“Mīļie bērni! Jūs pulcējaties ap mani, meklējat savu ceļu un meklējat, meklējat patiesību, bet aizmirstat to, kas ir vissvarīgākais, – aizmirstat pareizi lūgties. Jūsu lūpas izrunā neskaitāmus vārdus, bet jūsu gars neko nejūt. Klejojot tumsā, jūs pat pašu Dievu iedomājaties esam līdzīgu sev, bet ne tādu, kāds Viņš patiesi ir savā mīlestībā. Mīļie bērni, patiesa lūgšana nāk no jūsu sirds dziļumiem, no jūsu ciešanām, no jūsu prieka un no jūsu grēku piedošanas meklējumiem. Tas ir ceļš, lai iepazītu patieso Dievu, un līdz ar to aripašiem sevi, jo jūs esat radīti pēc Viņa līdzības. Lūgšana jūs aizvedīs līdz manas vēlēšanās, manas misijas šeit, esot kopā ar jums, izpildei – vienotībai Dieva ģimenē. Paldies jums.”

Dievmāte pasvētīja visus klātesošos, pateicas un palūdza lūgties par priesteriem.