Vēstījums Marijai Pavlovičai-Luneti 2017. gada 25. jūnijā
Mīļie bērni! Šodien es vēlos jums pateikties par pastāvību un jūs aicināt atvērties dziļai lūgšanai. Lūgšana, bērniņi, ir ticības sirds un cerība uz mūžīgo dzīvi. Tāpēc lūdzieties no sirds, līdz jūsu sirds dzied pateicību Dievam, Radītājam, kas jums devis dzīvību. Es esmu kopā ar jums, bērniņi, un sniedzu jums savu mātišķo miera svētību. Paldies, ka atbildējāt uz manu aicinājumu!
Derīgi ir atcerēties dažus Dievmātes vēstījumu, ar kuriem tā mūs uzrunājusi, fragmentus. „Bērniņi, no Savas sirds dziļumiem es jūs aicinu atvērties lielajai želastībai, ko Dievs caur manu klātbūtni jums dāvā… jau gadiem ilgi es jūs saucu un mudinu jūs dziļai garīgai dzīvei un vienkāršībai.“ Šie Dievmātes vārdi liecina par Viņas Mīlestību un pastāvību attiecībās ar mums.
Viss dzīvē ir žēlastība. Žēlastība ir Dievmātes klātbūtne un Viņas parādīšanās tik daudzu gadu laikā Medžugorjē. Žēlastība un dāvana ir māka lūgties. Pirmā un pati galvenā patiesība lūgšanā ir apziņa, ka mēs nemākam lūgties. Arī apustuļi lūdza Jēzum: “Kungs, iemāci mums lūgties!“ (Lk 11, 1).
Kad tiek pārtraukta lūgšanas prakse, rodas stipras slāpes, bada sajūta pēc lūgšanas. Cilvēciskā sirds alkst pēc Dieva, jo tā nekļūdīgi atpazīst savu Radītāju. Ja mūsu sirds nevēršas pie Dieva, tad tajā ienāk citi: melīgi elki un dievības, kas nespēj dot mums mieru.
Dievmāte aicina mūs uz dziļu lūgšanu, ne tikai mutiski izrunātu vārdu pateikšanu Dievam. Viņam nav vajadzīgi mūsu vārdi, bet mūsu sirds. Kā teicis sv. Augustīns: “Cilvēks lūdzas lai pārvērstu sevi, nevis informētu Dievu.” Dziļa lūgšana vai kontemplācija ir kristīgais ceļš patiesības par Dievu un cilvēku pieredzei tādā mērā, kāda tā vispār cilvēkam ir iespējama. Dievs sūtīja cilvēkam mīlestības vēsti, bet viņš to pieņem ar saprātu. Mūsdienu cilvēks ir aizmirsis Dievu, šīs vēsts autoru. Bet dziļas lūgšanas garīgajā ceļā mēs atklājam to, ko dāvājis mums Dievs. Katram no mums ir vārds un uzvārds. Taču mūsu īstais uzvārds (dzimtas vārds) liecina par to, ka mēs esam Dieva dzimta. Mēs esam radušies Dieva dzīvē un Dieva dzīvē atgriežamies. Kā savas vizītes laikā Spānijā apliecināja pāvests Benedikts XVI, “katrs cilvēks ir Dieva baznīca”. Tāda ir iekšējā pieredze.
To saprast palīdzēs kāds stāsts: dzīvoja kristietis, kura vārds bija Paternoster. Viņš lūdzās, gavēja un devās svētceļojumos, tomēr ar laiku viņa lūgšana kļuva sausa un tukša. Viņš veica garīgus vingrinājumus, apmeklēja dažādus lūgšanu seminārus, piedalījās labdarībā un kustībā par mieru, kādu laiku dzīvoja mežā kā mūks vientuļnieks, bet pēc visām šīm praksēm viņš nemainījās. Kad viņš atgriezās mājās, to pārsteidza vētra un viņš atrada patvērumu pie kāda vieda sirmgalvja. Paternoster pastāstīja vecajam vīram par savām mokām. Gudrais vīrs ilgi skatījās uz viņu un pēc tam teica: “Mans dēls, tu slimo ar atmiņas zudumu. Tu esi aizmirsis savu vārdu. Tu esi aizmirsis, ka tu pats esi lūgšana. Tu – Tēvs mūsu. Lūgties nenozīmē apgūt jaunu lūgšanas metodi, bet apzināties, kas tu esi, un būt cilvēkam, kādam tev jābūt. Jēzus bija lūgšanas cilvēks ne tādēļ, ka lūdzās, bet tādēļ, ka pats bija lūgšana. Dēls, arī tu esi Dieva lūgšana. Tu esi Dieva Sakraments. Tu – Dieva baznīca.”
Tā ir žēlastība – ne tikai ar prātu saprast, bet iekšēji izdzīvot to, ka esam Dieva bērni un Dieva baznīca. Šo apziņu Dievs dod tiem, kas Viņu nopietni un neatlaidīgi meklē. Šajā vēstījumā Dievmāte pateicas mums par uzstājību. Jēzus teica: lūdziet un jums tiks dots – tas nozīmē nemitīgi, neatlaidīgi lūdziet, lūdzieties. Tādēļ svarīgi pieņemt lēmumu ik dienas veltīt stundu laika sev un Dievam, lai satiktos ar Viņu un iegūtu spēku laklājīgai un pārdomātai dzīvei.
Lūgšana: Vissvētākā Jaunava Marija, kas biji un esi ticības un cerības Māte pat dzīves visgrūtākajos brīžos, – izlūdz mums pastāvības garu Dieva ceļā. Tu, ak Marija, esi svētīta, jo ticēji , ka piepildīsies viss, ko teicis Kungs. Tu visus notikumus saglabāji un pārdomāji Savā sirdī. (Lk 2, 19) – izlūdz mums žēlastību, lai arī mūsu lūgšana nepārtraukti būtu mūsu lūpās un sirdī un kā gaiss nepārtraukti plūstu mūsu ķermenī. Marija, Tu dziļi pazini Dievu, jo biji žēlastības pilna un pilnībā vērsta uz Dievu, tādēļ arī mums nes Dieva vēsti un ved mūs pie Viņa. Mēs vēlamies ielikt savas rokas Tavās rokās un savas sirdis Tavā Bezvainīgajā Sirdī, lai arī mēs varētu augt ticības, cerības un mīlestības ceļā. Āmen.
Ļubo Kurtovičs OFM
