“Mīļie bērni! Arī šodien mana mātes sirds aicina jūs uz lūgšanu, kas ir jūsu personīgās attiecības ar Dievu. Es jūs aicinu uz prieku, ko sniedz lūgšana Viņā. Dievs Tēvs nav tālu no jums un nav jums nepazīstams. Viņš jums atklājās manā Dēlā un Viņā dāvāja jums dzīvību. Tādēļ, mani bērni, nepadodieties kārdinājumiem, kas mēģina atšķirt jūs no Dieva! Lūdzieties, lūdzieties! Nemēģiniet ģimenē un sabiedrībā dzīvot bez Viņa! Lūdzieties, lai jūsu sirdis piepilda labestība, kas nāk no mana Dēla, jo Viņš ir īstā labestība! Tikai labestības piepildīta sirds var saprast un pieņemt Dievu Tēvu. Es vadīšu jūs arī turpmāk. Jo īpaši jūs lūdzu netiesāt priesterus. Mani bērni, vai esat aizmirsuši, ka viņus ir aicinājis Dievs Tēvs? Lūdzieties! Paldies jums.”

Mirjana teica: „Vai jūs, brāļi un māsas, apzināties, ka ar mums kopā bija Dieva Māte? Lai katrs sev pajautā: “Vai esam tā cienīgi?” Es jums to saku, jo man ir grūti vērot viņas sāpes par to, ka katrs no mums meklē brīnumus, bet neviens negrib paveikt brīnumu sevī pašā.”