Slavēts Jēzus Kristus!

Mani sauc Irina, un šis ir īss stāsts par manu pēdējo braucienu uz Medžugorji. Medžugorje, bez šaubām, ir vieta, ko ļoti mīl mana dvēsele. Tā ir vieta, kur vēlos atgriezties. Spēka vieta, miera vieta…

Jūlijā Dievs dāvāja man iespēju atkal būt šeit un piedzīvot brīnišķīgu mēnesi kopienā “Marijas Gaisma”. Ļoti stipri gaidīju šo braucienu, jo izjutu lielu iekšēja noguruma nastu. Pēdējie divi gadi man bija smagi un stresa pilni.

Apjukuma sajūta, spēka trūkums lūgšanā, pastāvīga trauksmes sajūta. Man ļoti bija nepieciešams vienkārši būt ar Dievu klusumā. Zināju, ka tādu sajūtu varu atrast tikai Medžugorjē. Man bija tāds iespaids, ka Dievs pats gribēja, lai būtu šis brauciens, jo viss kārtojās kā pēc plāna – līgavaiņa piekrišana, darīšanas, darbs… Viss notika tā, lai es varētu braukt. Atbraucot ļoti priecājos satikt kopienas locekļus. Bija sajūta, it kā atgriežoties mājās, jo biju ieradusies šeit jau ne pirmo reizi. Manu iepriekšējo braucienu pieredze deva man pārliecību, ka šoreiz atkal uzreiz būs daudz miera un prieka. Bet tā vietā sāku piedzīvot iekšēju cīņu. Man bija sajūta, it kā nevaru atrast sevi starp šiem cilvēkiem, kurus patiesībā pazīstu un mīlu. Dienas gāja, bet sajūtas bija tādas pašas. Dažos brīžos lielākā mērā, citos – mazākā mērā.

Centos sevi maksimāli nodarbināt, lai to nejustu. Un tā tas turpinājās apmēram pusotru nedēļu, tieši līdz grēksūdzei. Tad pirmo reizi dzīvē izjutu, cik tas ir liels spēks. No tā brīža visas dīvainās sajūtas atkāpās. Tā bija redzama Kunga klātbūtnes zīme. Beidzot es varēju sajust mieru, priecāties un baudīt savu būšanu Medžugorjē.

Šī mēneša laikā iepazinos ar daudziem cilvēkiem, tā man bija interesanta pieredze, jo pret dažiem uzreiz sajutu iekšēju barjeru, kas rezultātā pārvērtās lielā mīlestībā pret viņiem. Es centos ielūkoties cilvēkā un pretī saņēmu iedvesmu un motivāciju no viņa dalīšanās un stāstiem. Man tas nozīmēja praktiski “ieraudzīt cilvēkā Jēzu”. Paldies Kungam un Jaunavai Marijai par brīnumaino mēnesi, ko pavadīju šajā svētajā vietā. Paldies par kopienu “Marijas Gaisma”, kas ir gaisma man un kur ir labi draugi. Paldies par jaunām iepazīšanās iespējām, par pieredzi būt jauniešu festivālā, par laiku lūgšanā, jo tā man ļoti trūka. Par labām domām un idejām. Dievs neatrisināja manas problēmas un jautājumus, bet dāvāja man nedaudz iekšēja miera un iedvesmu no jauna veidot savu dzīvi. Deva sapratni, ka man ir jāparūpējas par savu veselību.

Pēc atgriešanās savā ikdienas dzīvē jūtu nelielas pārmaiņas. Es esmu kļuvusi nedaudz mierīgāka, un tas dod man iespēju atgriezties pie lūgšanas. Vairāk sāku ticēt Dievam. Jūtu lielu aicinājumu meklēt sevi un savu mērķi šajā pasaulē. Lūdzu lūgšanu par mani šajā nodomā. Lai Kungs svētī visus, kas lasīs šo tekstu! Slavēts Jēzus un Marija!