2018. gada 25. novembrī
Mīļie bērni! Šis ir žēlastības un lūgšanas laiks, gaidīšanas un dāvāšanas laiks. Dievs jums dāvā sevi, lai mēs Viņu mīlētu vairāk par visu. Tāpēc, bērniņi, atveriet savu sirdi un ģimeni, tā lai šī gaidīšana kļūtu par lūgšanu un mīlestību, un jo īpaši dāvāšanu. Es esmu ar jums, bērniņi, un jūs mudinu neatmest to, kas ir labs, jo augļi ir redzami un dzirdami jau no tālienes. Tāpēc ienaidnieks dusmojas un liek lietā visu, lai jūs attālinātu no lūgšanas. Paldies, ka atbildējāt uz manu aicinājumu.

Vissvētākā Jaunava Marija [no Mūžības] nāk mūsu laikā un mūsu dienās. Viņa ļoti lūdz, lai cilvēkiem uzdāvinātais laiks mums nepaietu garām veltīgi. Laiks ir kā tukšs trauks, kas gaida, lai to piepildītu ar darbiem, kas kalpotu labajam. Ir zināms Svētā Augustīna izteikums: “Laudis runā, ka ir labie un sliktie laiki. Īstenībā – laiks – tie esam mēs. Kādi esam mēs, tāds ir arī laiks.”
Pārdomāsim, kādēļ Dievs radīja laiku? Kādēļ mums jāizdzīvo šī dīvainā dzīve ar visām tās grūtībām un sāpēm, grēkiem un kļūdām, līdz mūsu priekšā tiks atvērtas Mūžības durvis? Ja Dievs ir mīlestība, ja Viņš ir tik žēlsirdīgs, kāpēc nedāvina mums to visu reizē? Kādēļ jāpaiet tik ilgam laikam, līdz sasniedzam savu mērķi?
Pats Dievs dzīvo ārpus laika, mūžīgajā tagadnē, svētlaimībā, kurā ir viss un nekā netrūkst.
Mūsu dzīvē viss notiek pakāpeniski, pa posmiem, pa maziem solīšiem, ko nākas veikt. Dievs cilvēku radīja nepilnīgu ne tādēļ, lai apgrūtinātu viņa dzīvi, bet lai dotu iespēju līdzdarboties paša Trīsvienīgajā dzīvē. Dievišķo trīs Personu iekšējā dzīve sastāv no mūžīgas savstarpējas dāvāšanas un pieņemšanas. Tā ir pilnība, mīlestības bezgalīgais dziļums un avots, kurā arī mēs esam radīti. Mīlestības būtība ir atdošana un pieņemšana.
Dievmātes parādīšanās laiks mums ir dāvana, žēlastības laiks. Tas ir laiks, kurā Dievs dod mums iespēju izaugsmei. Viņš dāvina Savu Mīlestību, uz kuru mums jāatbild brīvībā – un Viņš gaida mūsu atbildi. Laiks ir Dieva pacietības zīme.
Dievs ciena mūsu iekšējo norišu pakāpeniskumu un atbalsta mūsu izaugsmi, ja mēs izšķiramies par to. Šajā ceļā Viņš sūtījis mums Sava Dēla Jēzus Māti, kas mūs mudina dāvināt sevi tikpat nesavtīgi, kā to darījusi Viņa, dāvinot Sevi Dievam vārdos, miesā un visā savā dzīvē.
Atdosim sevi Dievam – visu, kas mēs esam un kas ar mums saistīts, lai varētu saņemt no Viņa visu – pārveidotu un jaunu.

Lūgšana:
Vissvētākā Jaunava Marija, Miera Karaliene, Tu sauc un nerimstoši aicini mūs neaizmirsties un neiztērēt veltīgi laiku, kas mums sniegts dāvanā. Arī Tu esi dzīvojusi laikā, stingri stāvot uz zemes, bet tagad Tu nāc pie mums no Mūžības, lai mēs šo laiku, kurā dzīvojam, piepildītu ar labo un pieņemtu lēmumu ikreiz izvēlēties labo. Pateicos Tev, ka Tu mudini mūs nekad neatkāpties no labā, kas beigās vienmēr uzvar. Lūdzu Tevi – ar Savu Mātes roku vadi ikvienu cilvēku, ģimeni un kopienu un visus, kas meklē Tavu Mātes patvērumu. Aizstāvi mūs pie Sava Dēla, jo Tu nekad neatstāj nevienu, kas nāk pie Tevis savās lūgšanās. Izlūdz, lai šis gaidīšanas un dāvināšanas laiks mums nepazūd laicīgās dzīves rūpēs un ikdienišķībā. Želsirdības pilnā, lūdz par mums, lai mēs atbrīvotos no jebkādas vienaldzības un nevērības garīgajā dzīvē. Lai Tavas Bezvainīgās Sirds Mīlestība nerimstoši sauc mūs pie Tevis, palīdzi mums caur Tevi iepazīt Jēzu, mūsu Glābēju. Āmen.

tēvs Ļubo Kurtovičs, OFM