku kustību, neparastu veidu, kā sekot Jēzum Kristum, atstājot pilnīgi visu.

Atcerēsimies svēto Augustīnu, viņa cīņu un viņa pārsteidzošo grāmatu “Atzīšanās”, kurā viņš apraksta to brīdi, kad izmainījās visa viņa dzīve. Šajā brīdī viņš it kā dzirdēja kādu bērnu kliedzam: “Ņem un lasi! Ņem un lasi!”

Viņš atvēra Svētos Rakstus un lasīja fragmentu no vēstules romiešiem, kas satrieca viņu līdz pat sirds dziļumiem. Tie bija Pētera vārdi:

“Dzīvosim godīgi kā dienā: ne plītēdami un dzīrodami, ne izvirtībā un netiklībā, ne ķildās un skaudībā, bet ietērpieties Kungā Jēzū Kristū! Arī miesu nelutiniet kārībām!” (Rom 13, 13-14)

Augustīnu šie vārdi satrieca tik dziļi, ka viņam šķita, ka pats Dievs šajā brīdī viņu uzrunā no Debesīm. Tas mainīja viņa dzīvi.

*****

Šādus un līdzīgus gadījumus nav iespējams saskaitīt. Iespējams, arī tavā dzīvē ir noticis kaut kas līdzīgs un ir kāds Dieva Vārds, kas spēj aizskart vissmalkākās tavas dvēseles stīgas. Šeit atklājas viss cilvēka dzīves dramatiskms un tā saknes.

Mēs redzam, ka šādi brīži cilvēka dzīvē ir kā lūzuma punkts. Mēs it kā piedzimstam no jauna. Daži saka, ka Dieva Vārds viņus pamodināja. Daudzi šajā brīdī piedzīvo arī spilgtas emocijas. Tas viss ir pamatots iemesls, lai lasītu Dieva Vārdu un uzņemtu to kā ēdienu katru dienu.

Kā vienu no iemesliem, kāpēc vajadzētu lasīt Dieva Vārdu, mēs varam nosaukt sevis iepazīšanu. Tas sasaucas ar pasaules uztveri, kas nāk no senās Grieķijas, Sokrāta un filozofijas uzskatiem, kas ir pamats rietumu kultūrai. Tā ir doma par to, ka cilvēka dzīve sevi attaisno tikai tad, ja tā ir apzināta, ka dzīvei, kas nav veltīta iepazīšanai un sevis iepazīšanai, nav jēgas.

Taču, līdz ar šo atziņu, mēs saprotam arī to, ka jau senajā Grieķijā slavenais uzraksts „Iepazīsti sevi“ pie ieejas Delfi pilsētā patiesībā bija kā instrukcija, kas vēstīja: „Tev ir jāredz atšķirība starp tevi un Dievu.“

*****

Dieva Vārds mums vienmēr parāda šo atšķirību. Mēs neesam tādi, kā Dievs, bet Dievs ir pienācis mums tik tuvu. Viņš kļuva Vārds. Viņš dāvā mums sevi Vārdā, lai mēs šajā vārdā kā spogulī ieraudzītu sevi Viņa gaismā.

Sevis iepazīšana Dieva Vārda gaismā atšķiras no sevis iepazīšanas citos veidos.

Piemēram, mēs varam iepazīt sevi caur mākslu. Tas nedāvā mums mieru, bet iedvesmo mums satikties ar sevi citā veidā – mūzikā, literatūrā, kino, fotogrāfijā vai zinātnē.

Savukārt zinātne mūs mudina pētīt to, kāda ir pasaules kārtība, kā esam veidoti mēs…, lai labāk saprastu radīto pasauli. Mēs iepazīstam sevi arī satiekoties ar citiem cilvēkiem, redzot viņu reakciju, kā arī caur draudzīgām attiecībām ar citiem cilvēkiem.

Mēs zinām, ka tieša sevis izzināšana nav iespējama. Sevis iepazīšana vienmēr notiek sadarbībā ar citiem cilvēkiem. Un tad mēs apzināmies, ka sevis iepazīšana var būt ļoti dziļa, ja tā notiek Dieva priekšā Viņa Vārda gaismā.

*****

Kas notiek, kad mēs iepazīstam sevi, stāvot pie Dieva Vārda spoguļa? Reizēm es redzu savu grēku, un, tajā pašā laikā, iepazīstu Viņa žēlsirdību. Gadās, ka es atklāju savas plaisas, savas slimības, savas vajadzības, un, tajā pašā laikā, Viņa vēlmi mani dziedināt.

Reizēm es piedzīvoju savas asaras, savas skumjas un, kopā ar tām, Dievu, kurš vēlas mani mierināt. Dažreiz es satiekos ar sajūtu, ka esmu pazudis, un Dievu, kurš mani meklē. Reizēm es atklāju, ka mānu pats sevi, bet Viņš vēlas, lai es iepazītu sevi Viņa patiesībā.

Dažreiz es redzu savu iznīcību, savas robežas, savu galīgumu un Viņa Vārdā atklāju, ka Viņš vēlas man dāvāt dzīvību – neiznīcināmu, mūžīgu.

Ja mēs uzdodam sev jautājumu, kā lasīt Dieva Vārdu, mums vieglāk saprast, kādēļ Jēzus mums deva kādu svarīgu norādījumu. Viņš teica, ka ir svarīgi meklēt Dievu no visas savas sirds, ar visu savu spēku un ar visu savu prātu. (sal. Lk 10,27) Tas ir arī labs norādījums tam, kā lasīt Dieva Vārdu:

lasīt to ar visu savu prātu – censties saprast to, ko var saprast;
lasīt to no visas savas sirds – atvērt savu sirdi un ļaut mīlestībai, kas nāk no Dieva Vārda, pieskarties manai sirdij un to pamodināt vai arī vienoties ar manu mīlestību;
lasīt to ar visu savu spēku – lasīt ar visu uzmanību, kas man ir dota garā;
lasīt to, klausoties Baznīcas mācību un mācoties no Baznīcas tradīcijas, jo mēs neesam ne pirmie, ne pedējie, kas satiekas ar Dieva Vārdu.

Un pēc tam, atklājot, kas apslēpts Dieva Vārdā, vai arī to, kas no tā iziet, pateicoties Baznīcas mācībai un tradīcijai, mēs atklāsim to, ka Dieva Vārds un tā dziļums ir barība mūsu dvēselei.

*****

Kāpēc ir jālasa Dieva Vārds?

Lai veidotu šo pasauli labāku. Lai veidotu to labāku, pasargātu to no mums pašiem, mācītos veidot attiecības, lai atklātu to, kas mēs esam, iepazītu sevi, piepildītos ar Dieva mīlestību un ļautu, lai pat grūtos brīžos mūsos piedzimtu cerību stariņš, kas nāk no Dieva gribas un vēlas veidot ar mums attiecības.

Tādā veidā mēs atklājam mūsu iekšējās pasaules līdzību ar Dievu. Mēs esam Viņam līdzīgas būtnes – būtnes, kas vēlas veidot attiecības un kam tās ir nepieciešamas.

Dieva Vārds mums ir vajadzīgs, lai mēs spētu saglabāt šīs attiecības.