Vēstījums Marijai Pavlovičai-Luneti 2022. gada 25. aprīlī
“Mīļie bērni! Es raugos uz jums un redzu, ka esat apjukuši. Tāpēc es jūs visus aicinu: atgriezieties pie Dieva, atgriezieties pie lūgšanas, un Svētais Gars jūs piepildīs ar savu mīlestību, kas sirdij sniedz prieku. Jūsos pieaugs cerība, cerība uz labāku nākotni, un jūs kļūsiet par priekpilniem lieciniekiem Dieva žēlsirdībai, kas ir jūsos un ap jums. Paldies, ka atbildējāt uz manu aicinājumu!”
Marijas skatienā, kas vērsts uz mums, apjukušajiem, varam sajust Mātes sāpes un līdzjūtību. Vizionāri liecina, ka šajā liela satraukuma laikā visā pasaulē Marija vienmēr nāk klusumā un lūgšanā. Uzlūkojot kara šausmas, viņa cieš vairāk, nekā mēs. Jebkura māte, kuras dēlam ir piespriests nāvessods, apliecinās, ka viņa cieš vairāk, nekā viņas dēls.
Debesis mūs neatstāj bez palīdzības. Marija nāk kā cerības Māte. “Es raugos uz jums ar mīlestību, ar mātes mīlestību. Es jūs pazīstu; es pazīstu jūsu sāpes un ciešanas, jo arī es esmu klusējot cietusi. Mana ticība man sniedza mīlestību un cerību. Es atkārtoju – mana Dēla augšāmcelšanās un manis uzņemšana Debesīs jums ir cerība un mīlestība. Tāpēc, mani bērni, lūdzieties, lai jūs iepazītu patiesību, lai jums būtu stipra ticība, kas vadīs jūsu sirdi un kas jūsu sāpes un ciešanas pratīs pārvērst par mīlestību un cerību.” Šos vārdus Marija teica 2016. gada 2. februārī. Arī šodien viņa mūs aicina: “Atgriezieties pie Dieva, atgriezieties pie lūgšanas, un Svētais Gars jūs piepildīs ar savu mīlestību.”
Mēs esam aicināti līdzināties Mātei. Svētais Gars nāk lūgšanā un klusumā. Par to Marija mums saka savos vēstījumos: “Mani bērni, jūsu sirds klusumā palieciet ar Jēzu, lai Viņš varētu jūs pārveidot un atjaunot savā mīlestībā; jūs, kas esat tālu no lūgšanas, atgriezieties un sirds klusumā meklējiet savas dvēseles glābšanu un bagātiniet to ar lūgšanu; salieciet rokas un klusumā uzlūkojiet krustu; atveriet sevi Dievam un atdodiet Viņam visas savas grūtības un krustus, lai Dievs pārvērstu visu priekā; jūs nespēsiet atvērties Dievam, ja nelūgsieties. Tādēļ no šīs dienas apņemieties veltīt noteiktu laiku tikai satikšanās ar Dievu klusumā; lai Svētais Gars runā ar jums klusumā, ļaujiet Viņam jūs atgriezt un mainīt. Es skatos uz jums un redzu, ka jūs esat pazuduši, jūsu sirdīs nav ne lūgšanas, ne prieka. Atgriezieties pie lūgšanas, lieciet Dievu, ne cilvēku, pirmajā vietā; nezaudējiet cerību, ko Es jums nesu, lai šis laiks – katra diena – jums būtu vēl lielāki Dieva meklējumi jūsu sirds klusumā.”
Klusums ir Dieva klātbūtne mūsos, un mums tā ir jāatbrīvo no šīs pasaules trokšņiem. Klusumā mēs varam ieraudzīt, kādēļ esam nomaldījušies un kā no jauna sevi atrast. Klusums mūs aicina ieklausīties Dieva balsī un Dieva Vārdā. Dievmāte mūs aicina katru dienu lūgties klusumā ar Dieva Vārdu.
Lūkasa evaņģēlija 15. nodaļā Jēzus trīs līdzībās runā par zaudējumu un priecīgu ieguvumu. Aitiņa pazuda, iespējams, tādēļ, ka aiz žoga ieraudzīja labāku barību. Sieviete pazaudēja drahmu, iespējams, tādēļ, ka bija neuzmanīga, bet dēls pazuda, jo pats pieņēma tādu lēmumu.
Marijas skola ir prieks par zudušo atgūšanu. Kad mēs dzīvosim saskaņā ar viņas vēstījumiem, mēs no jauna nokļūsim Tēva mājās.
Svētais Gars jūs piepildīs ar mīlestību, kas dāvā prieku. “Jūsos pieaugs cerība, cerība uz labāku nākotni, un jūs kļūsiet par priekpilniem lieciniekiem Dieva žēlsirdībai, kas ir jūsos un ap jums.”
Tā ir Marijas pieredze. Svētais Gars viņu piepildīja un dāvāja viņai spēku pārvarēt tādus šķēršļus kā bēgšanu uz Ēģipti un bēgles dzīvi, ciešanas, ko viņa pārdzīvoja, redzot Jēzus sāpes un nāvi…
Svētā Gara piepildīta, viņa steidzās pie Elizabetes un atnesa viņai prieku. Elizabete un mazais Jānis to zināja.
Vienmēr un visur, kur mēs piesaucam Mariju un Svēto Garu, rodas cerība uz labāku nākotni, prieks, žēlastības darbi, atgriešanās pie Dieva. Un tā ir Medžugorje. 41 gada garumā mēs esam liecinieki zaudētas ticības, cerības, prieka un dzīves jēgas atgūšanai.
Neviens cits kā Marija mūs var iemācīt atvērt mūsu sirdis cerībai uz labāku nākotni caur Svētā Gara darbību. Uzticot sevi Marijai un esot kopā ar viņu, mēs nepazudīsim.
Lūgšana: Pateicamies tev, Marija, par tavu neatlaidīgo skatienu, ar kuru tu uzmanīgi seko līdzi mūsu dzīvei. Ikreiz, kad esam pazuduši, palīdzi mums atgriezties pie Dieva klusumā un lūgšanā. Kopā ar tevi mēs saucam: Nāc, Svētais Gars! Mierini raudošos, stiprini izmisušos, atjauno sirdis un Zemes vaigu, kur kvēlo kara un naida liesmas. Nāc, Svētais Gars, un dari mūs līdzīgus savai mīļotajai Līgavai – uzticīgus, atbildīgus un dedzīgus Dieva žēlastības lieciniekus. Āmen.
Terēze Gažiova
