Svētā Jēkaba draudzes baznīca

Pirmā draudzes baznīca tika uzcelta 1897. gadā, drīz pēc draudzes izveidošanas (1892). Tā bija plaša un skaista celtne savam laikam, bet, diemžēl, celta uz nestabila pamata, tādēļ tajā drīz vien sāka veidoties plaisas. Uzreiz pēc Pirmā pasaules kara beigām draudzes locekļi sāka domāt par jaunas baznīcas celtniecību. Celtniecība ilga no 1934. gada līdz 1969. gada 19. janvārim, kad jaunā baznīca tika iesvētīta.
(Skatīt: Virtuālā pastaiga)

Svētā Jēkaba baznīca šodien ir sakramentālās un lūgšanu dzīves centrs ne tikai draudzes locekļiem, bet arī svētceļniekiem.
(Skatīt: Starptautiskās sanāksmes; Nedēļas programma; Gada programma)

Nožogots parks, kas atrodas satiksmes apļveida krustojuma iekšpusē, svētnīcas austrumu pusē, atgādina par vietu, kur kādreiz atradās vecā draudzes baznīca.

Āra altāris

Jaunās vajadzības, kas saistītas ar daudzo svētceļnieku ierašanos, izskaidro baznīcas un tās apkārtnes nemitīgo pārbūvi.
(Skatīt: Virtuālā pastaiga)

1989. gadā celtais āra altāris un apkārt esošā lūgšanu zona (aptuveni 5000 sēdvietu) ir pulcēšanās vieta vasaras periodā un lielu svētku laikā, kad Medžugorjē ierodas tūkstošiem svētceļnieku.
(Skatīt: Vadlīnijas un informācija svētceļniekiem)

Parādīšanās kalns (Podbrdo)

Dievmātes pirmā apmeklējuma vietu, kas atrodas dažus simtus metru virs Podbrdo ciema, šodien sauc par Parādīšanās kalnu.
(Skatīt: Virtuālā pastaiga)

Stāva taka ved no mājām līdz parādīšanās vietai. 1989. gadā gar taku tika izvietoti bronzas ciļņi, kas atspoguļo Rožukroņa priecīgās un sāpīgās daļas noslēpumus (itāļu prof. Karmelo Pucolo (Carmelo Puzzolo) darbs).

Šīs takas malā tika uzstādīts liels koka krusts, kas norāda vietu, kur trešajā parādīšanās dienā Dievmāte, uzrunājot Mariju Pavloviču, pirmo reizi aicināja uz mieru.

Parādīšanās vietā tika novietota Miera Karalienes statuja, kas veidota pēc skulptūras parauga, kuru var atrast iepretim draudzes baznīcai (Dino Feliči /Dino Felici/ darbs). Tā tika uzstādīta par godu parādīšanās 20. gadadienai.

Svētceļniekiem sastapšanās ar Parādīšanās kalnu ir tikšanās ar Dievmāti personīgā lūgšanā un Rožukroņa lūgšanā.

2002. gada jūnijā uz takas, kas ved lejā uz Zilo krustu, tika novietoti bronzas ciļņi, kas attēlo Rožukroņa Augstās godības daļas noslēpumus (prof. Karmelo Pucolo /Carmelo Puzzolo/ darbs).

Parādīšanās kalna pakājē atrodas Zilais krusts, kas tur novietots 1985. gadā. Šajā vietā kopš 1982. gada 4. jūlija regulāri pulcējas vizionāra Ivana Dragičeviča lūgšanu grupa.

Krusta kalns (Križevac)

Krusta kalns atrodas virs Medžugorjes (520 m), tur 1934. gada 15. martā draudzes locekļi uzstādīja 8,56 m augstu betona krustu, pieminot Jēzus nāves 1900. gadu. Uz krusta ir rakstīts: “Jēzum Kristum, cilvēces Pestītājam, par savas ticības, mīlestības un cerības zīmi, par piemiņu Jēzus ciešanu 1900. gadadienai.”
(Skatīt: Virtuālā pastaiga)

Krusta baļķu krustojumā tika ievietotas Jēzus krusta relikvijas, kas šim gadījumam saņemtas no Romas.

