“Mīļie bērni! Kad raugos uz jums, kas mīlat manu Dēlu, manu Sirdi pilda maigums. Es jums dodu savu Mātes svētību. Mātes svētību dodu arī jūsu ganiem – jums, kas izsakāt mana Dēla vārdus, svētījat ar Viņa rokām un mīlat Viņu tik ļoti, ka ar prieku esat gatavi Viņa dēļ nest jebkādu upuri. Jūs sekojat Viņam, kas bija pirmais gans, pirmais misionārs. Mani bērni, manas mīlestības apustuļi, dzīvot un strādāt citu labā, visu to labā, kurus jūs mīlat manā Dēlā, ir prieks un mierinājums šīszemes dzīvē. Ja, pateicoties lūgšanai, mīlestībai un upurim, jūsu sirdī ir klātesoša Dieva valstība, tad jūsu dzīve ir priecīga un gaiša. Attiecībās starp jums, kuri mīlat manu Dēlu un mīlat cits citu ar Viņa mīlestību, vārdi nav vajadzīgi. Pietiek ar skatienu, lai tiktu sadzirdēti neizteiktie vārdi un jūtas, kas nav vārdos izsakāmas. Tur, kur valda mīlestība, laiks vairs netiek skaitīts. Mēs esam ar jums! Mans Dēls jūs pazīst un mīl. Mīlestība ir tā, kas jūs vada pie manis, un, pateicoties šai mīlestībai, es nākšu pie jums un stāstīšu par pestīšanas darbiem. Es vēlos, lai visiem maniem bērniem būtu ticība un lai viņi izjustu manu Mātes mīlestību, kas viņus vada pie Jēzus. Tāpēc jūs, mani bērni, lai kur jūs ietu, kā mīlestības apustuļi izstarojiet mīlestību un ticību. Paldies jums!”