Vēstījums Marijai Pavlovičai-Luneti 2024. gada 25. martā
“Mīļie bērni! Šajā žēlastības laikā lūdzieties kopā ar mani, lai labais uzvarētu jūsos un ap jums. Īpašā veidā, bērniņi, lūdzieties vienotībā ar Jēzu Viņa krusta ceļā. Savās lūgšanās ietveriet šo cilvēci, kas klīst apkārt bez Dieva un Viņa mīlestības. Esiet lūgšana, gaisma un liecinieki visiem tiem, kurus jūs, bērniņi, sastopat, lai tādējādi žēlsirdīgais Dievs apžēlotos par jums. Paldies, ka atbildējāt uz manu aicinājumu!”
Dievmāte, kā patiesa māte, nepārstāj aicināt, uzmundrināt savus bērnus un varīt tos pa ceļiem uz dzīvi pārpilnībā, kas iegūta Dievā. Dieva Māte nezina citu ceļu un citu veidu, kā lūgšana. Tāpēc arī šajā vēstījumā viņa mums saka: “Esiet lūgšana, gaisma un liecinieki.” Sv. Asīzes Franciska biogrāfi sacīja, ka viņš ne vien vienkārši lūdzās, bet bija lūgšana. Nav cita ceļa uz gaismu, kā lūgšana. Tos, kuri uzdrošinās lūgt, apgaismos gaisma, un tikai gaisma var izgaismot un parādīt ceļu citiem.
No Evaņģēlija mēs zinām, kā lūdzās Jēzus Tabora kalnā. Viņa lūgšanas auglis bija pārveidošanās. “Viņa sejas izskats kļuva citāds, un Viņa apģērbs tapa balts un staroja,” teikts Evaņģēlijā.
Tikai lūgšanā mēs varam iepazīt un iemīlēt Dievu. Lūgšanā mēs atrodam mūsu dzīvei jēgu, spēku un virzienu. Mēs kļūstam tādi, kādi patiešām vēlamies būt.
Ir tuksneša tēvu līdzība, kas vēstī par lūgšanas dabu. Jauns mūks jautāja vecam skolotājam: “Cik daudz laika man būs nepieciešams, lai sasniegtu apgaismību?” Skolotājs atbildēja: “Pieci gadi.” Pēc tam mūks jautāja: “Bet ja es ļoti centīšos?” Skolotājs atbildēja: “Desmit gadi.” Lūgšana ir Dieva žēlastība. Mums nekad to nevajadzētu aizmirst. Bet Dievs karsti vēlas mums dāvāt šo žēlastību. Un no mums ir atkarīgs, vai mēs to pieņemsim vai nē. Sākumā lūgsim Dievam lūgšanas gara žēlastību.
Ir grūti kļūt par lūgšanu cilvēku, ja mēs visi esam aizņemti un nepārtraukti steidzamies, pildod simtiem uzdevumu. Kas mums būtu jādara, lai kļūtu par lūgšanu cilvēkiem? Jākļūst lēnākiem. Pamēģiniet sekojošo: pusdienās ne tikai apēdiet ēdienu, bet izbaudiet katru kumosu; nesteidzieties, ejot pa ielu, bet pastaigājieties. Ja jums kāds vai kaut kas ir jāgaida, neaizpildiet šo laiku ar darbu. Tā vietā izmantojiet šīs dažas minūtes, lai labāk apzinātos pasauli sev apkārt un savu iekšējo pasauli.
Lūgšana sākas ar uzmanību. Bet uzmanību var attīstīt. Lūgšanai ļoti svarīgi ir kļūt lēnākam un sakoncentrēties, jo tas palielina iespēju saredzēt Dieva pēdas mūsu ikdienas dzīvē.
Rakstnieks E. L. Doktorovs reiz teica: “Plānot rakstīt nenozīmē rakstīt. Stāstīt cilvēkiem par uzrakstīto nenozīmē rakstīt. Rakstīt ir rakstīt.” To pašu var teikt arī par lūgšanu. Plānot lūgties nenozīmē lūgties. Stāstīt cilvēkiem par lūgšanu nenozīmē lūgties. Tikai lūgšana ir lūgšana. Bet lūgšana būtībā ir saruna ar Dievu. Lūgšana mūs savieno ar Dievu, kurš ir absolūta labestība, patiesība un skaistums. Ļausim Dievam, lai mūsos uzvar Viņa augšāmcelšanās spēks, ko mēs jau tagad varam nojaust lūgšanā, kas mūs tuvina Kungam.
Lūgšana: Jaunava Marija, tu, kas sekoji savam Dēlam Jēzum Krustaceļā un kas nepārstāj sekot saviem bērniem līdz pasaules galam, aizbildini par mums, lūdzies par mums un kopā ar mums kā tu lūdzies kopā ar pirmo Baznīcu. Tu, žēlastības pilnā, tu, svētītā, tu, gudrā, jo tu izvēlējies to, kas ir Dieva un mūžīgs, palīdzi arī mums izvēlēties un sekot tam, kas neiznīcīgs un mūžīgs. Iemāci arī mūs, Jaunava Marija, lūgties, lai mēs būtu pastāvīgi lūgšanu ceļā un no dienas dienā kļūtu par lūgšanu, kas mūs ved uz gaismu, kas ir Dievs. Tu, Dieva Māte, žēlastības pilnā, Dieva piepildītā un visa pievērsta Dievam, lūdzam tevi, ved mūs pie Dieva, lai arī mēs ar savu dzīvi varētu liecināt visiem, kas meklē gaismu un dzīves jēgu. Āmen.
t. Ļubo Kurtovičs OFM
