Vēstījums Marijai Pavlovičai-Luneti 2025. gada 25. janvārī
“Mīļie bērni! Šajā žēlastības gadā es jūs aicinu uz atgriešanos. Mīļie bērni, ierādiet Dievam centrālo vietu savā dzīvē, un tā augļi būs tuvākmīlestība un liecināšanas prieks, bet jūsu dzīves svētums kļūs par patiesu ticības liecību. Paldies, ka atbildējāt uz manu aicinājumu!” (Ar Baznīcas apstiprinājumu.)

Decembra vēstījumā Dievmāte mūs aicināja lūgties par tik vēlamo un nepieciešamo mieru. Šajā viņa mūs aicina uz atgriešanos. Ir daudz vēstījumu, kuros viņa aicina uz atgriešanos un turpina to darīt arī šodien, žēlastības Jubilejas gadā, ko pāvests Francisks atklāja Ziemassvētku vakarā, 2024. gada 24. decembrī.

Katoļu baznīcā Jubilejas gadu svinēšana sākas pāvesta Bonifācija VIII laikā, kurš atklāja pirmo Jubilejas gadu 1300.g. 22. februārī. Tas bija lielu karu, nāvējošu infekcijas slimību un citu katastrofu laiks, kā rezultātā ticīgo vidū radās vēlme pēc garīgās dzīves uzlabošanas un izaugsmes svētumā.

No Vecās derības mēs zinām par Jubilejas gadu svinēšanu, kad īpašs akcents tika likts uz žēlsirdību un sociālo taisnīgumu. Mūsu Baznīcā Jubilejas gadu svinēšana ir vērsta uz atbrīvošanos no laicīgā soda un rūpēm par mūžīgo pestīšanu. Kaut kādā veidā Jubileja savieno zemes un Debesu lietas un pauž ticību mūžīgajai dzīvei. “Šajā žēlastības gadā es jūs aicinu uz atgriešanos.”

Atgriešanās ir pagrieziena punkts dzīvē un izmaiņas cilvēka domāšanā un visā rīcības veidā. Atgriezties nozīmē ar visu dzīvi griezties pie Jēzus Kristus. Atteikties ne tikai no grēka, bet arī citiem viltus dieviem, ko pielūdz cilvēks. Atgriešanās brīdī ir jāapzinās, ka mēs neko nezaudējam, bet iegūstam visu. Tikai caur atgriešanos un sevis mainīšanu Dievs var mums dot savas dāvanas. Bez novēršanās, atteikšanās no kaut kā, nav atgriešanās. Tas, kurš neprot atteikties, nonāk verdzībā. Tas, no kā tu nespēj atteikties, kļūst par tavu verdzību.

Un, lai gan ir radikāla izvēle par labu Dievam, pastāv arī pastāvīga, mūža cīņa un tiekšanās pie Dieva. Ir jāatstāj lieli, smagi grēki, jāatsakās no grēcīgiem darbiem un jāatsakās no ļaunā. Piedošana, izlīgšana un mīlestība pret saviem ienaidniekiem dod iespēju jaunām attiecībām cilvēku starpā. Atgriezties nozīmē ļaut Dievam patiešām būt Dievam tavā dzīvē tā, lai Viņš būtu vissvarīgākajā, pirmajā vietā. Ja Dievs ir savā vietā, tad arī viss pārējais būs savās vietās.

Lūgšanai, sarunai ar Dievu, jābūt svarīgākai nekā sarunām ar cilvēkiem. Jānostājas izlīgšanas, piedošanas, mīlestības un labestības pusē. Atgriešanās nevar notikt bez lūgšanas. Atgriezties nenozīmē dusmoties un kliegt uz citiem, lai viņi atgriežas, bet atgriezties pašam.

Vislielākā kļūda ir domāt, ka mēs jau esam atgriezušies. Vienmēr ir jādomā, ka atgriešanās vēl ir priekšā, tikai tādā veidā mēs paliekam aktīvi ceļā pie Dieva.

Lūgšana: Jaunava Marija, tu esi gājusi ceļus, kas līdzīgi mūsu ceļiem. Tu esi gājusi cauri arī ticības pārbaudījumiem sākot no satikšanās brīža ar Dievu ar erceņģeļa Gabriēla starpniecību. Tad tu Dievam teici pilnīgu “Jā!” Bet tu nepārstāji teikt šo “Jā!” nepārtraukti un nepārtraukti pieaugi ticības ceļā. Ak, Māte, tu zini mūsu ceļus. Tu zini, kur mēs atrodamies un kā mums pietrūkst. Tu mīli un tāpēc redzi labāk par visiem, jo “skaties” ar sirdi. Izlūdz mums no Kunga, tu, Viņa kalpone un visu aizbildne, patiesas sirds atgriešanās žēlastību un pastāvību atgriešanās ceļā. Amen.

t. Ļubo Kurtovičs OFM