Sprediķos un konferencēs es bieži dzirdēju aicinājumu sekot Jaunavas Marijas piemēram, tomēr es nebiju gatava pieņemt šo aicinājumu savā sirdī. Manī bija iekšējs protests. Manā galvā bija daudz jautājumu: “Kā es varu būt tāda, kā Marija? Viņa jau no sākuma bija Dieva izredzēta, lai kļūtu par Pestītāja Māti! Kā es varu būt tik svēta, kā Viņa?” Pārdomājot šos jautājumus, es nespēju ne ar prātu, ne ar sirdi aptvert to, ko dzirdēju. Patiesībā Viņa bija, ir un būs Dievam īpaša.

Taču izrādījās, ka atbilžu saņemšanai uz šiem jautājumiem Dieva plānā bija atvelēts savs laiks un vieta.

Vasarā es īpaši izjutu, kā Dievmāte maina manu sirdi. Pārsteidzoši! Jo vairāk mīlestības es centos kādam atdot, jo vairāk es to saņēmu no cilvēkiem, kuri bija man blakus. Tieši “Mladifest” laikā es saņēmu atbildes uz saviem jautājumiem.

“Kungs, kā es varu līdzināties Marijai?” Atbilde: “Tu to nevari.” Es jutos tā, it kā būtu saņēmusi pļauku. Un tas vēl ir maigi teikts. Bet par laimi, atbilde turpinājās: “Tu nevari līdzināties Manai Mātei, bet tu vari Man lūgt jūs satuvināt un darīt tavu sirdi tuvu Viņas Sirdij. Tu vari lūgt, un Es to vēlos dāvāt tev.”

Kad saņēmu šo atbildi, sirdī sajutu skaidru vēlēšanos sekot Marijai. Beidzot es dziļi sirdī sapratu, ko nozīmē sekot Viņai. Lai arī cik reizes es necentos sekot Marijai un iet Viņas pēdās, man nemanot, to vietā parādījās Jēzus pēdas. Jaunava Marija mums nepārtraukti atgādina, ka mums ir jāiet pie Jēzus, jābūt kopā ar Viņu, jārunā ar Viņu un jāuzticas Viņam.

“Mladifest” laikā es vēl vairāk novērtēju to, ka esmu piedzimusi kā sieviete. Šajā laikā, kad pasaulē ir tik daudz nenoteiktības saistībā ar cilvēka dzimumu jautājumiem, šķiet neticami priecāties par to, ka esi tāds, kāds esi. Kā teica kāds priesteris: “Marija arī bija sieviete ar savām emocijām un jūtām.” Tieši uzlūkojot Mariju kā sievieti, es sapratu, cik tā ir liela dāvana. Jā, arī man ir jūtas, emocijas, kļūdaina reakcija uz notiekošo.

Bet, cik brīnišķīgi ir apzināties, ka Kungs tevi mīl tādu, kāda tu esi, ar neizmērojamu mīlestību. Un cik brīnišķīgi ir būt Viņa mīlētai – just to ne tikai lūgšanā, bet arī caur citiem cilvēkiem, kuri ar visu sirdi ir gatavi palīdzēt, uzklausīt, kalpot, izrādīt mīlestību un uzmanību.

Jā, es nevaru būt kā Dievmāte. Un arī nekad nebūšu. Bet cik svarīgi man bija saprast, ka esmu īpaša, Dieva izredzēta. Debesu Tēvam ir plāns attiecībā uz mani. Šis plāns ir brīnišķīgs. Un šajā ceļā man blakus ir Jēzus un Marija. Es savā sirdī jūtu, kā Marija priecājas par šo manu atklājumu.

 

Anastasija, Ukraina