Vēstījums Marijai Pavlovičai-Luneti 2024. gada 25. decembrī
“Mīļie bērni! Lūdzieties, lūdzieties, lūdzieties, lai miers valda ik sirdī un gūst virsroku par jebkādu ļaunumu un nesaskaņām. Paldies, ka atbildējāt uz manu aicinājumu!” (Ar Baznīcas apstiprinājumu)

Pagājušā gada novembrī Dievmāte īpaši aicināja ģimenes lūgties, jo īpaši par mieru pasaulē. Šajā vēstījumā viņa uz to uzstāj īpaši, aicinājumu lūgties par mieru atkārtojot trīs reizes. Ja palūkoties uz viņas pagājušo gadu vēstījumiem, ir redzams, ka miers un aicinājums lūgties, lai Kungs dāvā mums šo tik vēlamo dāvanu, tajos tiek minēts visbiežāk. Vēstījumi parādīšanos sākumā ir aktuāli arī šodien. Mēs redzam, ka kopš tā laika maz kas vai gandrīz nekas nav mainījies, spriežot pēc situācijas pasaulē, kur notiek kari, pastiprinās draudi cilvēcei un uzbrukumi kristīgajai patiesībai un vērtībām.

Vien tad, ja ir tie, kas, par spīti šķēršļiem un kariem, lūdzas, ir iespēja glābt šo pasauli un mieru tajā. Kā teicis pāvests Benedikts VI: “Patiesa lūgšana ir šīs pasaules dzinējs, jo tā saglabā to atvērtu Dievam. Tāpēc bez lūgšanas nav cerības, bet tikai ilūzija. Patiesi, cilvēku atsvešina nevis Dieva klātbūtne, bet gan Viņa prombūtne.”

Garīgais stāvoklis, kurā atrodas pasaule, apliecina mums cilvēka atsvešināšanos [no Dieva], cilvēks nespēj pieņemt mieru un žēlastības, ko Dievs vēlas dot. Apjukums un naids nav mitējies kopš tā laika, kad cilvēks pārstāja būt cilvēks un pasaulē ienāca grēks. Kopš tā laika šī nespēja dzīvot mierā ar sevi un citiem mūs nav atstājusi. Ne varenas idejas par mieru, ne zinātnieku un politiķu pūles nespēj nest mums mieru. Cīņā par mieru daudzus vairāk satrauc karš nevis miers.

Tādēļ palīgā nāk Marija no Nācaretes, Dievmāte, kura visu cilvēces apjukumu vēlas atdot Dievam kā dāvanu. Viņa atbrīvojas no savas gribas spiediena un atveras Tēva visvarenajai un pilnīgajai gribai. “Viņa griba – mūsu miers!” Tāpēc mēs viņu saucam un lūdzam viņu kā Miera Karalieni. Ar viņas un mūsu Rožukroni, kā viņa sacīja, un tas ir apstiprinājies, tika apturēti kari. Dievs deva viņai varu kopībā un visciešākajā vienotībā ar savu Dēlu izdzēst čūskas galvu no pazemes. Tā ir sadarbība starp radību un Radītāju.

Vienotībā ar Dievu, Jaunava Marija saņem dievišķos aizbildniecības augļus par to, kas mums visvairāk nepieciešams.

Mums ir vajadzīgs nevis šķietams, bet patiess miers. Jēzus saka: “Mieru es jums atstāju. Savu mieru es jums dodu; ne tā, kā pasaule dod, es jums dodu, lai jūsu sirdis neuztraucas un nebīstas.” (Jņ 14,27).

Par šo mieru Jēzus samaksāja ar savām asinīm. Tas ir miers, kas nāk no dāvātas un krustā sistas mīlestības.

Caur lūgšanu ļausim Viņa mieram caurstrāvot visu mūsu būtību un dzīvi. Lai tas ir mūsu ieguldījums mieram visā pasaulē. Kā teicis krievu svētais Serafims Sarovskis: “Iegūsti mierīgu garu, un apkārt tev tiks izglābti tūkstoši.”

Lūgšana: Jaunava Marija, Miera Karaliene, pateicos tev par pacietību un neatlaidību, ar kādu tu mūs aicini lūgties par mieru, zinot, ka to sasniegt var tad, kad ir tie, kas neatkāpjas no ticības ceļa un uzticības Tēva gribai, kā no tā neatkāpies tu. Savā dzīvē tu piedzīvoji, ka Dievam nav nekā neiespējama, un tagad tu vēlies, lai arī mēs piedzīvotu Dieva visvarenības pieredzi savā dzīvē un šajā pasaulē. Tava klātbūtne, tuvums un vēstījumi mums vēstī, ka Dievs nav atkāpies ne no pasaules, ne no mums. Lai tava mātes mīlestība, vēstījumi un aicinājumi iedvesmo mūs nenogurt lūgties un nest upurus, lai cilvēku sirdīs un pasaulē valdītu miers. Amen.

t. Ļubo Kurtovičs OFM