Kopš tā laika ir izveidojusies tradīcija Krusta pakājē svinēt Svēto Misi Svētā Krusta pagodināšanas piemiņai pirmajā svētdienā pēc Vissvētākās Jaunavas Marijas dzimšanas dienas svētkiem.

Saskaņā ar vizionāru liecībām 1984. gada 30. augusta vēstījumā Dievmāte teica: “Un krusts bija Dieva plānā, kad jūs to uzcēlāt.”

Līdz ar Dievmātes parādīšanos ticīgie Krusta kalnā sāka lūgties Krustaceļu. Sākumā stacijas tika apzīmētas ar vienkāršiem koka krustiem. 1988. gadā tika uzstādīti bronzas ciļņi (prof. Karmelo Pucolo /Carmelo Puzzolo/ darbs). Uz katra ciļņa ir attēlota Dievmāte, izņemot Ģetzemanes dārza ainu.Svētceļniekiem Krusta kalns ir aicinājums satikt Jēzu Viņa ciešanās un atklāt Viņa mīlestību.

Tēva Slavko Barbariča /Slavko Barbarić/ pirmajā nāves gadadienā (2001. gada 24. novembrī) vietā, kur viņš atdeva savu dvēseli Kunga rokās, tika uzstādīta piemiņas zīme: t. Slavko bronzas reljefs, kas inkrustēts akmenī. Starp divām Krustaceļa stacijām tā paliks kā zīme un piemiņa cilvēkam, kurš teica, ko domāja, un kurš darīja to, ko teica, sekojot Evaņģēlijam un Iemiesotā Vārda Mātes, Miera Karalienes, vēstījumiem.

Lūgšanu vietas ap draudzes baznīcu

Adorācijas kapela

Adorācijas kapela uzcelta 1991. gadā, lai svētceļniekiem piedāvātu vietu Jēzus pielūgsmei klusumā Vissvētākajā Altāra Sakramentā. Tā kā svētnīcā trūkst lūgšanu vietu, no rīta Adorācijas kapelā tiek celebrētas Svētās Mises dažādām valodu grupām, bet pēcpusdienā tā ir atvērta personīgai lūgšanai.

2000. gadā tur tika novietoti ciļņi pieciem priesteriem, kas cēlušies no šī draudzes, ticības mocekļiem, kurus Otrā pasaules kara beigās nogalināja komunisti.

Miera Karalienes statuja

Miera Karalienes marmora statuja, kas kļuvusi par vienu no svētnīcas simboliem (Dino Feliči /Dino Felici/ darbs), tika uzstādīta laukumā pretī baznīcai 1987. gadā.

Konfesionāli

Pateicoties Dievmātes vēstījumiem, Medžugorje ir kļuvusi par izlīgšanas vietu, izlīgumu, ko svētceļnieki var piedzīvot jo īpaši Grēksūdzes sakramentā. Pie baznīcas atrodas 25 konfesionāli, kas celti 1990. gadā un restaurēti 2001. gadā, kur ticīgajiem katru dienu ir iespēja piedzīvot Dieva piedošanu.
(Skatīt: Virtuālā pastaiga)

Sv. Leopolda Bogdana Mandiča
(Leopold Bogdan Mandić) statuja

Svētā Leopolda Bogdana Mandiča, biktstēvu aizbildņa (kanonizēts 1983. gada 16. oktobrī), bronzas statuja (prof. Karmelo Pucolo /Carmelo Puzzolo/ darbs), tika uzstādīta 1998. gadā ārējo konfesionālu tuvumā.

Lūgšanu vieta pie koka krusta

Baznīcas ziemeļrietumu pusē, ap koka krustu iekārtota vieta klusai lūgšanai. Šī ir vieta, kur svētceļnieki var iedegt savas sveces.
(Skatīt: Virtuālā pastaiga)

Vieta svētceļnieku atpūtai

2000. gadā tika izbūvēta nojume svētceļnieku atpūtai. Aiz tās atrodas tualetes.

