2019. gada 25. martā
Mīļie bērni! Šis ir žēlastības laiks. Kā daba atjaunojas jaunai dzīvei, tā arī jūs esat aicināti atgriezties. Izšķirieties par Dievu! Bērniņi, jūs esat tukši, un jums nav prieka, jo jums nav Dieva. Tāpēc lūdzieties, līdz lūgšana jums kļūst par dzīvi. Meklējiet dabā Dievu, kas jūs ir radījis, jo daba runā un cīnās par dzīvību, nevis nāvi. Kari valda sirdī un tautās, jo jums nav miera un jūs, bērniņi, nesaskatāt savā tuvākajā brāli. Tāpēc atgriezieties pie Dieva un lūgšanas. Paldies, ka atbildējāt uz manu aicinājumu.
Šīs dienas vēstījums ir enerģijas un kontrastu pārpilns. Tajā tiek runāts par dzīvību šī vārda vistiešākajā nozīmē.
Marija mums atgādina to, kā mums trūkst: mēs esam tukši, un mūsos nav prieka, jo mēs esam bez Dieva, mūsos nav miera, jo mēs savā tuvākajā nespējam saskatīt brāli. Mēs vairāk tiecamies pēc nāves nevis cīnāmies par dzīvību. Sirdīs un tautās nevalda miers, bet gan karš.
Debesu Māte ne tikai runā par šo bēdīgo stāvokli, kurā mēs atrodamies, bet jau 37 gadus Viņa nāk no Debesīm uz Medžugorji, lai nestu mums cerību. Dievmāte vēlas mūs uzmundrināt, mobilizēt un atklāt, kas mums jādara.
Viņas mātišķie padomi ir ļoti prasīgi; tie skan kā izaicinājums: “šis ir žēlastības laiks”; “jūs esat aicināti atgriezties”, “izšķirieties par Dievu”; “lūdzieties, līdz lūgšana jums kļūst par dzīvi”; “meklējiet dabā Dievu, jo daba cīnās par dzīvību”; “atgriezieties pie Dieva”. Viņas aicinājumi ir vēlēšanās mūs iedvesmot mūžīgajai dzīvei.
Viņa mums saka: “Šis ir žēlastības laiks.” Ar šiem vārdiem Viņa atmasko mūsdienu pasaules lamatas, kas apgalvo, ka laiks ir nauda. Daudzas lietas ir atkarīgas no tā, vai tās ir notikušas īstajā laikā. Lai dzīve būtu veiksmīga, svarīgi nepalaist garām īsto brīdi. Tas attiecas arī uz mūsu garīgo dzīvi.
Lielais Gavēnis, kas ilgst 40 dienas, ir žēlastības laiks, kas tik gudri iekārtots tieši pavasarī. Tajā slēpjas pats Kungs un Viņa mīlestība. Ja mēs nepamanīsim pavasara atnākšanu, tad lauki paliks tukši un nenesīs augļus. Līdzīgi ir arī ar mums – ja mēs gavēņa laikā nestrādāsim pie savas atgriešanās, mēs tiksim iztukšoti. Ja mēs neatpazīsim Jēzus atnākšanas laiku, mēs varam kļūt par Viņa sāpju iemeslu.
“Aicinājums atgriezties ir vissvarīgākais vēstījums, ko Es jums dodu,” kādā no vēstījumiem sacīja Jaunava Marija. Pēc pieredzes mēs zinām, ka mūsos sākas jauna dzīve brīdī, kad sirdī izdzīvojam Diemātes galvenos vēstījumus: lūgties ar sirdi, katru dienu lasīt Evaņģēliju, gavēt trešdienās un piektdienās, izsūdzēt grēkus un bieži pieņemt Svēto Komūniju. Šajos vēstījumos ir apslēpta Debesu Valstība, Dieva griba un mūsu sirdsmiers.
