“… mēs sapratām, ka miers, mīlestība, sapratne un uzticība ģimenē ir augļi darbam savā sirdī un personīgām attiecībām ar Jēzu.”

Inga un Artūrs, Latvija

“… mēs sev atgādinājām, ka pirmajā vietā ir jābūt Dievam.
Ļoti interesantas bija draudzes priestera lekcijas par atvērtu sirdi. Viņš stāstīja par to, ka mums ar visām saknēm no sirds ir jāizrauj lepnums un nosodījums un jāpiepilda tā ar mīlestību. Es pamanīju, ka kā sieva vēlos daudz ko mainīt manā vīrā un neredzu tās pozitīvās vērtības, kas viņā ir. Es sapratu, ka jāsāk ir ar sevi. Ir jādzīvo šeit un tagad.”

“… Es sapratu, ka tad, kad dzīvē gadās kāda negatīva situācija, uz to var paskatīties savādāk, un mēs to varam risināt kopā kā pāris. Pēc Medžugorjes ir vēlēšanās sākt visu no sākuma, no baltas lapas. Mēs ticam, ka šī garīgā atjaunotne palīdzēs nostiprināt mūsu attiecības, ieraudzīt vairāk labā vienam otrā, pateikties viens otram par sīkumiem, kurus mēs bieži nepamanām, un pieņemt vienam otru tādus, kādus mūs ir radījis Dievs.”

Mihailo un Nadja, Ukraina

“…mans vīrs pirmo reizi mūsu 20 gadu laulības laikā sāka lūgties Rožukroni.”

Svetlana un Fjodors, Ukraina

“… es vēlos sasniegt iekšēju brīvību un ar mieru sirdī pieņemt tās situācijas, kas nesaskan ar maniem plāniem.”

Līga un Jānis, Latvija

“… mēs sapratām, cik maz mūsu ikdienas dzīvē darām, lai būtu tuvāk Dievam un saviem mīļajiem. Mēs sapratām, ka nelūdzamies pietiekoši, jo lūgšana ir pamats tam, lai praktizētu patiesu kristīgu mīlestību uz saviem tuvākajiem. Garīgās atjaunotnes dienās vairākkārt tika uzsvērts, ka mēs esam dāvana viens otram un mums ir jāpieņem vienam otru tādus, kādi mēs esam. Mums ir jāmīl otrs cilvēks ar to mīlestību, ko mums ir devis Dievs. Šī mīlestība ir jālūdz no Jēzus, jo Viņš ir vispilnīgākās Mīlestības piemērs.”

Jacinta un Edgars, Latvija

“… man atmiņā paliks priestera lekcijas – vienkāršība, ar kādu viņš runāja, un viņa vienkāršie, ikdienišķie piemēri. Man atmiņā paliks visi tie cilvēki, kurus es satiku (tie, kuri organizēja šo semināru), jo no viņiem plūda tik liela mīlestība, ka es iedomājos: esot tādu cilvēku sabiedrībā un ņemot no viņiem piemēru, pārējie, tādi kā es, var sākt mainīties. Man atmiņā paliks adorācija Vissvētākā Sakramenta priekšā, laiks klusumā kopā ar Jēzu…”

Signe un Kristaps, Latvija

“… ļoti forša bija gavēņa pieredze. Ne tikai gavēnis ar maizi, bet arī gavēņa pieredze, ko izmēģināju kādā dienā – atteikšanās no interneta. Mēs ar sievu ļoti skaisti pavadījām šo dienu sarunājoties, lūdzoties. Kad otrā rītā ieslēdzu internetu, sajutu, kā tas mani “ievelk”, un sapratu, ka tas ir jāizslēdz. Tieši tad es saņēmu iekšēju mieru. Es sapratu, ka ļoti svarīgi ir saprast, kādam mērķim tu izmanto internetu, ko vēlies tur pasmelt. Jāizdara tas, kas nepieciešams, un pēc tam tas ir jāatstāj un jādzīvo reālā dzīve. Šī atteikšanās no interneta man bija simts reižu svarīgāka nekā “ēst vai neēst”.”

“… Mēs droši vien bijām visjaunākais laulātais pāris. Kopā esam neilgu laiku, bet es esmu priecīga, ka Dievs jau pašā sākumā ļāva man saprast, cik neparastu dāvanu Viņš man ir uzdāvinājis. Šajās dienās es uzlūkoju savu vīru kā dāvanu. Man arī ļoti patika gavēnis. Es domāju, ka šo gavēņa pieredzi mēs aizvedīsim mājās. Pateicos Dievam par visu!”

Janeks un Nataļja, Ukraina