2019. gada 25. maijā
Mīļie bērni! Dievs, būdams žēlsirdīgs, man ir ļāvis būt kopā ar jums, jūs mācīt un vest pa atgriešanās ceļu. Bērniņi, jūs visi esat aicināti lūgties no visas sirds, lai attiecībā uz jums un ar jūsu starpniecību īstenotos pestīšanas plāns. Apzinieties, bērniņi, to, ka dzīve ir īsa un jūs gaida mūžīgā dzīve – katru pēc nopelniem. Tāpēc lūdzieties, lūdzieties, lūdzieties, lai jūs būtu cienīgi instrumenti Dieva rokās. Paldies, ka atbildējāt uz manu aicinājumu!
Dievs zina, ka mums ir vajadzīga māte. Arī Viņam bija vajadzīga māte, lai ienāktu šajā pasaulē. Jēzus auga Mātes mīlestības un uzmanības ieskauts. Viņa pēdējie vārdi pirms nāves bija: “Redzi, tava māte!” No tā laika Debesu Māte vairākas reizes ir parādījusies dažādās pasaules vietās. Cilvēce ir izslāpusi pēc mīlestības. Mēs meklējam mīlestību. Mums ir nepieciešama maigā, mātišķā mīlestība. Tādēļ tūkstošiem cilvēku dodas svētceļojumos uz Fatimu, Gvadelupi, Medžugorji… Medžugorjē Jaunava Marija mums nepārtraukti atkārto: “Es jūs mīlu.” Jau gandrīz trīsdesmit astoņus gadus katru vakaru Debesu Tēvs caur Mariju mums atkārto šo atzīšanos mīlestībā.
Mēs esam liecinieki tam, cik ātri Viņas klātbūtnē cilvēki iepazīst Dieva mīlestību un maina savu dzīvi. Un mēs sākam saprast, ka būt mīlētam nozīmē mīlēt pašam. Mīlestība ir tā, kas atver Paradīzes vārtus.
Tieši šeit Medžugorjē daudzi pirmo reizi apzinās, ka mūžīgā dzīve eksistē. Šeit notiekošo var izskaidrot vienīgi ar Miera Karalienes klātbūtni, kura caur Dieva mīlestības pieredzi mūs ved mājās pie Tēva.
Šīs dienas vēstījumā Viņa saka, ka ir šeit, lai aizbildinātu par mums un vestu mūs pa atgriešanās ceļu. Viņa mūs māca caur vēstījumiem, kuros paskaidro, kas mums ir jādara. Viņas vārdi ir Evaņģēlija atbalss. Tie mums atgādina par to, ko mēs esam aizmirsuši. Kā mīloša Māte, kura rūpējas par savu bērnu pestīšanu, Viņa atkārto: “Lūdzieties no sirds, katru dienu pārdomājiet Evaņģēliju un dzīvojiet saskaņā ar to, katru mēnesi izsūdziet grēkus, iemīliet Euharistiju, gavējiet trešdienās un piektdienās.” Tik daudz reižu esam dzirdējuši vienus un tos pašus vārdus! Viņa atkārto šos vārdus ne tādēļ, ka Viņai nav ko teikt, bet gan tādēļ, ka Viņa kā Māte zina, cik viegli mēs tos aizmirstam.
Mēs aizmirstam to, ar kādu mērķi atrodamies šeit uz zemes un kurp dodamies… Mēs esam pazaudējuši sevi pasaulīgās lietās. “Bērniņi, jūs visi esat aicināti lūgties no visas sirds, lai attiecībā uz jums un ar jūsu starpniecību īstenotos pestīšanas plāns. Apzinieties, bērniņi, to, ka dzīve ir īsa un jūs gaida mūžīgā dzīve – katru pēc nopelniem. Tāpēc lūdzieties, lūdzieties, lūdzieties, lai jūs būtu cienīgi instrumenti Dieva rokās.”