Lūgšanu vieta ap augšāmceltā Pestītāja statuju

Baznīcas dienvidrietumu pusē, pa ceļam uz kapsētu, 1998. gada Lieldienās tika uzstādīta augšāmceltā Pestītāja bronzas statuja (slovēņu tēlnieka Andreja Ajdiča /Andrej Ajdič/ darbs). 2002. gada Lieldienās ap statuju tika iekārtota vieta personīgai un kolektīvai Krustaceļa lūgšanai tiem, kas nevar uzkāpt Krusta kalnā.

Sanāksmju zāle un Miera Karalienes glezna

Svētceļnieku sanāksmēm draudzē bija nepieciešams izbūvēt telpu, kas paredzēta konferencēm, lekcijām, lūgšanu sapulcēm un starptautiskiem semināriem. Zāle tika uzcelta 1998. gadā, un tajā ir 800 sēdvietas.
Tur atrodas arī Miera Karalienes glezna (prof. Karmelo Pucolo /Carmelo Puzzolo/ eļļas glezna uz audekla).

Kapsēta “Kovačica”

Vietējā Kovačicas kapsētā apglabāts t. Slavko Barbaričs /Slavko Barbarić/. Te atdusas arī t. Križans Galičs /Križan Galić/, kuru draudzes birojā nogalināja partizāni laikā, kad viņš pildīja draudzes prāvesta pienākumus.

Dažādi pakalpojumi

Draudzes birojs

Draudzes birojs celts 1892. gadā, uzreiz pēc draudzes izveidošanas, restaurēts 1990. gadā. Laikā, kad vecā draudzes baznīca vēl tikai tika celta, tāpat arī kara laikā 1992. gadā, biroja pagrabā tika svinētas Sv. Mises.
Draudzes biroja durvis vienmēr ir atvērtas ne tikai draudzes locekļiem, bet arī svētceļniekiem no visas pasaules.
Telpā, kur komunisti nogalināja t. Križanu Galiču /Križan Galić/, uzstādīta piemiņas zīme.

Informācijas birojs

Informācijas birojs izveidots 1991. gadā, kara laikā slēgts un atjaunots 1995. gadā. Tas kalpo svētceļnieku programmas organizēšanai svētnīcā: centralizēti veic svētceļojumu reģistrāciju, nodibina kontaktus ar gidiem un organizē tikšanās ar Medžugorjes franciskāņiem un vizionāriem. Gidu asociācija, kas dibināta, lai uzlabotu pakalpojumus svētceļniekiem, ir cieši saistīta ar Informācijas biroja darbību.
(Skatīt: Informācijas centrs “MIR” Medžugorje)

Suvenīru veikals

Medžugorjē, tāpat kā citās svētceļojumu vietās, svētceļniekiem ir vēlme un nepieciešamība aizvest līdzi kādu piemiņu par piedzīvoto. Blakus Draudzes birojam atrodas suvenīru veikals, kur svētceļnieki var iegādāties rožukroņus, krustus, medaljonus, svētbildes, grāmatas, kompaktdiskus, video un audio materiālus un citus reliģiskus priekšmetus.

Neatliekamās medicīniskās palīdzības punkts

Neatliekamās medicīniskās palīdzības punkts atvērts 2003. gada pavasarī. Tas atrodas svētnīcas rietumu pusē, netālu no autostāvvietas. No 1. maija līdz 1. novembrim Maltas ordeņa Medicīnas dienests palīdz svētceļniekiem un draudzes locekļiem katru dienu no pulksten 9.00 līdz 21.00.
(Skatīt: Kontakti)

Autostāvvieta

Autostāvvieta, kur svētceļnieki var atstāt savus personīgos transportlīdzekļus un autobusus, atrodas baznīcas rietumu pusē.

