27.DIENA. Parastā liturģiskā laika 26. nedēļa. Pirmdiena. 30.09.

Dieva Tēva un Dēla un Svētā Gara vārdā. Amen.
SVĒTĀ GARA PIESAUKŠANA
Nāc, Svētais Gars, nāc caur Tavas Līgavas, Vissvētākās Jaunavas Marijas Bezvainīgās Sirds aizbildniecību! (3x)

Evaņģēlija fragments (Lk 9, 46-50)
“46. Bet viņos radās domas, kurš no viņiem ir tas lielākais?
47. Un Jēzus, redzēdams viņu sirds domas, paņēmis bērnu, novietoja to sev blakus,
48. Un Viņš tiem sacīja: Kas šo bērnu uzņem manā vārdā, tas mani uzņem; un kas uzņem mani, tas uzņem to, kas mani sūtījis; jo kas mazāks starp jums visiem, tas būs lielākais.
49. Bet Jānis runāja, sacīdams: Mācītāj, mēs redzējām kādu Tavā vārdā izdzenam ļaunos garus; un mēs viņam to noliedzām, jo viņš neseko mums līdz.
50. Un Jēzus sacīja viņam: Neliedziet, jo kas nav pret jums, tas ir ar jums.”

KĻŪT PAR BĒRNU JĒZUS ACĪS

Ko es lūdzu?
Es lūdzu dziļu vēlmi patikt Jēzum un savas sirds vienkāršību.

– Es iztēlošos sevi stāvot starp apustuļiem. Viņi strīdas par to, kurš no viņiem ir lielākais. Jēzus iekļūst savu mācekļu domās, zinot, kas ir viņu sirdīs un viņu vēlmes (46.-47. pants).

– Es mēģināšu spontāni ielūkoties sevī, lai kopā ar Jēzu uzlūkotu manas vēlmes un domas. Kas mani iekšēji nodarbina visvairāk? Kādas jūtas mani pārņem, kad domāju par savas dzīves vērtību? Vai es nesalīdzinu sevi ar citiem, nekonkurēju ar viņiem, neapskaužu viņus?

– Es pievērsīšu uzmanību Jēzus reakcijai, kurš pēkšņi atrodas sieviešu vidū ar bērnu uz rokām. Es iedomāšos viņu sejas – Skolotāja rīcības pārsteigtas. Es ieklausīšos Jēzus vārdos: “Kas šo bērnu uzņem manā vārdā, tas mani uzņem.” (48. pants)

– Iztēlojos, ka Jēzus šos vārdus saka man. Es iztēlošos, kā Viņš stāv manā priekšā, piekļaujot sev klāt mazu bērnu. Šis bērns esmu es. Viņš mani pieņem un piekļauj sev klāt. Viņš vēlas parādīt, ka pieņem mani ar mīlestību.

– Savas nabadzības un bezpalīdzības pieņemšana man palīdzēs piekļauties Jēzum, kura apskāvienos es spēšu iegūt savu patieso cieņu (48. pants). Slimīga diženuma izjūta un nepieciešamība to nopelnīt “ar savām rokām” neļaus man sajust Jēzus apskāvienu. Tad es neredzēšu, kas es esmu Viņa acīs.

– Es lūgšu Jēzum ļaut man izjust bērna bezpalīdzību Viņa apskāvienos. Kādi iekšēji pārdzīvojumi manī rodas, kad cenšos atrast sevi Jēzus apskāvienos. Kas man palīdz un kas – traucē?

– Es vedīšu pie Jēzus man pazīstamus cilvēkus, kuri neiet kopā ar Jēzu. Es domāšu, ka viņi, tāpat kā es, pieder Jēzum (49.-50. pants). Viņš pieņem viņus savos apskāvienos tāpat kā mani. Viņš māca mani viņus cienīt un mīlēt. Es vērsīsu savu uzmanību uz viņu talantiem un labestību. Ko es varu no viņiem mācīties? Lūgšos par viņiem.

Dievmātes skolā:

Marija iekaroja Dieva sirdi ar savu mazumu. Viņš redzēja Marijas pazemību, un viņa kļuva par lielāko starp cilvēkiem, un tos, kuri gribēja būt lielākie, Viņš apkaunināja un nometa tos no viņu troņiem. Kad Svētā Gara spēks ienāca viņas dzīvē, viņa pagodināja Dievu par to, ka Viņš maziem bērniem dara lielas lietas. Viņas stāsts garīgā veidā turpinās ikvienā, kurš izvēlas viņas svētuma ceļu. Marija mūs māca būt maziem bērniem. Viņas uzdevums ir vest mūs uz Dieva pagodināšanu mūsos un caur mums, kā tas bija viņas dzīvē.

Dievmātes, Miera Karalienes, 2008. gada 2. decembrī vēstījums:
“Mīļie bērni! Šai svētajā priecīgās gaidīšanas laikā Dievs izvēlēja jūs, kas esat mazi, lai Viņš īstenotu caur jums savus lielos nodomus. Mani bērni, esiet pazemīgi. Dievs, pateicoties jūsu pazemībai un savā gudrībā jūsu dvēselēs izveidos savu īpaši izvēlēto mājokli. Jūs izgaismosiet to ar saviem labajiem darbiem un tādā veidā ar atvērtu sirdi jūs gaidīsiet mana Dēla piedzimšanu Viņa cildenās mīlestības pārbagātībā. Pateicos jums, mīļotie bērni!”

Marija, mūsu Māte, mazu bērnu Māte, priekā un pateicībā mēs patveramies tavā sirdī un lūdzam darīt mūs pavisam mazus. Mēs vēlamies būt tavi mīļotie bērni, kuri it visā paļaujas uz tevi. Pateicamies par apziņu, ka piederēt tev nozīmē būt bērnam Jēzus rokās.

VELTĪŠANĀS LŪGŠANA JĒZUM CAUR MARIJU

Vissvētākā Jaunava Marija! Šodien tavā priekšā un tavās rokās es atjaunoju un apstiprinu svētās Kristības solījumus. Es uz visiem laikiem atsakos no sātana, no visiem viņa darbiem un sevi veltu Vissvētākajai Jēzus Kristus Sirdij. Es vēlos nest savu krustu un sekot Kristum visās sava mūža dienās saskaņā ar Debesu Tēva gribu. Ak, Marija, visu debespulku un Baznīcas klātbūtnē es sevi veltu tavai Bezvainīgajai Sirdij. Esi mana Māte un Karaliene! Pilnīgā paļāvībā un mīlestībā es tev uzticu un veltu savu miesu un dvēseli, visu, kas man pieder, redzamo un neredzamo, un savu bijušo, esošo un nākamo labo darbu augļus. Es tev dodu pilnīgu brīvību rīkoties ar mani un visu, kas man pieder, pēc tavas gribas lielākam Dieva godam tagad un mūžīgi. Amen.

Read Previous

26.DIENA. Parastā liturģiskā laika 25. nedēļa. Svētdiena. 29.09.

Read Next

GAVĒŅA, LŪGŠANAS UN KLUSUMA REKOLEKCIJAS