Jēzus mīl dabu. Tajā Viņš atklāj sava Tēva roku darbu, ko Viņš ir mīlestībā radījis saviem bērniem. Svarīgas lietas Viņš skaidroja izmantojot piemērus dabā. Atcerēsimies, kā Viņš skaidroja, ka “Debesu valstība līdzīga cilvēkam, kas labu sēklu iesēja savā tīrumā…”. Atcerēsimies līdzību par nezālēm labības laukā, līdzību par neauglīgo vīģes koku un to, kā Jēzus teica: “ES ESMU vīna koks, jūs esat zari.” Arī Jaunava Marija mums norāda uz dabu: “Kā daba atjaunojas jaunai dzīvei, tā arī jūs esat aicināti atgriezties… Meklējiet dabā Dievu, kas jūs ir radījis, jo daba runā un cīnās par dzīvību, nevis nāvi.” “Šodien es vēlos jums sacīt: sāciet strādāt ar savu sirdi, tāpat kā jūs kopjat savus dārzus,” sacīja Dievmāte 1985.g. 25. aprīļa vēstījumā. Mēs zinām, ka neapstrādāts lauks nenesīs augļus, tas būs kā miris. Līdzīgi ir ar mūsu sirdi. Kad mēs ievērosim, kam visvairāk veltām savu laiku, tad sapratīsim, kas mums dzīvē ir pirmajā vietā. Tas, ka mēs to spējam saskatīt un apzināties, jau ir daudz. Tālāk mums ir jāmaina lietu kārtība un jāizmanto laiks tam, kas mūs tuvina Debesīm.
Marijas vēstījumos ir apslēptas Viņas slāpes pēc mūžīgās dzīves mums. Viņa zina mūsu nākotni, jo nāk no turienes. “Bērniņi, dzīve ir īsa; izmantojiet šo laiku, lai darītu labu.” (25.04.2016); “Ikviena no jums dzīve ir svarīga un vērtīga, jo to Debesu Tēvs ir dāvājis uz mūžību.” (2.08.2018).
„…neaizmirstiet, ka jūsu dzīve nepieder jums, bet tā ir dāvana, kuru saņēmuši esat no Dieva un ar kuru jums ir pienākums iepriecināt citus un vadīt viņus mūžīgās dzīves ceļā.“ (25.12.1992)
Ļaut Marijai sevi vadīt nozīmē saprātīgi izmantot šo brīdi. Tas nozīmē mācīties būt īstajā laikā īstajā vietā. Būt kopā ar Jēzu tagad un tieši tur, kur mēs šobrīd atrodamies. Viņš ir klātesošs brāļos, tuvākajos, izsalkušajos, izslāpušajos, svešiniekos, kailajos, slimajos, ieslodzītajos… Atcerēsimies Viņa apsolījumu: „…visu, ko jūs esat darījuši vienam no šiem maniem vismazākajiem brāļiem, jūs esat man darījuši.“ (Mt 25,40).
Tikai kopā ar Viņu šis brīdis kļūst par labvēlīgu pestīšanas laiku. Lai mūs iedvesmo Marijas piemērs. Kopā ar Viņu mēs esam uz pareizā ceļa – ceļā uz mūžīgo dzīvi.
Lūgšana: Debesu Tēvs, Tu esi laika Valdnieks, dzīvības un žēlastības Devējs. Dāvā mums Svēto Garu, lai mēs saprātīgi un atbildīgi izmantojam šo žēlastības laiku, ko Tu dāvā, lai mēs atgrieztos. Nāc, Svētais Gars, atjauno mūsos slāpes pēc lūgšanas un izsalkumu pēc Dieva un dievisķā miera. Savas mīlestības spēkā un savā žēlsirdībā atver mūsu acis, lai mēs spētu saskatīt brāli savos tuvākajos. Mēs Tevi piesaucam un kopā ar Mariju lūdzam patiesu atgriešanos pie Tevis. Āmen.
Terēze Gažiova