Ar svētnīcu saistītās institūcijas

Lūgšanu nams “DOMUS PACIS” (Miera māja)

“Domus Pacis” ir lūgšanu nams (iegādāts 1990. gadā), kurā notiek lūgšanu semināri, rekolekcijas (īpaši Klusuma, lūgšanas un gavēņa rekolekcijas), kā arī sadraudzības dienas vietējiem un ārvalstu svētceļniekiem.

Mātes ciemats (Majčino selo)

Mātes ciemats ir pamestu un novārtā atstātu bērnu izglītības un aprūpes iestāde, kas pastāv kopš 1993. gada. Tā radās, jo tās dibinātājs t. Slavko Barbaričs /Slavko Barbarić/ vēlējās piedāvāt bērniem un jauniešiem plānotu, strukturētu, organizētu izglītību, aprūpi, lai viņi varētu attīstīties fiziski, intelektuāli, morāli, garīgi un kulturāli. Izdzīvojot katoliskās mācības idejas un saturu, te tiek radīta brīvības, cieņas, pieņemšanas un, galvenais, mīlestības gaisotne.
Rūpes par bērniem tika uzticētas Hercegovinas Franciskāņu skolas māsām un līdzstrādniekiem. Iestāde savu darbu oficiāli uzsāka 1996. gada 8. septembrī.
Mātes ciemata teritorijā atrodas arī bērnudārzs, zobārstniecības kabinets un fizioterapijas kabinets.
(Skatīt: Mātes ciemats)

Sv. Franciska dārzs 

Sv. Franciska dārzs, mežs Mātes ciemata ziemeļrietumu pusē, bija pēdējais t. Slavko Barbariča (Slavko Barbarić) projekts, ko iedvesmojis Dievmātes vēstījums, kurā viņa aicina: “Ielūkojieties dabā, kā tā mostas, un tas jums palīdzēs atvērt jūsu sirdis Dieva, jūsu Radītāja mīlestībai.” (1993. gada 25. aprīlis)
Pacietīgi strādājot un rūpējoties, nekoptais priežu mežs, kas aug uz akmeņainas zemes, kļuva par skaistu dabas vietu apcerei, atpūtai, lūgšanai un izglītošanai. Ir izveidoti divi mākslīgi dīķi, uzstādīti didaktiski līdzekļi darbam ar bērniem. Lai palīdzētu darbā ar bērniem, tika atvesti vairāki mājas un savvaļas dzīvnieki un putni, kā arī trīs poniji, kas tiek izmantoti hipnoterapijas vajadzībām (bērniem ar īpašām vajadzībām pielāgota ārstnieciskā jāšana).

Kopiena “Čenakolo”

Kopienu “Čenakolo” nodibināja māsa Elvīra Petroci /Elvira Petrozzi/ 1983. gadā Itālijā, Saluco /Saluzzo/, lai sniegtu palīdzību narkomāniem. Tās galvenais mērķis ir atklāt kristīgās dzīves patiesās vērtības un dzīvot saskaņā ar tām. Atbilstoši māsas teiktajam, viņu terapija ir Jēzus Kristus, un viņu ceļš uz dziedināšanu ir lūgšana, darbs un draudzība.
Pateicoties īpašajām žēlastībām, ko Medžugorjē saņem jaunieši, kas meklē patiesību, māsa Elvīra šeit nodibināja divas mājas: 1991. gadā māju puišiem ar nosaukumu “Dzīves lauks” un 2000. gadā māju meitenēm ar nosaukumu “Prieka lauks”.
“Čenakolo” kopienas jaunieši labprāt uzņem svētceļniekus un liecina par savu atgriešanos un atbrīvošanos no narkotiku atkarības.

Saskaņā ar pāvesta Urbāna VIII dekrētu un Vatikāna II koncila norādījumiem izdevējs paziņo, ka nevēlas apsteigt oficiālo atzīšanu, kas jāsniedz Baznīcai, kurai pilnībā pakļaujas. Tādi vārdi kā “atklāsme”, “brīnums”, “vēstījums” u.tml. šajā grāmatā tiek lietoti personiskas liecības nozīmē.