“Mīļie bērni! Mans Dēls bija mīlestības un gaismas avots, kad, būdams šajā pasaulē, uzrunāja tautu, kas veidota no visām tautām. Mani apustuļi, sekojiet Viņa gaismai. Tas nav viegli. Jums jābūt maziem. Jums jākļūst mazākiem par citiem un ar ticības palīdzību – piepildītiem ar Viņa mīlestību. Neviens cilvēks šajā pasaulē bez ticības nevar piedzīvot brīnumus. Es esmu kopā ar jums. Ar savu atnākšanu un vārdiem es jums sevi atklāju; es vēlos jums apliecināt savu mīlestību un mātišķās rūpes. Mani bērni, netērējiet velti laiku, uzdodot jautājumus, uz kuriem jūs nekad nesaņemsiet atbildes. Kad beigsies jūsu šīszemes ceļojums, Debesu Tēvs jums tās dos. Vienmēr paturiet prātā, ka Dievs zina visu; Dievs redz, Dievs mīl. Mans mīļotais Dēls apgaismo dzīvi, izkliedē tumsu; un mana mātišķā mīlestība, kas mani nes pie jums, nav izsakāma, tā ir noslēpumaina, bet patiesa. Es jums atklāju to, ko pret jums jūtu: mīlestību, sapratni un mātišķu labvēlību. No jums, mani apustuļi, es gaidu rozes – lūgšanas, par kurām jākļūst mīlestības žestiem. Manai Mātes Sirdij tās ir visdārgākās lūgšanas. Es tās veltīju savam Dēlam, kas piedzima jūsu dēļ. Viņš jūs uzlūko un uzklausa. Mēs vienmēr esam kopā ar jums. Tā ir mīlestība, kas aicina, vieno, pārveido, iedrošina un piepilda. Tāpēc, mani apustuļi, vienmēr mīliet cits citu un vairāk par visu – manu Dēlu. Tas ir vienīgais ceļš, kas ved uz pestīšanu, mūžīgo dzīvi. Tā ir mana mīļākā lūgšana, kas piepilda manu sirdi ar visskaistāko rožu aromātu. Lūdziet, vienmēr lūdziet par saviem ganiem, lai viņiem būtu spēks būt par mana Dēla gaismu. Paldies jums!”