2018. gada 25. maijā
Mīļie bērni! Šajā nemierīgajā laikā es jūs aicinu vairāk paļauties uz Dievu, kas ir jūsu Tēvs Debesīs un kas mani sūtījis jūs vest pie Viņa. Bet jūs atveriet sirdis dāvanām, kuras Viņš vēlas jums sniegt, un sirds klusumā pielūdziet manu Dēlu Jēzu, kas ir atdevis Savu dzīvību, lai jūs dzīvotu mūžībā, kur Viņš vēlas jūs aizvest. Lai jūsu cerība ir sastapšanās ar Visaugsto ikdienas dzīvē prieks. Tāpēc es jūs aicinu: nepameties novārtā lūgšanu, jo lūgšana dara brīnumus. Paldies, ka atbildējāt uz manu aicinājumu.
Dzīvot nemierā nozīmē dzīvot bez Jēzus. Nemierīgais laiks, par ko runā Marija, ir pienācis, jo mēs esam attālinājušies no Dieva. Pasaulē valda bailes un nedrošība. Vērojot cilvēkus un uzklausot dažādus dzīvesstāstus, var teikt, ka daudzās dzīves jomās valda bailes. Daudzi cilvēki baidās no visa. Mēs dažādos veidos meklējam mieru. Mēs to meklējam dažādos veidos, taču nekas un neviens mums nespēj dot mieru. To spēj tikai Dievs.
Mēdz teikt: “Pie durvīm klauvēja bailes. Tās atvēra ticība un tur nevienu neatrada.” Cits izteiciens vēsta: “Jo vairāk mēs uzticēsimies Dievam, jo ātrāk izzudīs bailes un dvēselē valdīs Dieva miers.”
Kad ļaujamies satraukumam, Dievs mūs neatstāj. Viņš mīl mūs un vēlas mūs glābt. Viņš dāvā mums Mariju. Kopš parādīšanos sākuma Medžugorjē Viņa saka: “Es nāku pie jums, lai teiktu: “Dievs eksistē.” Šī vienkāršā frāze kliedē jebkādu satraukumu.
Ieklausīsimies Dievmātes vēstījumos, kuros Viņa norāda uz ticības spēku.
“Mīļie bērni! Kad virs zemes sāk izzust mīlestība, kad netiek atrasts pestīšanas ceļš, es, Māte, nāku jums palīdzēt iepazīt īsto ticību, kas ir dzīva un dziļa…” (2.01.2018).
“Mīļie bērni! Atkal no jauna jūs aicinu, lai jūs ticētu. Mana Mātes sirds grib, lai jūsu sirdis būtu atvērtas atgriešanās aicinājumam. Mani bērni, vienīgi ticība spēj jums dot spēku dzīves pārbaudījumos. Ticība dziedinās jūsu dvēseli un atvērs ceļu cerībai…” (2.10.2008).
“Es esmu kopā ar jums…, tādēļ ka ilgojos jums palīdzēt, lai jūs palīdzētu savam tuvākajam atklāt ticību. Vienīgais prieks un laimība šai zemes dzīvē jums ir ticība.” (2.10.2008).
… lūdzieties, jo caur lūgšanu aug jūsu ticība un dzimst mīlestība, ar kuru pat krusta nasta nav neizturama, jo nesat to ne jūs paši.” (2.08.2013) .
“Mani bērni, savā zemes dzīvē sekojiet Manam piemēram. Manā dzīvē bija sāpes, klusums un neierobežota ticība un paļāvība uz Debesu Tēvu. Nekas nav nejauši: ne sāpes, ne prieks, ne ciešanas, ne mīlestība. Tās visas ir žēlastības, kuras Mans Dēls jums dāvā un kuras jūs ved uz mūžīgo dzīvi.” (2.09.2016).
Jaunava Marija parādās izšķirošos pārmaiņu brīžos cilvēces vēsturē. Viņa nāk, lai palīdzētu mums ticēt. Kad parādīšanos sākumā Medžugorjē vizionāri jautāja Jaunavai Marijai, ko Viņa no viņiem sagaida un vai viņi spēs īstenot to, uz ko Dievmāte viņus aicina, Viņa atbildēja: “Stipru ticību un lai jūs palīdzētu ticēt citiem.” Šodien tie esam mēs, miljoniem svētceļnieku no visas pasaules, kam Viņa atbild to pašu: “Es jūs aicinu, esiet stipri ticībā.” Iestāties Viņas skolā un ļaut Marijai vest sevi stiprā ticībā, nozīmē dzīvot saskaņā ar Viņas vēstījumiem. Pēdējā vēstījumā Viņa saka: “Bet jūs atveriet sirdis dāvanām, kuras Viņš vēlas jums sniegt, un sirds klusumā pielūdziet manu Dēlu Jēzu, kas ir atdevis savu dzīvību, lai jūs dzīvotu mūžībā, kur Viņš vēlas jūs aizvest.”
Mēs atveram savu sirdi tam, kuru mīlam. Tādēļ viens no svarīgākajiem Dievmātes vēstījumiem – lūgties par Dieva mīlestības pieredzi. Mēs izvēlamies, kam un cik daudz atvērties. Dieva mīlestības pieredze un ticība dzimst un aug, stāvot uz ceļiem. Lūgšana un ticība ir cieši saistītas savā starpā.
Jo vairāk mēs lūdzam ar sirdi, jo vairāk ticam Dievam. Viņš nekad mūs nepievils. Reizēm Viņš pārbauda mūsu ticību, kā reiz pārbaudīja Ābrahāmu, Mariju un Jēzu, bet pēc Jēzus mūs – Viņa mācekļus. Taču Viņš mūs nekad neatstās.
Mūsu ticību stiprina ikdienas lūgšana un Svēto Rakstu pārdomāšana. Slepenā atslēga, lai satiktu Dievu, ir lūgšana sirds klusumā. Ir atšķirība starp “Lūgt Dievu” un “lūgties Dievā”. Mēdz teikt: “Pasaki man, kas ir tavs draugs, un es pateikšu, kas esi tu.” Lūgšanā mēs tiekam pārveidoti.
Miers ir Dievs, Viņa dāvanas un žēlastības. Ja mēs esam ar Viņu, mums ir viss. Būt ar Dievu nozīmē satikt Viņu ikdienas pienākumos un notikumos. Kā sacīja Jēzus: “Kāpēc jūs mani meklējāt? Vai jūs nezinājāt, ka man jādarbojas tanīs lietās, kas ir mana Tēva?” (Lk 2,49). Vislabāk mums to var iemācīt Marija. Sekot Viņas piemēram un lūgties kopā ar Mariju, nozīmē bez iebildumiem uzticēt sevi Dievam, dzīvot dzīvi, darot labu, un pastāvēt ticībā, cerībā un mīlestībā līdz galam.
Lūgšana: Marija, Tu – svētītā, kas ieticēji, ka piepildīsies vārdi, ko Tev sacīja Kungs, palīdzi mums atvērt savas sirdis Jēzum. Māci mums lūgties un vairāk uzticēties Viņam. Palīdzi mums savu dzīvi atdot Dieva rokās un saprast, ka tikai tā mēs esam drošībā. Māte, Tev uzticam tos, kuri dzīvo bailēs un satraukumā, jo vēl nav iepazinuši Dieva mīlestību. Lūgties kopā ar Tevi nozīmē ticēt, ka lūgšana dara brīnumus. Tev lūdzam to, ko cilvēciski nav iespējams mainīt. Āmen.
Terēze Gažiova
