“Tikai tā mīlestība, ko mēs mācāmies no Marijas, var mūs sagatavot Ziemassvētkiem, lai mēs pieņemtu Jēzu, Kurš nolēma būt kopā ar mums, un Viņš, savukārt, var būt kopā ar mums tikai tad, ja mēs Viņu mīlam. Marija vēlas, lai mēs ļaujam Dievam mājot mūsu sirdīs un ģimenēs, un tā ir Ziemassvētku jēga – ikdienas dzīvē būt kopā ar Dievu, visas sāpes ar Viņu pārvērst priekā, katru bezcerīgu situāciju – cerībā, visas bailes un satraukumu – pārliecībā.

Jaunava Marija atkal piedāvā mums Sevi kā māti un skolotāju, mudina lūkoties uz Viņu un mācīties no Viņas jaunu, Ziemassvētku attieksmi pret cilvēkiem – mīlestības pilnu attieksmi. Tomēr Ziemassvētku priekam ir jānāk no iekšienes, no tikšanās ar Dievu. Kad mēs šādi piedzīvojam Ziemassvētkus, tas nozīmē, ka mēs augam svētumā.

Bez lūgšanas nav iespējams izprast Ziemassvētku noslēpumu. Ziemassvētku noslēpums ir Bērns, kas nāk, un Māte, kas Viņu pieņem ar mīlestību, un to visu var piedzīvot tikai tad, ja mēs lūdzamies, ja pastāvīgi lūdzamies kopā ar Bērnu Jēzu un Mariju. Tie, kas izvēlas mīlestību, patiesi piedzīvos Ziemassvētkus, un tie, kas paliek naidā, nespēj piedot, nespēs pārdzīvot Ziemassvētkus. Personīgā Ziemassvētku pieredze rodas caur mīlestību pret Dievu un cilvēkiem. Šo pieredzi veido tas, ko mēs saņemam lūgšanā. Ziemassvētki, kurus cilvēks piedzīvo ar lūgšanā iegūtu dievišķo mīlestību, kļūst par pastāvīgu cilvēka sirds stāvokli.”
Es to no visas sirds novēlu jums, dārgie brāļi un māsas!

Priecīgus un svētīgus Ziemassvētkus jums visiem, dārgie draudzes locekļi,
dārgie svētceļnieki …

Marinko Šakota, prāvests