Februārī Medžugorje sagaidīja īpašu svētceļnieku grupu no Ukrainas, tos, kuri karā ir zaudējuši savus tuvākos – dēlus, vīrus, tēvus, brāļus. Katru dienu Marija kā Māte mierināja savainotās sirdis, kas caur asarām atbrīvojās no sāpēm un tika piepildītas ar mieru.
Vienā no vēstījumiem Dievmāte mums sacīja: “Ar lūgšanas un ticības starpniecību Dievs atbildēs uz ikvienu jūsu “kāpēc” un visas jūsu ciešanas, tumsu un krustus pārvērtīs gaismā.” (25.12.2019.)

Vēlamies dalīties tajos Dieva brīnumos, ko Viņš paveica šajās sirdīs. Zemāk lasiet dažas šo svētceļnieku pārdomas un liecības.

“Šeit, Medžugorjē, es sapratu, ka man ir jāmaina prioritātes. Mēs daudzas lietas darām tā, kā tam nevajadzētu būt, mēs to apzināmies, saprotam, bet neīstenojam dzīvē. Es domāju, ka šis ir kā grūdiens, lai mainītu savas prioritātes.”

“Man Medžugorje ir Dieva žēlastība, nekur pasaulē neko tādu neatradīsi. Šo žēlastību nav iespējams izteikt vārdos, tā ir jāizjūt pašam.”

“Pēdējo divu mēnešu laikā, kad gatavojos braucienam, es visiem teicu, ka vēlos sajust sevī atšķirību pirms un pēc svētceļojuma. Manā dzīvē itkā bija uzlikta pauze, bet šeit es patiešām sajutu pārmaiņas un šeit es sev apsolīju, ka noņemu šo pauzi, “ieslēdzu” dzīvi un centīšos turpināt dzīvot par godu mana vīra piemiņai un bērna dēļ, un jūs visi man tajā palīdzējāt. Šeit es dzirdēju vārdus, ko jau zināju, bet vēlējos tos dzirdēt no kāda, un es tos dzirdēju, paldies visiem.”

“Es pirmo reizi atbraucu uz Medžugorji, es sajutu Marijas mīlestību, Jēzu un žēlastību. Man ir grūti pārdzīvot vīra zaudējumu, bet šeit es saņēmu dvēselē un sirdī atvieglojumu. Vēlos visiem pateikt paldies.”

“Laiks neārstē – ārstē mīlestība, paldies par Dieva mīlestību un par katru no jums.”

“Es domāju, ka, atbraucot šeit, mēs vienkārši nomainīsim vidi, lūgsimies un būs mazāk asaru. Manas skumjas nepārgāja, tās ir, bet par tām tagad varu runāt bez asarām. Man šķiet, tagad lūgšos savādāk. Es nespēju visas sajūtas izteikt vārdos, tā vienkārši ir žēlastība.”

“Paldies Vissvētākajai Dievmātei, ka Viņa mani uzaicināja, paldies par visām žēlastībām, ko šeit saņēmu. To nav iespējams izteikt vārdos, tā ir jāsajūt. Reiz lasīju, ka Dievs ir jāmīl vairāk par visu, bet es to nesapratu. Tagad es to saprotu.”

“Ļoti grūti ir pārdzīvot vīra zaudējumu, bet šeit es sajutu atvieglojumu dvēselē un sirdī, mīlestību pret Jēzu un Mariju, Dieva rūpes un svētību.”

“Šeit es braucu ar vienu mērķi: lai kļūtu vieglāk. Jā, paldies, kļuva nedaudz vieglāk. Es nekad nedomāju, ka šeit spēšu patiesi priecāties, smieties, bet es šeit priecājos, aizmirsu visas problēmas, tiešām patiesi priecājos. Nedomāju, ka šajā dzīves posmā spēšu kaut ko tādu piedzīvot. Paldies!”

“Pēdējā laikā es dzīvoju no rīta līdz vakaram, arī brīvdienas bija bez prieka, baidījos dzīvot, nezināju kas būs un kā būs. Bet šeit man vairs nav bail, es jūtu, ka man blakus ir Marija, jūtu, ka Viņa būs kopā ar mani. Es nezinu, kā, bet zinu, ka es to spēšu. Paldies visiem!”

“Paldies par šo iespēju būt šajā svētītajā zemē, pateicos Jaunavai Marijai, ka Viņa atbildēja uz visiem jautājumiem, kas mani uztrauca. Paldies par visiem cilvēkiem, caur kuriem Marija sniedza šīs atbildes. Jaunava Marija dara brīnumus, un tie ir. Šodien Podbrdo kalnā es Marijai teicu, ka neatvados, bet saku uz redzēšanos.”

“Svarīgi lūgties, lai ticībā izdzīvotu šo smago laiku. Visu laiku Dievmāte aicina atgriezties pie Dieva, atgriezties pie lūgšanas. Būsim stipri ticībā, liecināsim ar savām dzīvēm. Lūgsimies kopā.”