Vizionāre Marija Pavloviča stāsta: “Kādas lūgšanas laikā es trīs reizes it kā attēlā redzēju ziedu. Pirmajā reizē tas bija skaists, svaigs, krāsains; es biju sajūsmināta. Tad es redzēju šo pašu ziedu aizvērušos, novītušu, tas bija zaudējis visu savu skaistumu; es par to noskumu. Pēc tam es redzēju ūdens lāsi nopilam uz novītušā zieda, kurš atplauka. Es atkal to skatīju visā tā iepriekšējā svaigumā un krāšņumā. Mēgināju izprast šī attēla nozīmi, bet man tas neizdevās. Tad nolēmu par tā nozīmi pavaicāt Dievmātei parādīšanās laikā. Es viņai teicu: “Kundze, ko nozīmē šī aina, ko redzēju lūgšanas laikā?” Kundze smaidīdama sacīja: “Jūsu sirds ir kā zieds, katra sirds ir brīnišķīga, skaistuma pilna, bet, kad to ievaino grēks, tā aizveras un zaudē visu savu krāšņumu. Šī lāse, kas nopilēja uz zieda, lai to atdzīvinātu, nozīmē grēksūdzi. Kad jūs esat grēkā, jums nepieciešama palīdzība no ārienes, jo jūs nevarat no tā izkļūt saviem spēkiem.””
Mīļais draugs, esmu pārliecināts, ka šo vizionāres Marijas atstāstīto pieredzi var attiecināt arī uz tavas dzīves realitāti. Tik daudz reižu tu esi sajutis savu sirdi kā brīnišķīgu ziedu, prieka un miera pārpilnu, gatavu atvērties citiem, lai viņus mīlētu bez nosacījumiem. Taču tu noteikti esi piedzīvojis brīžus, kad tava ievainotā sirds aizvērās. Tā pazaudēja prieku, cerību, mieru un mīlestību. Tie allaž mēdz būt smagi un sāpīgi brīži tev un taviem tuviniekiem. Tad notika kaut kas tāds, no kā tava sirds atkal atplauka, atdzīvojās, pildījās ar prieku un atvērās citiem kā zieds.
Šī grāmata, kas tapusi no pieredzes saistībā ar Medžugorjes notikumiem, ir iecerēta kā palīgs tev tavā ceļā. Tā vēlas likt tev saprast, kādā veidā tava sirds spēs kļūt un vienmēr palikt brīnišķīgs uzplaucis, svaiguma pilns zieds, kas izplata miera un izlīguma smaržu. Tieši Medžugorjē esam redzējuši daudz cilvēku, kuru sirdis uzplaukušas kā zieds. Daudz ģimeņu kļuvušas par patiesām prieka un miera oāzēm, piedzīvojot atjaunotni savā sirdī, kuru atspirdzinājusi pār ikvienu izlietā Dieva žēlsirdības lāse. Šī grāmata vēlas tev palīdzēt kopt savu sirdi, lai tā gluži kā ziedošs koks nestu mīlestības, labestības, piedošanas, žēlsirdības, miera, tuvākmīlestības, spēka un gudrības augļus. Tā grib tev palīdzēt ar aizrautību strādāt savas sirds laukā. Šis darbs ir tā vērts. Tikai darba augļi mūsu sirdī var mūs padarīt laimīgus!
Pat ja ir jāpieskaras dziļām ļaunuma saknēm, tas nav tādēļ, lai tevi biedētu vai tiesātu, bet gan lai no jauna aizdedzinātu tevī tavas dzīves atjaunotnes kvēli. Pēc miljoniem cilvēku pārliecības, Dievmāte mūs audzina jaunajiem laikiem. Šajā viņai veltītajā mariāniskajā laikā, viņa mūs vada uz Jēzus dzimšanas 2000.gadadienas svinībām. Tādēļ viņa ilgi paliek kopā ar mums, kā ir to sacījusi kādā vēstījumā: “Ja esmu tik ilgi palikusi kopā ar jums, tad tādēļ, lai iemācītu jūs mīlēt.”
Ja, lasot šo grāmatu, neviens nejutīsies tiesāts, bet ikviens no jauna radīs spēkus iegremdēties mīlestībā kopā ar Dievu, piedošanas un žēlsirdības avotu, tad tajā atrodas Marijas skolas patiesais auglis. Es nekad neesmu dzirdējis sakām, ka kāds būtu atgriezies no Medžugorjes ar bailēm no Dieva. Daudzi cilvēki toties pavēstījuši, ka ir sapratuši — Dievs ir MĪLESTĪBA, ŽĒLSIRDĪBA un PIEDOŠANA. Viņi atsākuši mīlēt Dievu kā tēvu, kurš rūpējas par savu bērnu labumu. Viņš tos pacietīgi gaida un iziet tiem pretī, lai tos apskautu. Tātad šī grāmata vēlas ikvienam no mums palīdzēt sastapt Dievu radītāju, To, kurš visu dara jaunu un prot novērtēt Savus radījumus. Viņam sāp, kad Viņa bērni ir izbijušies un nomocīti.
Šī grāmata labprāt pildītu tādu lomu, kāda ir Marijas vēstījumiem Medžugorjes draudzē: būt par iedrošinājumu miera ceļā visiem, kas tos pieņem. Šo vēstījumu gaismā varam teikt, ka nevienam nav tiesību šaubīties, krist izmisumā, baidīties vai neprogresēt.
Bieži var dzirdēt šādu piezīmi: “Kādēļ Dievmāte nenorāj vairāk? Kādēļ viņa nenorāda, no kurienes nāk grēki, no kuriem rodas visas pasaules problēmas?” Atbilde ir skaidra: Dievmāte ir māte, viņa paļaujas uz saviem bērniem. Viņa zina, ka tie ir spējīgi izšķirt, kas pienākas un kas ne. Viņa zina arī to, ka bieži vieglāk ir saprast, ko nevajag darīt, nekā to, ko varētu vai vajadzētu darīt. Tādēļ viņa aizvien ir pozitīvi noskaņota, pretimnākoša, uzmundrina un nepagurst mūs vadīt. Ejot pozitīvu ceļu kopā ar Dievmāti, atklājam grēka baismīgumu. Tad vieglāk apņemamies cīnīties pret ļaunumu un tā sekām. Esmu pārliecināts, ka ikviens varēs piedzīvot to, ko viņa sacījusi: “Dariet to, ko es jums lūdzu, un jūs nenožēlosiet.”
Slavko Barbaričs OFM