Var teikt, ka tie ir Evaņģēlija vārdi, kas tiek nodoti mums caur Mātes teikto: “Kad Cilvēka Dēls nāks savā godībā un visi eņģeļi līdz ar viņu, tad viņš sēdēs savā godības tronī un visas tautas tiks savestas viņa priekšā. Viņš tās šķirs, kā gans nošķir avis no āžiem, un nostādīs avis sev pa labo roku, bet āžus pa kreiso. Tad Ķēniņš sacīs tiem, kas pa labi: jūs, mana Tēva svētītie, nāciet, iemantojiet Valstību, kas jums sagatavota kopš pasaules radīšanas! Jo es biju izsalcis, un jūs devāt man ēst; es biju izslāpis, un jūs devāt man dzert; es biju svešinieks, un jūs mani uzņēmāt; es biju kails, un jūs mani apģērbāt, es biju slims, un jūs mani apraudzījāt, es biju cietumā, un jūs nācāt pie manis. Tad taisnie viņam jautās:Kungs, kad mēs esam tevi redzējuši izsalkušu un esam devuši ēst? Vai izslāpušu un esam devuši dzert? Kad mēs esam tevi redzējuši kā svešinieku un uzņēmuši? Vai kailu un esam apģērbuši? Kad mēs esam tevi redzējuši slimu vai cietumā un esam nākuši pie tevis? Un Ķēniņš tiem atbildēs: patiesi es jums saku: visu, ko jūs esat darījuši vienam no šiem maniem vismazākajiem brāļiem, jūs esat man darījuši.”(Mt 25,31-40).
Ar savu šīs zemes dzīvi un apliecinājumu: “Redzi, es esmu Kunga kalpone, lai notiek ar mani pēc tava vārda.” Marija mūs māca atdot sevi Dieva rokās. Viņa mums parāda, kā jākalpo savam tuvākajam. Pirmais, ko Marija darīja pēc Jēzus pieņemšanas, Viņa steidzās kalpot savai radiniecei Elizabetei. Visa Viņas dzīve bija lūgšana un mīlestība. To Viņa nepārtraukti mums atkārto savos vēstījumos Medžugorjē.
„…viss laicīgais, kam daudzi mani bērni diemžēl ierādījuši pirmo vietu, izzudīs; tikai mīlestība un mīlestības darbi paliks un atdarīs Debesu valstības vārtus. Pie šiem vārtiem es jūs gaidīšu. Pie šiem vārtiem es vēlos sagaidīt un apskaut visus savus bērnus.“; „Bērniņi, dzīve ir īsa; izmantojiet šo laiku, lai darītu labu.“; „neaizmirstiet, ka jūsu dzīve nepieder jums, bet tā ir dāvana, kuru saņēmuši esat no Dieva un ar kuru jums ir pienākums iepriecināt citus un vadīt viņus mūžīgās dzīves ceļā.“
Nebaidīsimies atdot sevi Marijai un pilnībā ļausim Viņai mūs vadīt, līdzīgi kā to ir darījuši izcili svētie – Sv. Jānis Pāvils II, Sv. Māte Terēze, Sv. Tēvs Pio… Marija ir mīlestība, kas nemanāmi pievelk. Reiz kādā no vēstījumiem Viņa sacīja: „Mans vārds ir mīlestība.“ Klusa, nemanāma, pazemīga, vienmēr klātesoša… Viņas mīlestība ir stiprāka par visu ļaunumu. Marijas mīlestība nerada troksni. Marija ir Dieva izredzētās un sevis nodošanas Debesu Tēva pestīšanas plānam paraugs.
\Dzīve, ko dzīvojam kopā ar Mariju, nav sentimentālas attiecības, bet gan pārliecība. Kad Viņu cieši turam aiz rokas, mēs ejam pa drošu ceļu uz Debesīm.
Lūgšana: Debesu Tēvs, pateicamies, ka Tu ļauj Marijai nākt pie mums un vest mūs pa svētuma ceļu. Mēs pateicamies par katru reizi, kad Viņa nāk pie mums uz zemes. Debesu Māte, arī šodien mēs izvēlamies Tevi kā mūsu Ceļvedi un Aizbildinātāju. Kopā ar Tevi lūdzam, lai attiecībā uz mums un ar mūsu starpniecību īstenotos pestīšanas plāns. Palīdzi mums apzināties, ka dzīve ir īsa, palīdzi mums to piepildīt ar lūgšanu un mīlestību. Nododam sevi Tev pilnībā; pārveido mūs par cienīgiem instrumentiem Dieva rokās. Āmen.
Terēze Gažiova
